No mazas dzirksteles par liesmu
   28.01.2014

No mazas dzirksteles par liesmu
Ūmeo tapusi jauna Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) nodaļa
    

Kopš pagājušā gada oktobŗa Vesterbottenas apgabala centrā Ūmeo darbojas Zviedrijas Latviešu apvienības (ZLA) Ziemeļzviedrijas nodaļa (ZLA ZN). Nodaļā patlaban apvienojušies 47 biedri. Par tās vadītāju likumsakarīgi kļuvusi šīs nodaļas idejas autore un organizātore - Ieva Eriksson. Jaundibinātās nodaļas valdē aktīvi darbojas arī kasiere Liene Karlsson un šī raksta autore un nodaļas sekretāre Anna Galviņa.
  

Iecere apvienot Zviedrijas ziemeļos dzīvojošos latviešus nodaļas vadītājai Ievai radusies jau pirms vairākiem gadiem, taču līdz šim bija pietrūcis izšķirīgā ”atspēriena punkta”. Par tādu kļuva ZLA Centrālās valdes apciemojums Stokholmā. ”Stokholmā es tuvāk iepazinos ar ZLA un redzēju, ko apvienība dara, kā pulcē cilvēkus un kādus sarīkojumus organizē. Kad atbraucu atpakaļ uz Ūmeo, sapratu -  ir jāsāk rīkoties,” stāsta Ieva. Ar ZLA Padomes locekles Ievas Reines palīdzību iegūti ciešāki kontakti ar ZLA un sākusies apvienības Ziemeļzviedrijas nodaļas izveide.
    

Kopā sanākot, sarīkotas jau pirmās tikšanās - nosvinēta Latvijas valsts dzimšanas diena un sagaidīti Ziemsvētki. Turklāt ZLA Ziemeļzviedrijas nodaļas nākotnei tās vadītāja Ieva kaļ tālejošus plānus. Nodaļai viņasprāt jākļūst ne vien par tikšanās un atbalsta punktu un iespēju kopā ar tautiešiem svinēt Latvijai tradicionālus un nozīmīgus svētkus, bet arī par aizsākumu vēl vienai latviešu skolai Zviedrijā. Ieva atzīst, ka pirmās tikšanās reizes devušas pamatu cerēt, ka tā arī notiks: ”Līdzšinējās norises devušas man gandarījumu un sajūtu, ka viss izdosies, - nodaļa pastavēs, jo jūtu gan interesi, gan inciātīvu no citiem. Stokholma no mums ir tālu, un citi sarīkojumi latviešiem Zviedrijā lielākoties notiek vai nu tur, vai arī Gēteborgā. Tomēr jāatzīst, ka, salīdzinājumā ar senākajiem centriem citviet Zviedrijā arī latviešu te ir mazāk,”uzsveŗ Ieva un piebilst, ka, vairāk nekā desmit gadus pavadot citā zemē, ir piedzīvojusi, kā vajadzība pēc latvietības svešumā kļūst stiprāka un no mazas dzirksteles izaug par liesmu.
    

Cerību, ka ZLA darbība Ūmeo varētu strauji ”uzņemt apgriezienus”, dod arī apziņa, ka šogad vienlaikus ar Rīgu arī Ūmeo kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Zināms, ka tieši tāpēc šogad Ūmeo norisināsies vairāki ar Rīgu saistīti kultūras projekti, un, iespējams, tas verētu dot ierosmi arī saiknei starp abām pilsētām nākonē, lai reizi pa reizei arī Zviedrijas ziemeļos viesotos mākslinieki no Latvijas.

Anna Galviņa, laikraksta Latvijas Avīze korespondente Ūmeo,
speciāli laikrakstam Brīvā Latvija