“Es lepojos ar ALAs iepriekš paveikto”
ALAs valdes jaunievēlētais priekšsēdis Mārtiņš Andersons intervijā Ligitai Kovtunai    02.11.2021

 

 

Vai biji gatavs šim jaunajam izaicinājumam, vai tas nāca kā pārsteigums?

Kad pirms sešiem gadiem bijušais ALAs valdes priekšsēdis Pēteris Blumbergs mani aicināja iesaistījies ALAs valdē, revīzijas komisijā, viņš to darīja ar savu slaveno nosacījumu “augšā vai ārā”, ar to domājot, ka pakāpeniski būs jāuzņemas lielāka atbildība, vai arī jāiet prom. To es ņēmu vērā: pāris gadus strādāju ALAs revīzijas komisijā, tad 2019. gadā mani ievēlēja par priekšsēža vietnieku un tagad, 2021. gadā – par priekšsēdi. Gados,  ko pavadīju šajos amatos, ieguvu labu apmācību. 

 

Par to vai biju/esmu gatavs šim izaicinājumam, uzzināsim,  kad beigsies mans termiņš amatā un varēsim atskatīties un novērtēt manus panākumus, to pildot. Katrā ziņā, kā jau apsolīju kongresa delegātiem, es apņemos man uzticētos amata pienākumus pildīt pēc labākas sirdsapziņas.  

 

Kādi ir tavi galvenie mērķi, stājoties amatā? Un kāda ir iepriekšējā pieredze darbā latviešu organizācijās?

Svarīgākais būs uzklausīt un manus kollēgas ALAs valdē un uzticēties viņiem –jo viņi visi ir ļoti talantīgi,  un es lepojos ar viņu jau iepriekš paveikto. Es vēlos strādāt tā, lai viņi varētu turpināt  izpausties katrs savā darbības nozarē un necentīšos kaut ko uzreiz mainīt vai ieteikt. Šai valdē  neviens nav  ienācējs no citurienes,  un mana ir sajūta, ka tas aparāts ir labi “ieeļļots” un labi darbojas. Pats centīšos viņus uzklausīt,  jo, vismaz pēc manas pieredzes citās organizācijās, labākās idejas bieži vien nāk nevis no priekšsēža, bet no valdes locekļiem. 

 

Stājoties amatā,  es arī negribu būt pārgalvīgs ar kādu jaunu vīziju vai virzienu ALAi. Pēteris Blumbergs ļoti labi vadīja mūsu organizāciju sešus gadus – no mūsu sadarbības partneŗiem Latvijas valdībā, ASV latviešu centros,  no citām latviešu organizācijām esmu vairākkārt dzirdējis, cik  augstu tiek vērtēta ALA kā organizācija un kā partnere. Tagad, kad esmu priekšsēdis, gribu nodrošināt, lai ALA arī turpmāk tiek augsti vērtēta un uzskatīta par spēcīgu latviešu diasporas “balsi”.

 

Par manu darba pieredzi latviešu organizācijā –, varu teikt, ka esmu bijis vienā vai citā amatā nepārtraukti jau kopš augstskolas laikiem. Agrāk biju aktīvs Amerikas latviešu jaunatnes apvienībā (ALJA) un strādāju padomē. Pēc augstskolas, kad  sāku savu profesionālo karjēru Ņujorkā, mani ievēlēja Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes valdē par “iekšpilsētas vecāko” jo kopā ar citiem aktīviem jauniešiem,  kas dzīvoja Manhatanā un Bruklinā, bieži uzņēmāmies rīkot pasākumus pilsētā. Kamēr biju Ņujorkas latviešu ev.lut. draudzes valdē,  es arī iepazinos ar ALAs darbību,  jo man vairākkārt uzticēja pārstāvēt draudzi ALAs kongresos. Ap šo laiku es arī kļuvu aktīvs 2x2 jauniešu semināros,  jo bijušais ALA priekšsēdis Aivars Osvalds gribēja atdzīvināt šo kustību, kas bija apsīkusi. Viņš mani aicināja nākt talkā 2x2 rīcības komitejā. 

 

Kad biju jau kādu laiku dzīvojis Ņujorkā, pēc maģistrantūras pārcēlos uz Sanfrancisko un  drīz vien sāku strādāt Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības (ZKLB) valdē,  kur pēc kāda laika mani ievēlēja par priekšsēdi. Šogad, gatavojoties kandidēt uz ALAs priekšsēža amatu, es atteicos atkal kandidēt uz ZKLB priekšsēža amatu. 

 

Es turpinu aktīvi darboties savā studentu korporācijā Talavija un Friends of the University of Latvia valdē – tā ir bezpeļņas organizācija,  kas aicina Amerikā dzīvojošus ziedotājus un mecenātus atbalstīt studentus un mācībspēkus Latvijas Universitātē.  

 

Kā jaunā amata pienākumus savienosi ar savu darbu profesijā?

Kad es biju pavisam jauns, mamma man bieži man teica:  “Būt latvietim ir dārgs prieks!”. Tiešām tas prasa daudz laika un naudas, lai apmeklētu latviešu vasaras nometnes, dziesmu svētkus, ALJA pasākumus utt. Darbošanās latviešu organizācijās, protams, atņem mūsu laiku, kas atlicis pēc „maizes darbiem”. Starp citu, manuprāt mums biežāk jāatgādina mūsu atalgotajiem sadarbības partneriem Latvijas valdībā, ka mēs, tā sauktie aktīvie latvieši ārzemēs, darbojamies brīvprātīgi, bez atlīdzības. 

 

Es šobrīd esmu pašnodarbinātais un varu veikt savu darbu attālināti, kas ir liela priekšrocība sakarā ar maniem pienākumiem kā ALAs priekšsēdim, tā teikt, varu būt elastīgs. Tomēr, tas nenozīmē, ka varēšu katru dienu daudz laika veltīt ALAi,  un esmu pateicīgs, ka man ir laba ALAs komanda, ieskaitot mūsu darbinieces,  kas strādā ALAs birojā Vašingtonā, ‒ ģenerālsekretāre Marisa Gudrā un Baiba Dolinkys.

 

Kādas turpmākajā cēlienā būs ALAs prioritātes?

ALAs mērķi – uzturēt un vienot latviešu sabiedrību ASV, atbalstīt un uzturēt latviešu valodu, kultūru un mācību iestādes ASV, aizstāvēt Latvijas un latviešu tautas intereses u.c. – nav mainījušies, bet pandēmijas laikā, līdz ar ierobežojumiem, mēs un mūsu sadarbības partneŗi esam bijuši spiesti mainīt veidu, kā mēs tos īstenojam. Par piemēru minēšu mums visiem tagad labi pazīstamos “tiešsaistes formāta” pasākumus. Pēdējā laikā šķiet, ka Amerikā covid  krize mazinās –saslimstības skaitļi iet uz leju, daudz cilvēku ir izvakcinējušies, un  varam sākt domāt par tikšanos klātienē. Mūsu 70. kongress Čikāgā tika rīkots klātienes formātā ar nodomu,  lai tas būtu solis  šajā virzienā; gribējām būt ceļa rādītājs. Ja viss notiks, kā iecerēts, manuprāt, viena no ALAs prioritātēm būs palīdzēt mūsu biedru organizācijām atgriezties vecajās sliedēs – atkal mācīt bērnus un rīkot pasākumus klātienē. Kādā formā mēs to darīsim, vēl nezinu, bet tas varētu būt saistīts ar mācību materiālu iegādi, financiālu atbalstu, pasākumu plānošanu vai satura izveidošanu.

 

Pēdējos gados ALA ir pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas tautsaimniecības veicināšanai. Iepriekšējos gados esam atbalstījuši Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forumu (PLEIF) un Spotlight Latvia. To turpināsim darīt, un jau 4. decembrī Rīgā notiks PLEIF, kur man  paredzēts atkal vadīt pasākumu.  2022. gada aprīlī notiks Spotlight Latvia, šoreiz Losandželosā.

 

Polītiskajā jomā sadarbībā ar JBANC turpināsim iestāties par Latvijas un Baltijas valstu interesēm, it īpaši sakarā ar situāciju pie robežas ar Baltkrieviju, NATO alianses atbalsta stiprināšanu, un enerģētikas resursu drošību. Dzintars Dzilna vada ALAS Sabiedrisko attiecību nozari,  un viņam  ir laba pieredze, rīkojot  mūsu Call to Action Unit, kas mudina latviešus ar ASV pilsonību informēt ASV kongresa pārstāvjus par Latvijas polītiskajiem aktuālitātēm un aicināt viņus balsot par Latvijai  svarīgiem  likumprojektiem. Kā piemēru minēšu to, ka Latvija pretendēs uz ANO drošības padomes rotējošo vietu 2025. gadā,  un mēs plānojam  2022. – 2023. gadā iesaistīties priekšvēlēšanu aktīvitātēs. 

 

2022. gadā oktobrī būs 14. Saeimas vēlēšanas, un mēs plānojam, tāpat kā iepriekšējos gados, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību ASV palīdzēt latviešu centros ASV izveidot vēlēšanu iecirkņus. Ir arī ideja, ka  ALA rīkos  debates,  lai palīdzētu vēlētājiem iepazīties ar deputātu kandidātiem, partijām un viņu programmām. 

 

Kā svinēsi valsts svētkus?

Šogad svinēšu Latvijas valsts dibināšanu pie Brīvības pieminekļa Rīgā,  jo te tiks īstenots  sen lolotais tā izgaismošanas projekts. Šis pasākums man būs īpašs nozīmīgs, jo mans vecvectēvs Gustavs Zemgals bija viens no Brīvības pieminekļa iniciātoriem un pirms deviņdesmit gadiem, 1931. gadā 18.  novembrī, viņš palīdzēja likt pieminekļa pamatakmeni. Viņa piemērs uzrunāja arī mani, un par piemiņu manam vecvectēvam, viņa 150. jubilejas gadā esmu ziedojis Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondam. Mūs ar vecvectēvu tagad vieno ne tikai asinis, bet arī  mūsu kopīgs atbalsts šim nozīmīgajam latviešu tautas vienotības, neatkarības un brīvības simbolam.