EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Iebrukums Ukrainā sācies
122651
Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics (Aizsardzības ministrija)

Sallija Benfelde    22.02.2022

 

Pirmdienas, 21. februāŗa vakarā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas „republiku” valstiskās neatkarības atzīšanu. Citiem vārdiem sakot – ar Krievijas atbalstu okupētās territorijas Ukrainas austrumos tika atzītas par „neatkarīgām valstīm”, parakstīti līgumi par savstarpējo ekonomisko un militāro atbalstu. Putins arī parakstīja rīkojumu ievest šajās „republikās”, kuŗas patiesībā joprojām ir Ukrainas likumīgā territorija, Krievijas bruņotos spēkus, nosaucot tos par „miera uzturētājiem”. 

 

Savā runā Putins atklāti paziņoja, ka Ukraina nav valsts, tā vienmēr ir bijusi Krievijas territorija, un pēc revolūcijas 1917. gadā Ļeņins un boļševiki ir atšķēluši šo Krievijas territoriju un izveidojuši valsti, neprasot nevienam atļauju un neinteresējoties par to, vai Krievijas iedzīvotāji tam piekrīt.

 

Jau pēc pusnakts Doņeckas iedzīvotāji ziņoja par ļoti lielas tanku un citas bruņutechnikas pārvietošanos cauri pilsētai t.s. frontes līnijas virzienā. Vēlāk to apstiprināja arī ziņu aģentūra Reuters, publicējot videoierakstu.

 

Izskanēja arī mājieni, ka šīs „republikas” nozīmē nevis vienu trešdaļu Austrumukrainas, bet visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu.

 

Eiropas Savienība, ASV, Kanada, Lielbritanija jau paudušas savu nosodījumu un atgādinājušas, ka tā ir visu starptautisko tiesību, vienošanos un konvenciju klaja ignorēšana un izteikušās, ka jau tuvākajās dienās pret Krieviju tiks ieviestas vairākas sankcijas. Ieviest sankcijas nekavējoties jau pirmdien pieprasīja Baltijas valstis un Polija, to atbalstīja vēl vairākas valstis.

 

Otrdien agri no rīta (pēc Eiropas laika) Ņujorkā tika sasaukta ārkārtas ANO Drošības padomes sēde. Ukraina pieprasīja nekavējoties atsaukt okupēto territoriju atzīšanu par neatkarīgām valstīm, apturēt Krievijas armijas ievešanu tajās, šo prasību atbalstīja arī ASV, Lielbritanija, ES valstis un NATO. Protams, Krievija to noraidīja, Ķīna aicināja būt uzmanīgiem, meklēt diplomatiskus risinājumus.

 

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: „Krievija šobrīd iebrūk Ukrainā, jo Doņecka un Luhanska ir Ukrainas territorija.” Ministrs arī sacīja, ka nav zināms, vai nākamais solis nebūs kā Krimas scenārijā, kad abas territorijas "paprasītos būt Krievijas sastāvā”. Rinkēvičs arī norādīja – tas, ka ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme šajā jautājumā beigusies bez rezultāta, nav pārsteidzoši, jo tajā Krievijai ir veto tiesības.

 

Kā zināms, 2014. gadā Krievija anektēja Krimas pussalu, tad arī sākās uzbrukumi Austrumukrainai, Donbasam. Krievijas organizētie separātisti ar „zaļo cilvēciņu” atbalstu (kas izrādījās pārģērbti Krievijas armijas kaŗavīri) izdevās okupēt aptuveni trešdaļu no Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kaujas bija nežēlīgas. Kopš tā laika, jau astoņus gadus, Austrumukrainā no separātistu jeb kaujinieku puses notiek kaŗadarbība – brīžiem aktīvāka, brīžiem it kā tiek ievēroti pamiera vienošanās noteikumi. Ukrainas armija aizsargā robežu starp pārējo Ukrainu un okupēto territoriju, bet neuzbrūk šīm „republikām”.

 

Pēdējos mēnešos apšaudes no kaujinieku puses ir pastiprinājušās, un Putins ir pieprasījis ASV, ES un NATO garantijas, ka Ukraina nekad netiks uzņemta NATO, NATO netiks paplašināta un ka notiks atgriešanās pie 1997. gada situācijas, kad Austrumeiropas valstis vēl nebija iestājušās NATO. Tas nozīmē, ka NATO būtu jāizved savi kaŗavīri no šīm valstīm un jāatdod Austrumeiropa Krievijas brīvai rīcībai. Vienkāršāk sakot – pasaule ir jāpārdala un Krievija sev grib lielu daļu Eiropas, jo vēlas atjaunot impēriju, veidot Krievu Pasauli. Putins visu laiku draudēja, ka pretējā gadījumā rīkosies ar „militāri techniskiem līdzekļiem”.

 

Ne ASV, ne NATO, ne ES tam nepiekrita un nepiekrīt.

 

Kopš gada sākuma spriedze Eiropā ir palielinājusies katru dienu. Nekādas pārrunas, samiti, sarunas pa telefonu un vizītes Putina nostāju nav mainījušas, atkārtoti tiek izteiktas prasības saistībā ar NATO un drošības situāciju Eiropā. Tajā pašā laikā Krievija nepārtraukti atkārto, ka nevienu neapdraud, bet ar Krieviju grib karot Ukraina un ka NATO apdraud Krieviju.

 

Aptuveni mēneša laikā ap Ukrainu visā tās robežas gaŗumā ir sakoncentrēti aptuveni 200 tūkstoši Krievijas armijas karavīru un bruņutechnika. Baltkrievija burtiski ir piebāzta ar Krievijas armiju un bruņutechniku, tur atrodas arī ballistiskās un spārnotās raķetes. Krievija to skaidroja ar militārajām mācībām, tad paziņoja, ka mācības ir beigušās un armija tiek aizvesta, bet patiesībā tā tika papildināta līdz jau minētajiem 200 tūkstošiem, kā arī tika paziņots, ka armijas daļas un bruņutechnika paliks Baltkrievijā.

 

ASV jau pirms kāda laika brīdināja, ka izlūkdienesta dati liecina – Krievija plāno iebrukumu Ukrainā 16. februārī. Krievija to, protams, noliedza, tāpat kā to, ka jau ir sastādīti iznīcināmo ukraiņu saraksti, kuros ir gan polītiķu, gan valstsvīru, gan zinātnieku un sabiedrībā populāru un cienītu cilvēku vārdi, un ka tiek plānotas provokācijas. Atcerēsimies, ka 2008. gadā pēc tāda scenārija tika okupēta Abhāzija un Osetija, kas atrodas Gruzijā pēc tam notika, to neatkarības atzīšana no Krievijas puses.

 

Acīmredzot uzbrukumu Ukrainai minētajā datumā ASV un NATO brīdinājums tomēr apturēja, jo pēkšņs un negaidīts uzbrukums vairs nebija iespējams. Sākās pastiprināta artilērijas apšaude no „republiku” puses, sākās arī provokācijas, apšaudot pašiem sevi un dažās raķetes pat tika izšautas uz Krievijas Rostovas apgabalu. Aizbildinoties ar it kā uzbrūkošo Ukrainas armiju, naktī, sirēnām kaucot, no „republikām” izveda sievietes, bērnus un gados vecos iedzīvotājus, tos aizveda uz Rostovas apgabalu. Evakuētajiem nepietika pat telpu, un ļoti daudzi palika zem klajas debess, arī sievietes ar zīdainīšiem, viņiem nebija ne pārtikas, nedz arī visniecīgāko sanitāri higiēnisko pakalpojumu, nebija pat tualešu. Provokācijas pastiprinājās, sākās ļoti skaļi apgalvojumi, ka Ukraina uzbrūk. Krievijā propaganda pēdējās nedēļās strādā neiedomājamā apjomā, gatavojot iedzīvotāju atbalstu notiekošajam. Eksperti saka, ka plāns A nav izdevies, jo Rietumi nepiekāpjas, tagad tiek īstenots plāns B „republiku” atzīšana, tad provokācijas, lai Krievija varētu „glābt” šīs „neatkarīgās valstis”. 

 

Protams, pēc “republiku” atzīšanas izskanējuši gan netieši draudi, gan visai ciniskas atziņas. Tā vēlu pirmdienas vakarā Krievijas Domes (Krievijas parlamenta) deputāts Michails Deļagins vienā no Krievijas TV kanaliem visai ņirdzīgā stilā apgalvoja, ka problēmas varot būt tikai ar ASV un Lielbritaniju, ar pārējām valstīm gan jau būšot labi, jo, piemēram, ar Vāciju vienmēr ir bijušas labas attiecības, ir taču kopīgi saimnieciskie darījumi un pat izteicās, ka „mēs jau visu esam nopirkuši”. Tāpat arī deputāts, tāpat kā Putins savā runā, sacīja, ka Ukraina varot uzbūvēt atombumbu, jo technoloģijas palikušas, atomelektrostacijas (AES) arī darbojas, tādēļ jāpieprasa pilnīgu starptautisku, arī Krievijas kontroli pār visām AES. Ja Ukraina to neļaus, tad Krievijai būs jāiejaucas. Ar vārdu sakot, izskan draudi sākt kaŗu ar Ukrainu, un acīmredzot gan Ukrainai, gan Rietumiem ir skarba izvēle: piekāpties Krievijas prasībām vai - Krievijas uzbrukums Ukrainai.

 

Jāteic, ka viss pašlaik notiekošais tika prognozēts vēl pirms sāka notikt. Atliek secināt, ka ASV un NATO izlūkdienestu prognozes līdz šim ir bijušas precīzas. Atliek cerēt, ka ES nesāks laipot, nosodot un kauninot, solot sankcijas, bet nesteidzoties. Ir vajadzīga noteikta stingra rīcība, netērējot laiku pļāpāšanai.

 

 

 


 

Atpakaļ