Pēteris Alberts 11.04.2023
Ileāna Pētersone ir dzimusi 1934. gada 23. novembrī Rīgā, diplomāta Jāņa Tepfera un Maijas (dzim. Pauļukas) ģimenē.
Tēvs aptiekāra dēls, bija ārlietu ministra sekretārs un pavadīja Zigfrīdu Meierovicu ārzemju ceļojumos (1919), un vēlāk bija Latvijas sūtnis Somijā (1938-1940). Viens tēva brālis bija ģenerālis Verners Tepfers, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Latvijas Centrālās padomes priekšsēdis (no 1944. gada jūlija). Otrs tēva brālis bija virsnieks Herberts Tepfers, arī apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, bija Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs.
Mātes tēvs Jānis Pauļuks bija satiksmes ministrs (1921-1925) un mininistru prezidents (1923. janvārim jūnijam).
Ileānas vīrs bija Pauls Pētersons, jurists un Stokholmas filharmonijas kora korists.
Ileāna Petersone ieradās trimdā Zviedrijā jau 1940. gada augustā. Viņa ir beigusi zviedru pamatskolu un Brommas ģimnaziju (1952) pēc skolas strādājusi kā ierēdne bankā un Stokholmas tramvaju pāvaldē. Dziedāja Reitera korī (1947-1956), mācījās dziedāt pie Britas fon Vegesakas (Britta von Vegesack) (1955-1962) un Kētes Sundstrēmas (Käthe Sundström) (1962-1972 vismaz) Stokholmā un pie Klemensa Kaisera-Brēmes (Clemens Kaiser-Breme) Essenā, Vācijā, kā arī divus gadus mācījās Stokholmas Mūzikas augstskolas Operas skolā (Operahögskolan) (1962-1964).
Ileāna Pētersone sāka dziedāt Stockholmas Operā kā stipendiāte 1964. gadā un debitēja Verdi Rigoletto Maddalenas lomā (1964). Jau no 1966. gada Ileāna Pētersone bija saistīta Stokholmas Operā ar solistes darba līgumu. Viņa piedalījās izrādēs kopā ar tādām Zviedrijas operas zvaigznēm kā Britt-Marie Aruhn, Helge Brilioth, Kjerstin Dellert, Carl Johan Falkman, Nicolai Gedda, Håkan Hagegård, Margareta Hallin, Kerstin Meyer, Birgit Nilsson, Erik Saedén, Elisabeth Söderström, Arne Tyrén un Ingvar Wixell. Ileāna Pētersone strādāja 24 gadus kā soliste Stokholmas operā. Viņas pēdējā izrāde notika 1991. gada janvāri. Tad viņa gadu gaitā bija piedalījusies 58 iestudējumu 1310 izrādēs (tātad apm. 1 izrāde katru nedēļu, ieskaitot svētku dienas un atvaļiņājumus). Bez tam, viņa ir dziedājusi solo latviešu publikai 18. novembra Latvijas Valsts svētku aktos Stokholmā, Gēteborgā un Upsalā, latviešu Dziesmu svētkos Hanoverā (1968), Lesterā (1971), Ķelnē (1973), Toronto (1976, 1986,1991), Londonā (1977), Sanfrancisko (1979), Līdsā (1982), Helsingborgā (1989) kā arī 1. Pasaules brīvo latviešu Dziesmu Dienās Visbijā, Gotlandē (1979) un 3 . Pasaules brīvo latviešu Dziesmu Dienās Minsterē (1987).
Starp Ileānas Pētersones daudzām operas lomām mināmas Lūcija (Cavaleria Rusticana), Filipjevna (Eižens Oņegins), Marcelīna (Seviļas bārddzinis un Figaro kāzās), Niklāvs (Hofmaņa stāsti), Hedviga (Vilhelms Tells), Ortrude (Lohengrinā), Aukle (Boriss Godunovs), Marianne (Rožu kavalieris), Flosshilde (Reinas zelts), Frika (Reinas zeltā un Valkīrā), Rosveise (Valkīrā), Azučena (Trubadūrā), Ulrika (Masku ballē), Erda (Sigfrīdā), Kviklija (Falstafā) un Herodija (Salome).
Kopā ar Stockholmas operu Ileāna Pētersone dziedājusi Kopenhāgenā (1967), Hamburgā (1965), Vīsbādenē, Edinburgā (1974), Varšavā un Maskavā, tāpat Drotningholmas pils teātri, Gēteborgā un citās Zviedrijas pilsētās. Viesojusies Oslo operā Norvēģijā (1975) un ir sniegusi patstāvīgus solo koncertus latviešu centros ASV un Kanādā (1975, 1980, 1985, 1989), kā arī Austrālijā (1983).
Ileāna Pētersone ir piedalījusies radio un televīzijas raidījumos (piem. Filipjevna - Eižens Oņegins), dziedātjusi solo simfoniskos koncertos orātorijās, Bacha, Bruknera, Verdi un Oskara Lindberga rekviēmos, Bēthovena 9. simfonijā (ar Stokholmas filharmonisko orķestri, 1976), un Hendeļa Mesijā.
Minsteres 1987. gada Pasaules brīvo latviešu Dziesmu Dienu recenzents Oskars Kalējs Latvju Mūzikā rakstīja, ka Dziesmudienu skanīguma pašās galotnēs klausītājos pacēla Ileānas Pētersones un Paula Berkolda koncerts universitātes aulā.
Ileāna Pētersone ir vairāku stipendiju ieguvēja: Valsts mākslinieku (Statens Konstnärsstipendium) stipendija divas reizes, Kristīnas Nilsones (Christina Nilsson) stipendija (1963), Set Svanholma piemiņas fonda stipendija (1972), un Drotningholmas teatra draugu stipendija (no Henrika Nordmarka fonda) (1979).
Ileāna Pētersone mira 2013. gada 23. jūnijā un apbedīta Stokholmas Meža kapos.
Skaņu plates:
Svešā zemē. Ileāna Pētersone un Stokholmas filharmoniskais orķestris. Diriģents Arvīds Norītis. Jāzepa Vītola un Jāņa Mediņa latviešu tautas dziesmu apdares.Latviam Music LM47.
Zeltītas lapas. Ileāna Pētersone un Nellija Zālīte pie klavierēm. Emīla Melngaiļa, Jāņa Mediņa, Jēkaba Poruka, Jāņa Kalniņa, Talivalža Ķēniņa un Helmera Pavasara dziesmas. Daugavas Vanagu Rietumvācijas valde.
Helmers Pavasars. Toreiz, Kjerstina Nerbe (Kerstin Nerbe) klavieres. LNPL, Londona. 1983.
Simtu gadi dziesma tiekas 1873-1973. 3. Eiropas latviešu dziesmu svētki Ķelnē. Lūcijas Garūtas Dievs, Tava zeme deg fragments, Alfrēda Kalniņa Baņuta, Jurjāņa Andreja Tēvijai. LAKEC.
4. Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā, Kopkoru koncerts ieskaņots Royal Albert Hall. Jurjāņa Andreja Tēvijai. Lilac records. LIL301.
Izlase “77, 4. Eiropas latviešu dziesmu svētki Londonā. Jāzepa Vītola Pavasara dienas kopā ar Rūtu Gerki un Dainu Pavasaru.
6. latviešu dziesmu svētki Kanadā 1976. Toronto.
Skaņu lentes:
1. Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Visbijā, 1979. Atklāšanas un kopkora koncerts. 1-2. [Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas Visbijā, 1979] : Atklāšanas un Kopkora koncerts. - National Library of Latvia (exlibrisgroup.com)
8. Latviešu dziesmu svētki Kanadā, 1986, Toronto, Kanāda. I-II un III-IV.
CD:
Richard Strauss, Elektra, 1965. gada 14. maija izrāde, Stokholmas operā. Galvenā lomā Birgita Nilsone, House of Opera, CD861, 2 CDs.
Richard Strauss, Die Frau ohne Schatten. 1975. gada 13. decembra izrāde, Stokholmas operā. Piedalās Siv Wennberg, Birgita Nilsone un citi. Sterling CDA1696/98-2 [3 CDs: 176:10].
Helmers Pavasars. Anthologie. 2016. Dresden.
Literatūra
Dziļums, A. Mēs esam lepni. Ileānas Pētersones panākumi Stokholmas kasraliskajā operā. Latvija, 1972. gada 22. apr., Nr. 15 (1501), 2. lpp.
Grīnberga, A. Darba vieta Karaliskā opera Stokholmā. Latvija 1985. gada 11. marts, Nr. 2119 (10), 3. lpp.
Hellquist, P.-A. Strålande uppvisning av operaskolan. Svenska Dagbladet 5. dec. 1963.
Hellquist, P.-A. En Maddalena att observera. Svenska Dagbladet 24. marts 1964.
Kalējs, O. Neatdziedos dziedādams. Pasaules brīvo latviešu Dziesmu Dienās un kultūras svētki Minsterē. Latvju Mūzika, 1988, Nr. 18, 1857.-1868. lpp.
Karps, A. Ileāna Petersone. Stokholmas operas soliste. Treji Vārti, 1970, 19, 45-47.
Sørensen, Inger, Operalexikonet, sidan 432, Forum, 1993, ISBN 978-91-37-10380-8.
G.Z. (Gunārs Zvejnieks) Burvju flauta Stokholmā. Brīvā Latvija, 1993. gada 8.-15. nov. Nr. 43 (344), 1. lpp.
Atpakaļ
.jpg)
