Latvijai jāuzņem 250 bēgļu no Afrikas un Tuvajiem Austrumiem...
   07.07.2015

 

 

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem pēc sēdes sacīja, ka  valdība vienojusies par solidāritāti ne vien bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Afrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs. Latvijai būs jāuzņem 250 bēgļu, kuŗi pārsvarā nāks no Eritrejas un Sīrijas.

 

Savukārt iekšlietu ministrs Richards Kozlovskis (Vienotība) paskaidroja, ka bēgļi tiks uzņemti divu gadu laikā, sākot no šā gada, tomēr tas nenozīmējot, ka jau rīt viņi tiks izmitināti Latvijā. Viņš prognozēja, ka vēl būs diskusijas dalībvalstu vidū, jo kopumā būs jāuzņem 60 tūkstoši bēgļu, kas nozīmē, ka citām Eiropas Savienības  valstīm būs jāuzņem vairāk bēgļu nekā Latvijai. Kozlovskis uzsvēra, ka šis ir „vienreizējs solidāritātes žests” un tas nevarot būt mūžīgs risinājums.

 

***

 

Ekspertu viedokļi par bēgļu uzņemšanu Latvijā

 

Latvijas valdības lēmums uzņemt 250 patvēruma meklētājus ir pareizs un atbalstāms, intervijā Latvijas Radio raidījumam „Pēcpusdiena” sacīja migrācijas eksperts un pētnieks Ilmārs Mežs.

 

Viņš uzsvēra, ka ir pārāk liels risks, ka arī Latvijas austrumu robežu kādu dienu varētu sākt šķērsot nevis simti, bet tūkstoši cilvēku. Tādā gadījumā arī Latvija lūgs pārējās Eiropas Savienības  palīdzību, līdzīgi kā to tagad dara Italija un Grieķija. Diemžēl nav runa ne par ko citu, kā vien Latvijas atbilstošām iespējām pieņemt šos cilvēkus. Viņš arī noraidīja Nacionālās apvienības ideju lūgt Latvijai piemērot līdzīgu statusu kā Bulgārijai un Ungārijai, kuŗas varētu patvēruma meklētāju izmitināšanā piedalīties mazāk. Mežs pauda, ka Latvija diez vai gribētu būt Ungārijas vai Bulgārijas vietā, kuŗu territoriju šobrīd šķērso tūkstošiem cilvēku, kas vēlas nokļūt attīstītajās Rietumu valstīs.

 

Polītiķis Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kuŗa iebilst patvēruma meklētāju uzņemšanai, sacīja, ka jau pats uzņemšanas princips ir ačgārns. Viņaprāt, ir nepareizi vienoties par 60 000 cilvēku uzņemšanu ES un tad domāt, kuŗas valstis ir gatavas uzņemt noteiktu skaitu cilvēku. Tāpat Dombrava izteica bažas, vai līdz ar kāda Sīrijas pilsoņa uzņemšanu nebūs jāuzņem vēl kādi 5-10 viņa ģimenes locekļi (To paredz ES ģimeņu atkalapvienošanās direktīva. – Red.) Līdz ar to uzņemamo cilvēku skaits ir aptuvens. Dombrava arī šaubījās, vai iebraucēji būs gatavi mācīties latviešu valodu, jo ir pieredze, ka migranti vai patvēruma meklētāji izvēlas krievu valodu kā ikdienas valodu. Tam piekrita arī Mežs, taču uzsvēra, ka līdz šim Latvijā galvenokārt ir iebraukuši cilvēki no bijušajām padomju valstīm. Sīrijas vai Eritrejas cilvēkiem krievu valoda būs nezināma, tāpēc viņi varētu būt gatavi pieņemt latviešu valodu un kultūru.

 

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdis Raivis Dzintars:

„Lai cik labestīgs un izpalīdzīgs būtu cilvēks, kuŗam tikko ir nodegusi māja, viņš nevar tajā uzņemt bezpajumtniekus. Tas nav solidāritātes trūkums. Tā ir reālitāte un veselais saprāts. Ir piemēroti un ir nepiemēroti veidi, kā palīdzēt. Un ir arī  absurdi palīdzības veidi. Absurda palīdzība būtu Latvijai šobrīd uzņemties gādību  par Afrikas bēgļiem. Valsts, kuŗa nesen pret savu gribu jau ir uzņēmusi imigrantus skaitā vismaz pusi no pašu tautas, nevar vairs izrādīt labo gribu, izlīdzot jauniem pajumtes meklētājiem. (..) Centieni palīdzēt ar savām mājām nozīmētu, ka mājas pazaudētu mūsu pašu tautieši, pašu bērni un nākotnē viņu bērni. Mēs nevaram pārcelt visu Afriku uz Eiropu. Tad nākamie, kam būs jāpārceļas, būs paši eiropieši.”    

 

Teoloģijas doktors, LELB mācītājs Juris Rubenis:

„Es domāju, ka, palīdzot citiem, mēs paši maināmies uz labo. Tas ir paradoksāls brīnums, ka pie palīdzēšanas kaut ko saņem ne tikai saņēmējs, bet arī devējs. Vēlme un spēja iejusties citu cilvēku sāpēs paplašina mūsu skatu un dara mūs par mazāk egocentriskiem, vairāk iekļaujošiem cilvēkiem.

 

Te mēs nonākam pie tik svarīgā bēgļu uzņemšanas jautājuma, par ko tik daudz šķēpu tiek lauzts pēdējos mēnešos. Nenobriedusi sabiedrība domā tikai par sevi. Infantiliem cilvēkiem šķiet, ka visas pasaules pienākums ir dot kaut ko mums, taču mums gan nekas nevienam nav jādod. Savukārt nobriedušas sabiedrības zīme ir tā, ka mēs vairs egoistiski nedomājam tikai par sevi, bet redzam citus cilvēkus, kas ir tieši tādi paši kā mēs. Citi bērni šajā pasaulē ir tieši tādi paši kā mūsējie, viņiem ir tieši tikpat daudz tiesību uz mīlestību un uzmanību. Arī viņiem ir tiesības uz bērnību. Man ļoti sāp sirds par tiem daudzajiem absolūti egocentriskajiem paziņojumiem, kuŗus par bēgļu tēmu ir izsacījuši daži augsti stāvoši polītiķi. Vai tiešām mēs joprojām esam tik egocentriski, šauri un infantili?

 

Jā, arī šajā jomā mēs labi redzam „citu cilvēku ļaunumu” – agresoru ļaunumu –, bet tik slikti spējam pamanīt ļaunumu, kas izriet no mūsu šaursirdības un egoisma. Tikai cauri daudziem gadiem esmu mācījies izdzīvot un saprast centrālo kristīgo patiesību – visi cilvēki šajā pasaulē ir viena Dieva radītas būtnes. Visiem cilvēkiem piemīt absolūti vienāda cilvēciskā vērtība. Jēzus saka – saule spīd pār visiem cilvēkiem vienādi – gan tiem, kas, mūsuprāt, ir labi, gan tiem, kas, mūsuprāt, ir slikti. Iedomājieties, ka vienlaikus visi cilvēki šajā pasaulē, no kāda skatpunkta raugoties, izskatās labi, bet no kāda cita skatpunkta, piemēram, kaimiņu skatpunkta, – izskatās slikti...

 

Tāpēc man jāmācās sadzīvot un saprasties ar visiem cilvēkiem šajā pasaulē, kas, iespējams, ir viens no galvenajiem šīs dzīves uzdevumiem.”

 

***

 

Michails Hazans brīdina...

Latvijas Universitātes profesors Michails Hazans tīmekļa portālā paudis savu viedokli par iespējamo bēgļu uzņemšanu Latvijā un tās sekām:

 

Pāris simtu imigrantu diezgan ātri pārvērtīsies pāris tūkstošos, desmitos tūkstošu. Ja uzņemsim šos cilvēkus, mums būs pienākums uzņemt arī viņu radiniekus, taču šo procesu praktiski nav iespējams kontrolēt – radinieku lokā var iekļaut visu ciemu, un ej pierādi, ka tā nav. Dokumenti šajās valstīs ir pietiekami nosacīti.