ALA priekšsēdis un PBLA vicepriekšsēdis Mārtiņš Andersons intervijā Ligitai Kovtunai 10.10.2023
Klāt kārtējais – 72. ALA kongress. Kā aizvadīts iepriekšējais darba gads un ar kādām prioritātēm uzsāksiet nākamo?
Šābrīža svarīgākais uzdevums – ne tikai ALAi, arī PBLA un citām – ir populārizēt diasporas organizāciju jēgu un nozīmi, kāpēc tās radušās un veidojušās, kāda ir to nākotne. Protams, jāstāsta arī par to vēsturi, par personālijām. Un jādomā, kā motivēt jauno paaudzi iesaistīties to darbā. Šobrīd notiek paaudžu maiņa, zemju organizācijās ienāk jaunas sejas, jaunas “asinis”, no kuŗām liela daļa ir tā sauktā jaunā diaspora. Viņiem varbūt nav tik daudz zināšanu, nav zināma vēsture, tas, ko vēsturiskās organizācijas ir darījušas gadu desmitos. Es teiktu – ir “jāpārdod” no jauna ALAs un PBLA jēga. Ir lieliski piemēri, kā, piemēram, Līva Zemīte Kanadā, kuŗa darbojas LNAK valdē. Viņa ir 27-28 gadu vecumā, un es neesmu pārliecināts, ka daudzi Līvas vecuma jaunieši tā īsti zina, ko dara ALA vai PBLA – varbūt kaut ko izglītības laukā? Bet kāpēc, kādu mērķu vadīti sanāca kopā šo organizāciju dibinātāji aizv. gs. 50. gados?
Tu minēji Līvu – es pieminēšu brāļus Kukaiņus, piemēram, un viņu dzīvesbiedres Lieni un Līgu. Viņus latviešu lietās ievadīja vecāki un vecvecāki, un šie jaunās paaudzes cilvēki rosīgi darbojas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Acīmredzot zina jēgu?
Te mums jārunā par tā sauktajiem “trimdas superletiņiem” – šobrīd mūsu vidū ir gan viņu atvases, gan jaunpienācēji, un te ir darba lauks, kur mums jāpiestrādā. Viņus vajag izglītot, viņiem vajag stāstīt par trimdas organizāciju vēsturi. Mēs to darām – ir pieejami videoklipi pāris minūšu gaŗumā, kur mēs stāstām savu organizāciju vēsturi, kāpēc vispār piederēt pie tām un ko mēs īstenībā esam izdarījuši. Tos derētu vairāk rādīt mūsu pasākumos, ikreiz, kad tiekamies.
Par tikšanos. Klāt kārtējais ALA kongress, tikšanās klātienē, kas ir tas labākais veids, kā sekmīgi darīt konkrētus darbus. Bet ir vajadzīgi naudas līdzekļi, tiklab kongresu rīkošanai, kā arī lieliskajiem ALAs jauniešu braucieniem uz Latviju.
Ir priekšstats, ka ALA ir bagāta organizācija, var atļauties rīkot visu ko. No vienas puses, ir labs kodols – līdzekļi, ko esam prātīgi investējuši, un mēs dzīvojam no augļiem, kas nāk no šī uzkrājuma. Bet tas kodols ir radies, pateicoties dāsniem ziedotājiem un biedriem, kas maksā savas biedranaudas. Lielākoties tie ir testamentārie ziedojumi. Vai nākotnē uz to varēsim paļauties? Mums līdzekļi jātērē prātīgi, tāpēc esam pieņēmuši noteiktas stingras vadlīnijas, un atbilstoši tām rīkojamies ar mūsu līdzekļiem. Katrā ziņā – netērēt vairāk nekā pelnām no mūsu “portfeļa”. Mums ir jāplāno ilgtermiņā.
ALAs paspārnē jau gandrīz 30 gadus strādā nozare “Labdarība Latvijā” un tās projekti “Drošais tilts”, kas Latvijai savācis un nodevis ap pieciem miljoniem dolaru. Paņēmieni, ar kādiem strādā šīs nozares vadība, ir ļoti vienkārši – tiešas tikšanās, tiešas vēstules, tiešas atskaites par līdzekļu izlietojumu. Visi ziedotāji skaidri zina, kādiem mērķiem nauda tiek nosūtīta, ziedotāji skaidri redz jēgu.
Tā arī ir motivācija, kāpēc Amerikas cilvēki ziedo, - viņi redz jēgu! Un saņem “atskaites” sirsnīgu pateicību veidā. Šoruden es biju priecīgs pats piedalīties šo pabalstu un stipendiju pasniegšanā. Es klātienē redzēju šos bērnus, studentus, ģimenes - varēju aprunāties ar viņiem. Vasarā biju biedrības “Eņģeļu sirds” pasākumā, kur bija sarīkota izklaides un izziņas diena bērniem, kuŗi citkārt to nevarētu piedzīvot, jo – viņi nāk no trūcīgām vai problemātiskām ģimenēm. Starp citu – arī man šajās ekskursijās bija izdevība uzzināt daudz jauna, piemēram, kā rit dzīve Latvijas viensētā un kā tur notiek darbi. Redzēju šo bērnu sejas – kad tajās uzplauka smaids, es skaidri sapratu, kāpēc ir jēga viņiem palīdzēt. To nevar izlasīt ne rakstītā tekstā, ne saredzēt fotografijā – tas jāredz klātienē un jāsajūt!
Šai laikraksta Laika numurā plaši atspoguļots ALA darbs labdarībā, izglītībā, kultūrā, mazāk atspoguļots darbs citā prioritātes jomā – Latvijas valsts drošības stiprināšana, ko pārrauga Polītikas nozares vadītājs Dzintars Dzilna.
Dzintars lieliski veic šo atbildīgo darbu, neraugoties uz savu aizņemtību pamatdarbā. Polītikas nozare izauga no nepieciešamības iesaistīties aktīvitātēs, kas saistītas ar Latvijas uzņemšanu NATO. Kopš tā laika, kad ALA tika dibināta ar latviešu izglītības un kultūras atbalstīšanas mērķiem, bija radušās jaunas prioritātes – Latvijas neatkarības atjaunošana un stiprināšana, uzņemšana NATO, kā arī Eiropas savienībā. Un ALAs cilvēki aktīvi iesaistījās polītiskajā darbībā, piemēram, izplatot informāciju par likumprojektiem ASV Kongresā, kas varētu ietekmēt Latviju un Baltiju. Šobrīd tas tiek darīts attiecībā uz atbalstu Ukrainai un vienlaikus Baltijas drošības stiprināšanu. Es uzsveru – izplatām informāciju, aicinot mūsu organizācijas biedrus un visus Amerikas latviešus sazināties ar saviem pārstāvjiem valdībā un aicināt viņus balsot par Latvijai labvēlīgiem lēmumiem. Mēs arī skaidrojam attiecīgos likumprojektus, ko cilvēki ne vienmēr ir pamanījuši un izpratuši. To varētu arī saukt par aģitāciju.
Varbūt arī par tautas diplomātiju, kur ALAi ir senāka pieredze kopš tiem laikiem, kad vajadzēja protestēt pret Baltijas okupāciju.
Protams, un vēl arī vēlos pieminēt mūsu organizācijas ciešo sadarbību ar JBANC – Apvienoto Amerikas baltiešu komiteju, kas bazēta Vašingtonā un kam ir atpazīstamība starp ASV polītiķiem un iespēja tikties ar viņiem. Vismaz reizi gadā notiek tiešas tikšanās gan ar valstsvīriem, gan ierēdņiem valsts departamentos, kad mēs viņus informējam par aktuālitātēm Baltijā.
Un vēl par tautas diplomātijas piemēriem runājot, tiekoties Rīgā dzirdēju, kā izvērsās tāda kā pieredzes apmaiņa starp jūsu aktīvistiem, kuŗā tika stāstīts par to, kā viņi uzrunā savus kaimiņus, kas ir ietekmīgi cilvēki polītikā…
Jā, man, piemēram, kaimiņos Sanfrancisko dzīvo Nensija Pelosi, un daudziem tautiešiem ir gan kaimiņi, gan paziņas senatori. Kāpēc gan neizmantot šos “neformālos kanalus” uz Amerikas valdību? To vajag darīt! Jo tas ir valsts ierēdņu pienākums – atbildēt uz mūsu iesniegumiem.
Vai un kā ALA plāno paplašināt savu darbību?
Nesenajā valdes sēdē Katskiļos nolēmām un kongresā celsim priekšā delegātiem izlemšanai priekšlikumu par jaunas - Ekonomikas un biznesa atbalsta nozares izveidi. Īstenībā tas formalizē darbības jomu, kuŗā pēdējos vismaz 10 gadus esam strādājuši, gan atbalstot PLEIF, rīkojot Spotlight u.c. Mēs ieteiksim par nozares vadītāju izraudzīt kādu no jau esošajiem valdes locekļiem. Esmu gatavs šīs nozares vadību uzņemties arī pats, ņemot vērā manu profesionālo pieredzi. Nav šaubu, ka vienlīdz svarīgs kā militārais atbalsts ir arī ekonomiskais atbalsts Latvijai ieguldījumu un investīciju veidā. Turklāt abi ir savstarpēji cieši saistīti – jo vairāk līdzekļu investēts, jo vairāk investoram interesē, kas tad notiek ar šo valsti. Pilsoniskās līdzdalības darbs mūsu sabiedrībā ir vienlīdz svarīgs ar darbošanos ekonomikas jomā – tā ir šābrīža aktuālitāte.
Un jums šai ziņā tiešām ir bagātīgas iestrādes un kontakti, ja atkal pieminam ekonomikas un innovāciju forumus u.c.
ALA arī piedalījās Latvijas-Amerikas tirdzniecības kameras dibināšanā, un tā ir uzņēmusies atbildību par Spotlight rīkošanu, un vēl tālāk – par biznesa tīklu veidošanu starp Latvijas un Amerikas uzņēmējiem, tostarp Latvijā jau esošajiem ASV biznesiem. Visu cieņu LATK vadītājiem Jānim Bergam un Laurim Lambergam par lieliski izveidoto struktūru! Jau strādā arī LATK reģionālie vadītāji Amerikā, veidojot biznesa tiltus starp valstīm un kontinentiem.
Pie šiem tiltu cēlājiem pieder arī Latvijas goda konsuli ASV, kopskaitā 21 šobrīd. Arī viņu skaitu paredzēts palielināt.
Goda konsuli ir mūsu cieši sabiedrotie, un viņi ierodas gan uz ekonomikas forumiem, gan mūsu kongresiem. Īpaši vēlos pieminēt Lauru Ramani, Uldi Sīpolu, Robertu Blumbergu, Robertu Kukaini, Juri Buņķi. Un Pēteri Ragaušu, ar kuŗu kopā darbojamies arī Latvijas Universitātes atbalsta fondā.
Īstenībā mums visiem latviešiem visā pasaulē jāstrādā kopā, lai uzbūvētu mūsu kopīgo namu – Latviju – staltu un veiksmīgu.
Atpakaļ
.jpg)
