Gulbja lidojums
Māra Jurševica    14.01.2015

 

Austrālijā, kur patlaban valda vasara, pilnā sparā rit tenisa sezona. Pasaules dižākie spēlētāji gatavojas pirmajam no četriem Grand Slam turnīriem – Austrālijas atklātajām meistarsacīkstēm, kas Melburnā sāksies 19. janvārī. Šogad sacensību balvu fonds atkal sasniedzis rekordatzīmi – 40 miljonus dolaru. Dalībnieku vidū būs arī Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis.

 

26 gadus vecais latvietis līdz šim īpašus laurus Austrālijas laukumos nav plūcis. Melburnā viņš iepriekšējos startos pirms sešiem gadiem un pērn sāncenšiem piekāpās otrajā kārtā. Pēdējā spēku samērošana pirms došanās uz Melburnu Ernestam ir Oklendā, kur viņš ir galvenā favorīta statusā. Vietējiem žurnālistiem sportists, kuŗš pasaules rangā patlaban ir 13. vietā, atzinis, - ja viss izdošoties, kā iecerēts, šosezon vajadzētu iekļūt astoņu stiprāko tenisistu vidū. Un tā nav ne dižošanās, ne zvaigžņoti sapņi. Gulbis pēdējo gadu laikā pamatīgi izvērtējis savas dzīves prioritātes un nonācis pie sev vēlamākā risinājuma. Proti, vēsturē ierakstīti savulaik divdesmitgadnieka reizēm ne īpaši apdomīgie gājieni.

 

Toties tenisa eksperti un arī paši spēlētāji atzīst, ka Ernests Gulbis ir viens no pretendentiem, kuŗš agri vai vēlu varētu iekaŗot pasaules ranga virsotni. Turklāt arī viņš pats kādreiz teicis, ka neesot vērts neatlaidīgi trenēties, ja sev neizvirzi visaugstākos mērķus. Būt ranga divdesmitajā vietā nav interesanti. Piektajā? Varbūt. Galvenais tikt pašā virsotnē! 

 

Pirms nepilniem pieciem gadiem latviešu tenisists Italijas atklātajās meistarsacīkstēs, atspēlējot sešas (!) mačbumbas, pārspēja pasaules ranga līderi Rodžeru Federeru. Televīzijas raidījumā tenisa eksperti, savulaik izcili spēlētāji Breds Gilberts un Patriks Makinrojs salīdzināja Ernestu ar bijušo pasaules ranga līderi Maratu Safinu – abi spēlē līdzīgā stilā, abiem esot līdzīga dzīves uztvere. Jau toreiz Breds un Patriks prognozēja, ka Gubis kļūs par ranga līderi. 

 

Pērn vēsture atkārtojās. Ernests Francijas atklāto meistarsacīkšu astodaļfinālā piecos setos apspēlēja vienu no galvenajiem favorītiem - Rodžeru Federeru. Pēcspēles preses konferencē latvietis atzina, ka tā esot viņa vērtīgākā uzvara.

 

Tenisā ļoti reti ir gadījumi, ka augstākās klases sportisti karjēru aizvada viena treneŗa vadībā. Skaidrojums pavisam vienkāršs (protams, ar dažiem izņēmumiem). Pienāk laiks, kad atlēta un treneŗa attiecības tiek izsmeltas, kad padomdevējam vairs nav argumentu, lai viņa pārziņā esošais tenisists joprojām pilnveidotos. Un tad abu kopējais ceļš neizbēgami šķiras. Līdzīgi ir bijis Ernestam.

 

Katram augstas klases tenisistam pašam jāsaprot, ko viņš cer un vēlas sagaidīt no viena vai otra treneŗa. Jau laikus jāizsver un jāizvērtē visi „par” un „pret”, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu. Šādās reizēs  vērā ņemamus spriedumus bieži vien izteica Ernesta tēvs Ainārs, kuŗš savas biznesa lietas allaž samēroja tā, lai varētu būt līdzās dēlam sporta dzīves svarīgākajos brīžos. Kad Ernests vēl nebija pasaulē populārs atlēts, viņš stāstīja, - ļoti svarīgi, ka atbildīgās sacensībās  tribīnēs allaž konkrētā vietā sēdēja viņa māmiņa Milēna. Tas tolaik bija papildu atbalsts, papildu drošības sajūta. 

 

Ernests var pateikties vecmāmiņai, kuŗa piecus gadus veco mazdēlu aizveda uz tenisa nodarbībām. Ģimenei šķita interesants šis sporta veids, un treneris Valdis Ginters prata nodarbības padarīt tik aizraujošas, ka puikam nelikās garlaicīgi sist bumbiņu vispirms pret sienu, pēc tam to jau censties pārdabūt pāri tīklam. Ernests vēl nebija uzvarējis  nevienā spēlē, bet jau zināja, ka būs labāks par visiem puikām 

 

Pienāca laiks, kad ģimenes konsīlijs nolēma, ka Ernestam laiks doties uz Nikolas Piliča tenisa akadēmiju Vācijā. Viņa treneris bija Karls Heincs Veters, pēc tam jau – arī akadēmijas īpašnieks, kurš savulaik bija profesionāls tenisists, pēc tam – Chorvatijas un Vācijas izlašu kapteinis Deivisa kausa izcīņā. Divpadsmit gadu vecumā latvietis turpat iepazinās ar Piliča tautieti Novāku Džokoviču, kuŗa vecāki arī piekrita, ka puikam laiks papildināt spēlētprasmi pie Piliča. Kopš tā laika Ernesta un Novāka ceļi krustojušies neskaitāmas reizes. Pirms vairāk nekā pieciem gadiem Francijas atklātajās meistarsacīkstēs ceturtdaļfinālā latvietis viņam zaudēja. Pērn bija ievērojamākais notikums Latvijas tenisa vēsturē. Parīzē šajā pašā turnīrā latvietis pirmoreiz cīnījās pusfinālā un atkal pret sīksto chorvatu. Šai cīņai bija pievērsta milzīga uzmanība no līdzjutēju, ekspertu un preses puses. Abi sportisti nelika vilties, rādot izcilu sniegumu. Tomēr arī šoreiz pārāks bija Džokovičs. Taču zaudējuma rūgtums vērtās gaišākās krāsās, kad latviešu tenisists pirmo reizi mūžā iekļuva pasaules ranga stiprāko desmitniekā!

 

Gulbis sadarbojies ar Arģentīnas treneri Ernanu Gumi un Gilermo Kanasu, austrālieti Darenu Kehilu. Pirms diviem gadiem sākās austrieša Gintera Bresnīka un latviešu tenisista sadarbība.

 

Tas bija laiks, kad Ernestam spēle negāja no rokas. Pasaules rangā viņš bija tikai 159. vietā. Ņemot vērā šo poziciju, latvietim vairs nebija iespēja piedalīties nozīmīgākajās sacensībās, nācās startēt zemākas klases turnīros. Psīcholoģiski tas bija smags laiks, tādēļ nebija jābrīnās, ka Ernests kļuva nesavaldīgs, skaistas uzvaras mijās ar drāmatiskiem zaudējumiem. Kas piesaistīja Bresnīka uzmanību? Varbūt tas, ka Ernests bija brīvdomātājs? Ginters savulaik trenēja slaveno francūzi Anrī Lekontu un tituliem  bagāto vācieti Borisu Bekeru. Arī viņi bija savdabīgas personības. Un Bresnīks atrada īstās stīgas, ar kuŗām rast apbrīnas vērtu sapratni ar savu jauno audzēkni. Šajā komandā vērā ņemams pienesums ir arī čechu fiziskās sagatavotības trenerim Maiklam Novotnijam. 

 

Īpašs stimuls Gulbim ir arī tas, ka Bresnīka cits audzēknis ir austrietis Dominiks Tīms un abi trenējas kopā. Intervijās Bresnīks allaž akcentē, ka viņam ir ļoti interesanti sadarboties ar Ernestu, kuŗš ir neordināra personība, kuŗš neatzīst standartus, kuŗš lasa krievu klasiķus oriģinālvalodā un ar kuru nekad nav garlaicīgi.

 

Laiku pa laikam žurnālisti vaicā Ernestam par salīdzinājumu ar Maratu Safinu, kuŗš laukumā bija nesavaldīgs, lauza raketes. Latvietis atzīst, ka kļuvis nosvērtāks. Liela nozīme ir vairāku gadu sadarbībai ar Ginteru Bresnīku un viņa komandu. Jā, viņš ir emocionāls, reizēm kad emocijas sit augstu vilnu, gadās arī salauzt kādu raketi. Agrāk gada laikā tas noticis pat sešdesmit vai septiņdesmit reižu. Taču Gulbis mācās sacīkšu laikā kontrolēt emocijas. Tomēr reizēm labāk salauzt raketi nekā visu paturēt sevī, nervozēt un sist bumbas autā. Tiesa, pēc tam kad Ernests aizgāja uz rūpnīcu, kur speciāli arī viņam tiek ar roku darbu izgatavotas raketes, latvietim radusies nopietna tema pārdomām.

 

Ginteram Bresnīkam bieži patīk atkārtot, ka viņam nekad nav garlaicīgi ar tik interesantu personību, kāds ir Ernests Gulbis, kuŗa rīcībā un domās patīk brīvais lidojums: „Ja Ernests spēlē labi, tā ir neticama izklaide. Taču viņš to nedara, lai izklaidētu skatītājus. Te izpaužas viņa būtība. Ernests visu laiku mani pārsteidz.”

 

Vīru tenisā varot būt draugi, toties tenisistēm draudzeņu kollēgu vidū gan neesot. To pat grūti esot iedomāties, jo pēc spēles bieži vien viņas esot gatavas viena otru „noslaktēt”. Turklāt, teiksim, spāņi labāk jūtas savā kompanijā, franči – savā. Var būt labas attiecības ar kollēgām. Taču Ernests ir pārliecināts, ka dzīvē īsti draugi var būt vienīgi pāris cilvēku.

 

Pērn viņš pēc kādas preses konferences sacēla īstu komentāru vētru. Jautājums bija pavisam vienkāršs: vai Ernests gribētu, lai viņa māsas kļūtu par profesionālām tenisistēm. Viņš atbildēja, ka ļoti cerot, - māsas šādu ceļu neizvēlēsies, jo sievietēm tā ir ļoti grūta izvēle. Sievietēm dzīvi vajagot baudīt, domāt par ģimeni, domāt par bērniem. Dzirdot šādu viedokli, uzreiz viņam oponēja viena no pasaules labākajām tenisistēm Marija Šarapova, kuŗa apgalvoja, ka Ernesta teikto ne vienmēr vajagot uztvert nopietni...

 

Kad Ernestam bija 25 gadi viņš vienā no intervijām atzina: „Esmu ielēcis pēdējā vilcienā. Šī bija mana pēdējā iespēja būt veiksmīgam. Domāju, ka man vēl ir septiņi vai astoņi gadi, lai spēlētu augstākās klases tenisu. Nenožēloju neko, kas ar mani līdz šim noticis. Domāju, ka esmu labākā pozicijā. Varbūt ne kā tenisists, bet kā persona. Esmu izgājis cauri kāpumiem un kritumiem..”

 

Pērn Ernests atzinis: „Novāku Džokoviču pazīstu kopš laika, kad man bija divpadsmit gadu. Toreiz viņš bija normāls puisis, taču kopš pirmā lielā panākuma viņš ir mainījies. Viņa acis ir mainījušās. Es respektēju dižo četrinieku – Rodžeru Federeru, Rafaelu Nadalu, Novāku Džokoviču un Endiju Mareju. Viņi ir izcili, katrs smagi strādā. 

 

Ernestam patīk modernā māksla, viņam tīk, ja mākslinieki pārsteidz, viņam tīk mūzika, kas pārsteidz. Ernests Vīnē reiz bija ticis pie biļetēm operā, kur „Nabuko” viesojās Plāsido Domingo. Diemžēl tās netika izmantotas, jo tieši tobrīd viņam bija jābūt pie ārstiem uz konsultāciju... Kad žurnālisti Ernestam vaicāja, ar ko viņš vēlētos pavadīt piecpadsmit minūtes, latvietis atbildējis, - ar tik daudz minūtēm nepietiktu. Vajadzētu vairākas dienas, un es gribētu sākt ar Albertu Einšteinu. Vai runātu par relatīvitātes teoriju? Ernests atzinies, ka nezinot. Taču labākais laiks dzīvē esot tas, kad tu to neplāno.

 

Tenisa līdzjutēji ar interesi gaida katru Ernesta Gulbja interviju, jau iepriekš zinot, ka viņš ir cilvēks, kuŗš teiks to, ko domā, teiks patiesību. Un nav jābrīnās, ka viņu gaŗlaiko žurnālisti, kuŗi rēgulāri uzdod standarta jautājumus un bieži vien no citiem saņem standarta atbildes. Izņēmums noteikti nebūs arī jaunā sezona, kas pasaules dižākajiem tenisistiem, kuru vidū ir arī Ernests, sākas Austrālijā. Gulbis līdz šim triumfējis sešos ATP vienspēļu un divus dubultspēļu turnīros. Taču tas ne reizi vēl nav izdevies Grand Slam sacīkstēs. Konkurenti jau zina, ka viņa stiprākais  „ierocis” ir izcila serve, kad bumbiņa  rēgulāri lido ātrāk nekā 220 km stundā, un sitiens no labās. Taču nav šaubu, ka Ernests šosezon atkal pārsteigs sāncenšus. Varbūt tas notiks tieši Austrālijā? Vēlam veiksmi visā sezonā!

 

*

 

Gulbim  Oklendā būs sezonas pirmais turnīrs, jo iepriekš plānotās sacensības Dohā nācās izlaist slimības dēļ. Latvijas vadošais tenisists Jaunzēlandē izlikts ar otro numuru, bet faktiski ir pirmais, jo pēc izlozes dalību atsauca četrkārtējais čempions Davids Ferers. Ernesta pirmais pretinieks jaunajā tenisa sezonā būs čechu kreilis Jirži Veselijs. Abiem tenisistiem šī būs pirmā tikšanās.