Kas īsti notiek ar latviešu īpašumiem Lielbritanijā?
   04.10.2023

 

 

 

Trauksmainas ziņas vēsta Latvijas ziņu portāls Apollo un TV raidījums 360TVziņneši – atsaucoties uz ziņu, ko, savukārt, vēstījusi Lielbritanijas BBC, - latviešu organizācijai Daugavas Vanagu fonds Lielbritanijā piederošie vēsturiskie īpašumi Straumēni un Daugavas Vanagu nams Londonā, Queensborough Terrace 72, nokļuvuši zem britu maksātnespējas administrācijas “āmura”. Straumēnu muižas administrējošais uzņēmums “LWT Trading UK Ltd.” pēkšņi kļuvis maksātnespējīgs. Septembŗa pēdējās dienās no muižā izvietotās viesnīcas izraidīti viesi, atceltas kāzu svinību rezervācijas, darbiniekiem neizmaksātas algas.

 

Straumēni ir leģendāra vieta, latviešu celta un lolota. Te tiekas tautieši, vecā trimda un jauniebraucēji, lai svinētu “pasaulē lielākās Jāņu svinības”, kā to allaž uzsver svinību rīkotājorganizācija “Bērzes Strazdi”. Te Latvijas vēlēšanās vienmēr ticis iekārtots iecirknis, te notikuši latviešu kultūrai svarīgi pasākumi. Lai Straumēni uzplauktu par Anglijas vidienes pērli ar viesnīcu, restorānu un dabas parku, savulaik tika “upurēta” pazīstamā viesnīca Rīgā “Radi un draugi”, pēc kuŗas joprojām skumst tautieši, kas ierodas dzimtenē no visas pasaules. Proti, viesnīca tika pārdota igauņiem.

 

Līdz ar Straumēnu dramu “zem sitiena” varētu nonākt arī leģendārais Londonas Vanagu nams, kas visus šos gadus ir pildījis latviešu centra funkcijas. Lieki piebilst, ka šis nams Londonas centrā ir dārgs, ļoti dārgs īpašums arī naudas izteiksmē.

 

Skumji, bet sen jau vairs nav Anglijas Almelijas, ne tik sen – skaistās, iekoptās latviešu vēstures stāstiem apvītās Rovfantas. Kāpēc?

***

Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšsēža Aivara Sinkas komentārs par Straumēniem un Londonas DV namu, atsaucoties uz ziņām medijos par Anglijas Daugavas Vanagu īpašumiem

 

“Ir nepatīkami, ka dzeltenā prese un televīzija salūko par savu mērķi iestādes un cilvēkus, kas bez atalgojuma strādā sabiedrības un tautas labā. Pelnīt īslaicīgi uz puspatiesības un it kā skandālu pamata ir dažu dzīves jēga, tādēļ godīgiem cilvēkiem ir labāk izvairīties no šādiem cilvēkiem. 

 

Vēlos paust trīs pamata faktus: 1) Straumēni un Londonas Daugavas Vanagu nams abi pilnībā pieder Daugavas Vanagu Fondam un ir bez parādsaistībām; 2) pārtraucot viesnīcu un kāzu biznesu Straumēnos, likvidējot tās apsaimniekošanas firmu, ir sperts kaut sāpīgs solis, bet pareizais nākotnei; 3) Daugavas Vanagu Fonda (DVF) valdē ir arī talantīgi un darbīgi cilvēki, kas strādā priekšsēdes Ilzes Grickus vadībā, lai vadītu un attīstītu šos sabiedriskos īpašumus – es viņiem pilnībā uzticos.

 

Tā kā es pats agrāk biju DVF priekšsēdis, saprotu šo īpašumu vēsturi un arī apzinos atbildību par agrākiem lēmumiem un darbību. (..)

 

Turpināt Straumēnos saimniekot tāpat kā senāk, nebija laba izvēle – ja tā mēs būtu mēģinājuši, tad iznākums būtu bijis ļoti nepatīkams. Vajadzība ieguldīt naudu lielajā Straumēnu mājā un Straumēnu territorijā bija neizbēgama, un to eventuāli finansēt ar Rīgas viesnīcas “Radi un draugi” pārdošanu bija arī neizbēgams iznākums. Bet, atrast veidu, kā panākt peļņu no atjaunotiem Straumēniem, par spīti ieguldītām milzu pūlēm no darbinieku un valdes puses, nav līdz šim izdevies. Viesnīcas un kāzu biznesa modelis bija neveiksmīgs. (..) Un tas nebija peļņas nolūkā, bet lai turpinātu pukstēt Straumēnu latviskā sirds. Kāzu un viesnīcas biznesu vadīja atsevišķa firma – nevis valde! – , tāpēc DVF ir tagad iespēja darboties tālāk Straumēnos, meklējot jaunus nākotnes ceļus. 

 

Vadība nozīmē darbu, nevis varu; strādāt komandā, nevis komandēt, uzņemties atbildību par ne tikai labo, bet arī slikto. Šīs vadības īpašības netrūkst ne Ilzē Grickus, ne Daugavas Vanagu Fonda valdē. Iesaku lasītājiem ignorēt dzeltenās preses vai sociālo mediju gudrinieku izaicinājumus! DVF valde un darbinieki strādā diennaktīm, lai ieviestu jaunās struktūras, un zinu, ka arī turpmāk Straumēni un Londona būs centrs latviešu sabiedrības saliedēšanai, kultūras atbalstam, aprūpei un Latvijas stiprināšanai.”

Red.