Kurp iet latviešu diaspora ārvalstīs?
Zigrīda Daškevica    29.03.2016

 

Beidzamajā laikā ziņu avotos Latvijā izskan bažas par  vājo latviešu valodas apguvi ārvalstīs. Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja liecina, ka „ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni no 3-17 gadu vecuma ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu. Trešdaļa latviešu bērnu ārpus Latvijas nebūtu spējīgi sazināties latviski: viņu latviešu sarunas valodas prasmes ir vājas, ļoti vājas vai nekādas. Tie, kas aizbraukuši kā bērni, īpaši agrā vecumā, valodu aizmirst, kamēr tiem, kuŗi jau piedzimst ārzemēs,  apgūt latviešu valodu ir īpašs izaicinājums”. (LA.lv) Minētajā rakstā gan minēts, ka situāciju lielā mērā nosakot valodas lietojums ģimenē. Aptauja liecina, ka 40% no tiem, kuŗi pirms izbraukšanas no Latvijas mājā runāja latviski, arī tagad mājā runā latviski, bet 34% pilnīgi atteikušies no latviešu valodas. Par latviešu valodas zudumu un ārzemēs dzīvojošo bērnu straujo asimilēšanos dod pārskatu zinātniski pētnieciskais projekts ”Latvijas emigrantu kopienas”. Projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa norāda, ka nepietiekamās latviešu valodas zināšanas var kļūt par šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kas to vēlētos. 

 

Latvijas televīzijas raidījums „Aizliegtais paņēmiens” deva ieskatu par latviešu valodas kopšanas iespējām, saņemto atbalstu un interesi emigrācijā. Ievērojot, ka vislielākais emigrantu skaits ir Lielbritanijā un Īrijā, aptauja un pētniecība tika veikta šajās valstīs. Lai gan Latvijas valsts polītika attiecībā uz latviešu valodas apguves iespējām ārvalstīs bija novērtēta visai pozitīvi, uzskaitot virkni institūciju, kas pievērš uzmanību izglītības jautājumiem  ārzemēs, neapmierinātība tika pausta par financiāla pabalsta trūkumu. ”Latvijas valstij naudas nav vai arī tā īsti to negrib dot” - skan secinājums LTV raidījumā. Būtu lietderīgi redzēt pētniecības darbu, kas parādītu, kā praktiski darbojas reemigrācijas plāni - to trūkumus un priekšrocības. Pilnīgi cits jautājums par valsts līdzekļu sadali. 

 

Latvijas Vēstneša portāla minēts, ka kopumā visā pasaulē ir aptuveni 100 diasporu skolu un apmēram 2000 skolēnu. Lai palīdzētu apgūt latviešu valodu ne tikai bērniem, bet arī pusaudžiem, Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītības padome izstrādā izglītības programmu tālmācībā. LV portālā publicētajā intervijā ar PBLA Izglītības izpilddirektori Antu Spundi teikts, ka šie bezmaksas kursi varētu sākt darboties jau nākamgad. Plānots, ka kursi būs paredzēti 3 vecuma grupām: no sešiem līdz deviņiem gadiem, no 10 līdz 12 gadiem un vecumā no 13 līdz 18 gadiem. 

 

Pērnā gada beigās klajā nākusi grāmata ”Radot iespējas attīstībai: Diasporas bērnu un jauniešu izglītība”Grāmata ir Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra izdevums. Netrūkst rīcību plānu, kuŗu pamatā tiek uzsvērta nepieciešamība jaunai paaudzei saglabāt latviešu valodu, identitāti un saikni ar Latviju. Bet jāatceras vecu vecais labais latviešu sakāmvārds: tu vari zirgu pievest pie ūdens siles, bet tu nevari viņu piespiest to dzert. 

 

„Ja latviešu jaunieši ārzemēs pazaudēs latviešu valodu, tad viņi paši būs zuduši Latvijai”,  tā savu uzskatu pauda Pilsonības komisijas priekšsēdis Ilmārs Latkovskis (lvportals. lv). Kas spēs saskaitīt, cik jauniešu būs zuduši Latvijai, kad Latvija svinēs savu simtgadi. Ko runā skaitļi? Latvijas vēstniecības konsulārā Londonā desmit gados  ̶  no 2006. līdz 2015. gadam jaunpiedzimošo bērnu pilsonībā reģistrēti 13 140 bērnu. Nav bijis iespējams atrast datus,  cik un kādā vecumā bērni kopā ar vecākiem šajā laika posmā iebraukuši Lielbritanijā. Daudz tiek spriests un plānots par svinībām, sagaidot Latvijas simtgadi, bet mazāk dzirdēts,  ko tauta dāvās Latvijai dižajā jubilejā.