Latvijas Goda konsule Gērnsijā saņem svētību darbam
Vera Rozīte    10.03.2015

 

Lilita Krūze jau š. g. 15. janvārī tika apstiprināta Latvijas Goda konsules amatā Gērnsijas salā (Guernsey).Goda konsulāts oficiāli tiks atklāts pavasarī, klātesot gan Gērnsijas augstākajām amatpersonām, gan arī Latvijas vēstniekam Lielbritanijā Andrim Teikmanim.

 

15. februārī Lilita Krūze saņēma īpašu Dieva svētību šim darbam svētku dievkalpojumā Gērnsijas Anglikāņu baznīcā, kur sprediķoja prāvests Andris Abakuks, bet svētības vārdus teica archibīskaps Elmārs E. Rozītis. Vietējais prāvests John Guille dievkalpojumā bija ielūdzis arī īpašos viesus no Gērnsijas valdības: Bailiff Richard Collas un Kultūras un izklaides ministru Mike O’ Hara.

 

Interese par šo sarīkojumu bija arī vietējiem preses pārstāvjiem. Jau dienu pirms dievkalpojuma Lilita Krūze bija sniegusi interviju vietējā salas laikrakstā, un tās kontekstā laikrakstā bija ievietota fotografija, kuŗā dokumentēts svarīgais notikums - Porvo sadarbības līguma parakstīšanā starp Latvijas Ev. Luterisko baznīcu Ārpus Latvijas un Anglikāņu baznīcu.

 

16. februāŗa rītā Lilita Krūze kopā ar Andri Abakuku un archibīskapu Elmāru E. Rozīti sniedza interviju Gērnsijas Radio studijā.

 

Gērnsijas sala, kuŗa platības (78 kvadrātkilometri) un iedzīvotāju skaita ziņā (65 580) ir mazāka par Jelgavu, atrodas tā Lamanšā starp Angliju un Franciju. Formāli Gērnsija atrodas zem britu “kroņa”, bet faktiski tā ir neatkarīga valsts, kuŗa nav ES sastāvā. Gērnsijas galvaspilsēta ir Sentpīterporta.

 

Oficiālā valoda tur ir angļu valoda. Diemžēl vietējā “Guernesiais” valoda praktiski tur ir izmirusi. To  prot tikai daži visvecākie salas iedzīvotāji. Pie valsts valodas pieskaitāma arī franču valoda, taču aizvien biežāk Gērnsijā dzirdama arī latviešu valoda.

 

Jau kopš 1991. gada, kad  Latvijas iedzīvotāji sāka doties īslaicīgi strādāt ārzemēs, lai atgrieztos Latvijā turīgāki, labākā sociālā pozicijā, Gērnsija bija viens no pirmajiem darba meklējumu mērķiem. Darbs ārzemēs piedāvāja nopelnīt vairāk un ātri, ko nepiedāvāja Latvijā.

 

Algas sākotnēji nebija lielas - tikai 3 mārciņas stundā. Darbā lauksaimniecībā aicināja galvenokārt stipras sievietes. Kopš 2010. gada Gērnsijā minimālā alga ir 6 britu mārciņas stundā. Veikalos un aprūpes centros atalgojums ir uz pusi augstāks. Pēdējos gados Gērnsijā strādā arī uzņēmēji un banku darbinieki,ziedu audzētāji, optisko instrumentu u.c. izstrādājumu ražotāji, tūrisma nozarē strādājošie u.c.

 

Tiek lēsts, ka šobrīd ziemas periodā Gērnsijā strādā aptuveni 2000 valsts piederīgo, bet vasarā - vairāk nekā 4000.

 

Tā kā Gērnsija neatrodas Eiropas Ekonomiskajā zonā, uz to neattiecas rēgula par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Šā iemesla dēļ līgums ar Gērnsiju sociālās drošības jomā būtu ļoti nozīmīgs tur strādājošiem Latvijas pilsoņiem, kuŗi  legāli strādājuši un veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sasniedzot pensionēšanās vecumu, viņi pēc atgriešanās Latvijā saņemtu vecuma pensiju no Gērnsijas.

 

Vērojot Gērnsijas pārticīgo ikdienu, tīrās, sakoptās ielas, arī reti kur vairs pasaulē sastopamo  dziļo drošības sajūtu, ko īpaši var baudīt bērni un jaunieši, sāku interesēties par iemesliem, kas viņiem nodrošinājis šo vienu no visaugstākajiem dzīves standartiem pasaulē. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Gērnsija, līdzīgi kā Latvija, savulaik cietusi no okupācijas jūga, par ko liecina, piemēram, ielu nosaukumi franču valodā un citi fakti.

 

“Atslēgu” šai labklājībai atradu unikālajā Gērnsijas pieredzē, kur viņi izveidojuši paši  savu klasisko nacionālās ekonomikas sistēmu. Savu valūtu - Gērnsijas mārciņu - salas vadība emitē pati. Šī nauda ir brīva no procentiem, jo Gērnsijā nav britu parauga centrālās bankas.

 

Šādu praksi Gērnsija uzsāka pēc Napoleona kaŗiem. Tolaik stāvoklis Gērnsijā neatšķīrās no pašreizējās situācijas Latvijā - sala nopostīta, ceļi nolaisti, mazi valsts ienākumi, lieli valsts parādi. Gērnsijā valdīja bezdarbs un nabadzība, tāpēc salas iedzīvotāji sāka strauji izbraukt uz citām valstīm.

 

Tieši šajā krīzes laikā Gērnsijas valdība sāka gudri un enerģiski radikāli manīt esošo situāciju. Neiesaistot augļotājus - baņķierus un pat neprasot atļauju britu aizbildņiem, 1816. gadā tā emitēja valsts naudu 6000 mārciņu vērtībā. Šī suverēnā valūta bija brīva no parādiem, un segums tai bija valsts autoritāte. 4000 mārciņas tika ieguldītas ceļu būvē, bet pārējā summa bez procentiem tika aizdota citiem projektiem. Šādā ceļā Gērnsijas tautsaimniecība ātri atdzīvojās.

 

Līdz 1958. gadam šādā veidā un neizraisot nekādu inflāciju, Gērnsijas valdība bija emitējusi 542 tūkstošus mārciņu. Salā darbojās arī privātas komercbankas, kuŗas aizdeva privātiem klientiem, bet pati valsts nekad neaizņēmās un neradīja parādus, kuŗus vajadzētu segt nodokļu maksātājiem.

 

Vienmēr, kad vajadzēja būvēt vai modernizēt sabiedrisko infrastruktūru, valdība emitēja naudu šo projektu financēšanai.

 

Šāda financēšanas kārtība ļāva ieviest vienkāršu nodokļu sistēmu. Gērnsijā nav pievienotās vērtības vai apgrozījuma nodokļa, nav mantojuma nodokļa, kā arī kapitāla pieauguma un kapitāla pārvietošanas nodokļa.Visi strādājošie maksā vienādu 20% ienākuma nodokli. No 2008. gada visaugstāko uzņēmuma nodokļa likmi maksā zemes un nekustamā īpašuma īpašnieki. Tas Gērnsiju pasargā no īpašumu spekulācijām un spekulāciju burbuļu uzpūšanas. Tas ir iemesls, kāpēc Gērnsijai nav raksturīgas tās krīzes, kādas laiku pa laikam piedzīvo citas rietumu valstis.

 

Pašreiz Gērnsijā bezdarbs ir 0,86%. 200 gadu laikā, kopš Gērnsija sāka emitēt pati savu severēno naudu, tās apjoms pieaudzis 25 reizes, bet inflācija tur nav pieredzēta.

 

Pateicoties izdevīgajai nodokļu sistēmai, Gērnsija kļuvusi par izdevīgu Ārzonu banku reģistrācijas vietu. Šo banku darbības rezultātā izveidojusies pārticība Gērnsijas salā nav radusies uz salas iedzīvotāju rēķina. Ārzonu banku bizness, fondu pārvaldīšana un apdrošināšana Gērnsijai sniedz aptuveni 32% ienākumu.

 

Gudras un saprātīgas pārvaldības piemērs mūsdienu “blefa kultūras”, “blefa ekonomikas” un “blefa ticības” kontekstā liek mums uz skarbajos jūras vējos rūdītajiem Gērnsijas salas iedzīvotājiem paskatīties ar vēl  dziļāku cieņu.

 

Jācer, ka Lilita Krūze spēs iekustināt nu jau gadiem ilgi no Latvijas attālinātos, pagurušos un daudzkārt vīlušos mūsu tautas brāļus un māsas.

 

Viņa būs viena no pirmajām, kuŗa sāks Gērnsijā organizēt lūgšanu grupas mūsu tautiešiem, kā arī jautājumu un atbilžu vakarus par cilvēka garīgās dzīves norisēm, pieaicinot šajās pārrunās arī prāvestu Andri Abakuku un viņa kundzi Rūtu.

 

Kandidējot archibīskapa amatam, prāvests neizvērsa absolūti nekādu priekšvēlēšanu kampaņu. Taču  viņš ir viens no visizglītotākajiem teologiem LELBāL. Turklāt ne tikai teorētiķis, bet arī cilvēks, kuŗš savā ikdienas dzīvē praktizē lūgšanas un konsekventi vadās pēc tiem kristīgās morāles principiem, kuŗi savu vērtību gadu tūkstošos nav zaudējuši. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņš Gērnsijas salā ar tādu sirsnību tiek gaidīts.

 

Lilitai Krūzei šis atbalsts un stiprinājums ir nozīmīgs ne tikai kā Latvijas Goda konsulei, bet arī kā latviešu skoliņas “Cielaviņa” dibinātājai un latviešu sabiedriskās un garīgās dzīves kopējai.