Izabella Cielēna dāvina Latvijai Ģederta Eliasa gleznu
   06.12.2016

 

28. novembrī Latvijas vēstniecībā Zviedrijā viesojās Izabella Cielēna ar savu dēlu Ilmāru Svensonu, lai Latvijas valsts 98. gadadienas laikā dāvinātu Latvijai Ģederta Eliasa (1887-1975) gleznu – Izabellas Cielēnas mātes un mākslinieka māsas Maijas Cielēnas (1889-1988) portretu. Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis ar lielu gandarījumu un pateicību pieņēma dāvinājumu. Pēc Izabellas Cielēnas lūguma, šai gleznai turpmāk ir jābūt apskatāmai Latvijas vēstniecībā Stokholmā. Tā ir vieta, kur Izabella bieži viesojas, piedaloties dažādos vēstniecības sarīkojumos.

 

Izabella Cielēna pastāstīja, ka šī glezna ir tapusi 20. gadsimta 20. gados. Maija Cielēna kopā ar savu vīru, bijušo Latvijas polītiķi, diplomātu un ārlietu ministru Fēliksu Cielēnu (1888-1964) un meitu Izabellu 1944. gadā, bēgot no Padomju okupācijas, nonāca Zviedrijā. Viņiem izdevās paņemt sev līdzi un uz Zviedriju atvest 8 Ģ. Eliasa gleznas.

 

Tā kā Ģedertam Eliasam nebija pēcteču, tad pēc viņa nāves (1975. g.) visi PSRS okupētajā Latvijā esošie darbi – aptuveni 800 eļļas gleznu, simtiem akvareļu un pasteļu, un citu darbu – nonāca padomju varas īpašumā. Maija Cielēna iesniedza mantojuma tiesību pieteikumu padomju varas iestādēm un pēc teju 10 gadu pūlēm panāca kompensāciju aptuveni 1 miljona zviedru kronu vērtībā. Kompensācija tika izmantota, lai 1984. gadā nodibinātu Ģ. Eliasa fondu Stokholmā. Par tā pirmo priekšsēdi kļuva Izabellas Cielēnas vīrs Ketils Genmarkers (Kettil Genmarker), vēlāk to vadīja Izabella. Latvijai atgūstot neatkarību, fonds atbalstīja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas mūzeja darbību. Tagad Ģ. Eliasa fonds darbojas Latvijā. Fonda uzdevums – veicināt Ģ. Eliasa mākslas pētniecību un populārizēšanu. Ģ. Eliasa glezniecības krājums atrodas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas mūzejā).

 

Izabella Cielēna vēstniekam pastāstīja, ka vēstniecībai dāvinātais mātes Maijas portrets viņai ir ļoti dārga piemiņa un viņa vēlētos, lai šī glezna turpmāk būtu apskatāma Latvijas vēstniecībā. Šis portrets ir viena no astoņām Ģ. Eliasa gleznām, kas piedzīvojušas vairākkārtīgu pārceļošanu. 30. gadu nogalē Izabellas tēvs Fēliks Cielēns bija Latvijas sūtnis Francijā. Pie Cielēniem tolaik kādu mēnesi viesojies arī Ģederts Eliass. Pēc tam, kad Vācija okupēja Parīzi, 1940. gadā Cielēnu ģimene devās uz Francijas dienvidiem, vēlāk uz Šveici, tad atgriezās Latvijā – Eliasu dzimtas mājā Platones „Zīlēnos”. Visas minētās astoņas  gleznas tādējādi tika pārvestas atpakaļ uz ”Zīlēnu” mājām Latvijā. Tur Otrā pasaules kaŗa gados mitinājās un lauku darbus strādāja paliela Eliasu ģimenes un radu saime. Ģederts Eliass arī tur dzīvoja, taču viņam vienīgajam nebija jāstrādā lauku darbi, ģimene uzskatīja, ka māksliniekam jāglezno.

 

Tuvojoties Padomju kaŗaspēkam, 1944. gadā F. Cielēns, Latvijas Centrālās padomes (LCP) Memoranda līdzautors un aktīvs LCP dalībnieks, nolēma kopā ar savu ģimeni bēgt uz Zviedriju. Kārtējo reizi gleznas tika izņemtas no rāmjiem un sarullētas. Šoreiz divos saiņos, jo F. Cielēns bija nolēmis ņemt līdzi arī liela izmēra gleznas. Jau labu gabalu nobraukuši, F. Cielēns pamanīja, ka ratos trūkst viena gleznu saiņa. Griezušies uz „Zīlēniem” atpakaļ. Ģederts Eliass tieši šīs gleznas bija izcēlis no bēgļu ratiem, jo uzskatīja tās par pārāk nozīmīgām, lai riskētu ar to zaudēšanu Baltijas jūras viļņos.