Drošības riski un diplomātiskais valsis
Sallija Benfelde    01.11.2023

 

 

Katru rītu Ukrainā piemin tos, kuŗi gājuši bojā, cīnoties par Ukrainu. Deviņos no rīta pēc Ukrainas laika visos televīzijas kanālos ir minūti gaŗa klusuma minūte ar sirdspukstiem fonā, bet TV ekrānos uz Ukrainas karoga fona uzraksts ”Mūžīga slava par Ukrainu kritušajiem!”.

 

Skarbā kaŗa chronika 

Katra diena sākas arī ar informāciju par Krievijas uzbrukumiem Ukrainai naktī, par bojāgājušajiem un ievainotajiem iedzīvotājiem, sagrautajām pilsētām un ciemiem. Tā 27. oktobŗa rītā Ukraina informēja, ka pēdējās diennakts laikā Krievija uzbrukusi Adijivkai divdesmit reizes, astoņpadsmit uzbrukumi atvairīti netālu no Marinkas, 114 reizes uzbrukusi Hersonas reģionam, ir gājuši bojā iedzīvotāji. Trīsdesmit trīs krievu šāviņi izšauti uz Hersonas pilsētu.  Tā ir tikai daļa no uzbrukumiem, ko Ukraina piedzīvoja vienas diennakts laikā. Traģiska informācija lasāma katru dienu, jo Krievija atsevišķos frontes sektoros koncentrē visus savus spēkus, pastiprina uzbrukumus no gaisa un ik pa brīdim tiek apdraudēta arī Zaporižjes atomelektrostacija (AES), Ukrainas Ģenerālprokuratūra 27. oktobrī ziņo arī par to, ka kaŗā Ukrainā gājuši bojā 510 bērni un 1139 ievainoti. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštabs katru dienu atjauno datus par Ukrainā bojā gājušo Krievijas militārpersonu skaitu –27. oktobrī tas bija aptuveni 298 240.  Savukārt britu izlūkdienests ziņo, ka pašlaik armijā Krievijā mobilizēti aptuveni 400 tūkstoši iedzīvotāju – tas ir vairāk nekā plašā mēroga Krievijas iebrukuma sākumā pagājušajā gadā, bet šie mobilizētie vai nu ir pilnībā neapmācīti vai apmācīti tikai pāris nedēļas, un ir tā saucamā „lielgabalu gaļa”.

 

Meli un chaoss 

Tajā pašā laikā Krievija turpina savu propagandas kaŗu. Pēc „Hamās” terroristu uzbrukuma Izraēlai Krievijas propagandisti visos TV kanālos un interneta vietnēs katru dienu stāsta par to, ka ieročus, ko Ukraina saņem no ASV un Eiropas Savienības izmanto „Hamās” terroristi. Tiesa gan, vienīgais pierādījums ir pārdesmit sekunžu gaŗš video, kuŗā redzams neliels daudzums ieroču kādā slēgtā, nelielā telpā. Šie ieroči nolikti uz grīdas, izskatās jau lietoti, turklāt vieta, kur tie filmēti, netiek nosaukta. Acīmredzot, tie ir ieroči, ko okupantu armija ieguvusi pēc uzbrukumiem un kaujām Ukrainā. Izplatās arī pavisam cita rakstura informācija, kuŗa oficiāli netiek ne noliegta, ne apstiprināta. Proti, 26. oktobŗa vakarā vienā no „Telegram” kanāliem “Генерал СВР” tika publicēta ziņa, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir miris savā rezidencē Valdajā. Tas esot noticis 20.42 pēc Maskavas laika, kad ārsti pārtraukuši reanimācijas mēģinājumus un paziņojuši par diktatora nāvi. Varu turpinot pārstāvēt un demonstrēt Putina dubultnieks. Minētais „Telegram” kanāls pieder Krievijas politologam un vēsturniekam Valērijam Solovejam. Jāpiebilst, ka baumas par slikto Putina veselības stāvokli izplatās bieži, Solovejs ne reizi vien jau ir izplatījis dažādas sazvērestības teorijas par Putinu, viņa dubultniekiem un to, ka dikators drīz mirs. Pat ja tā būtu patiesība nevis baumas, ka Putins ir miris, Krievijas polītika un nostāja jautājumā par kaŗu tik drīz nemainītos. Protams, šāda veida baumas tikai palīdz jaukt gaisu informatīvajā telpā arī tad, ja to izplatītāji gribētu kaitēt Putinam.

 

Pavisam cita veida ir stāsti par Krievijas polītisko eliti un iedzīvotāju ikdienu un reālo dzīvi. Piemēram, vācu izdevums Bild ir publicējis informāciju, ka bijušais Roskosmosa vadītājs Dmitrijs Rogozins ir piedāvājis Putinam uzbrukt kādai lielajai Ukrainas pilsētai ar kosmosa raķeti, kas  piepildīta ar bumbām, sprāgstvielām un radioaktīviem atkritumiem. Bild rīcībā esot vairāk nekā septiņu minūšu gaŗš ieraksts ar Rogozina piedāvājumu. Viņš domājot, ka varētu tikt izmantots „Sojuz” kosmosa kuģis, kuŗš tiktu palaists no kosmodroma pie Archangeļskas. Pašlaik tiekot risināts jautājums par to, kā novērst bumbu pārkaršanu kosmosa kuģim, tam atkārtoti ieejot Zemes atmosfērā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta pārstāvis Andrejs Jusovs šo ziņu komentēja pat kā ļoti ticamu, jo šāda „idiotiska ideja”-  izmantot kosmosa kuģus, lai nogalinātu iedzīvotājus, nepārsteidzot un neesot nekas jauns. Kamēr varas elite domā par kosmosa izmantošanu, lai iznīcinātu Ukrainu, Krievijā iedzīvotājiem citas rūpes. Gan kaŗavīri, kuŗi atgriežas no frontes pēc ievainojumiem vai tie, kuŗiem ir izdevies izvairīties no tā, ka valsts pret viņu gribu pagarina līgumus ar armiju, ir agresīvi un izdara aizvien vairāk noziegumu. Vēl bīstamāki ir par ļoti smagiem noziegumiem notiesātie, kuŗi piekrita karot „Vagner” militārajā grupējumā un kuŗus atbrīvo pēc sešiem mēnešiem, atļaujot atgriezties mājās un dzēšot sodāmību. Kā zināms, visā Krievijā tika meklēti ieslodzītie, kuŗi ir ar mieru kaŗot Ukrainā, turklāt visbiežāk to piedāvāja recidīvistiem un tiem, kuŗi notiesāti par slepkavībām, izvarošanām, laupīšanām un kuru sods nereti bija 10-20 gadu. 

 

Tagad arī šie kaŗotāji atgriežas mājās un bieži izdara veselajam saprātam neaptveramus noziegumus. Krievijas varas iestādes jau ir palūgušas propagandistiem nerunāt un nestāstīt iedzīvotājiem par noziegumiem, ko viņi  izdara. Vēl vairāk, šos „varoņus” bieži vien pat īpaši nemeklē un neuzsāk izmeklēšanu par viņu no jauna izdarītajiem noziegumiem. Upuŗu tuvinieki, atkal diendienā satiekot slepkavas un izvarotājus, bieži ir izmisumā, bet neko nevar mainīt.  Piemēram, stāsts par slepkavībām Kalugā un Kalugas apgabalā 2014. un 2016. gadā. Divas meitenes, 18 un 19 gadus jaunas, tika nežēlīgi izvarotas, noslepkavotas un pēc tam viņu mirstīgās atliekas noziedznieki centās sadedzināt. Policiju šie noziegumi  neinteresēja, tā neko nedarīja, apgalvojot, ka pierādījumus nevarot atrast. Abu neiteņu mātes iepazinās, staigājot pa izmeklētāju kabinetiem un nolēma kopīgi sākt izmeklēšanu un pašas visus noskaidrot.  Viņas atrada lieciniekus, un divus gadus pēc noziegumiem policija vairs nevarēja apgalvot, ka neko nav iespējams uzzināt. Abos gadījumos slepkavas bija divi brāļi. Viņus notiesāja – uz 14 un 18 gadiem. Viņi piekrita „Vagner” aicinājumam un tagad ir atgriezušies mājās – lepni par to, ka kaŗojuši un ka sodāmība ir dzēsta. Mātes uzrakstīja un nosūtīja atklātu vēstuli prezidentam Putinam, par šiem notikumiem ir dokumentāls videosižets, kuŗā mātes nolasa savu vēstuli. Nekādu atbildi viņas nav saņēmušas. 

 

Nesen publiski izskanēja arī kāds cits stāsts par pusi, kuŗš pieteicās karot Ukrainā, jo mājās „esot kļuvis garlaicīgi”. Viņu frontē smagi ievainoja, kādu laiku viņš it kā ārstējās vairākos hospitāļos, bet vienīgā „ārstēšana” bija pretsāpju līdzekļi. Viņa māsīca podkāstā stāsta, ka, naudu par kaŗošanu brālēns saņēmis, bet neko vairāk. Rehabilitācija bijusi iespējama tikai par lielu naudu privātās klīnikās, brālēns pārvietojies ar kruķu palīdzību. Par spīti invaliditātei, viņa līgums ar armiju automātiski ticis pagarināts mobilizācijas dēļ. Kādu laiku brālēns centies izvairīties no armijas, bet tāpēc tikusi ierosināta krimināllieta un puisis beidzot nolēmis „padoties” un iet karot. Pēc kāda laika atkal atgriezies, jo esot atbrīvots veselības dēļ, bet esot kļuvusi ļoti agresīvs, sācis dzert. Reizēm stāstījis, ka frontē viņa uzdevums bijis savākt kritušo dienesta biedru mirstīgās atliekas, bieži vien nācies lasīt rokas, kājas, citas ķermeņa daļas. Kādā dienā viņš uzbrucis mātei, tā izbēgusi pie savas mātes, puiša vecmāmiņas. Puisis aizgājis pie viņas, un vecmāmiņa atvērusi durvis, jo viņš bijis mīļais mazdēliņš, apsēdusies viņam blakus, glaudījusi plecu un mierinājusi.  Bet viņš nogalinājis vecmāmiņu, ar nazi durot daudzas reizes viņai kaklā un par to skaļi smejoties. Mātei vēlreiz izdevies aizbēgt. Apsūdzības viņam tika izvirzītas par izvairīšanos no armijas, jo, izrādās, otrajā reizē viņš bija uzbrucis dienesta biedram, gandrīz to nožņaudzis un aizbēdzis. Otra apsūdzība bija par slepkavību. Tiesa viņu atzina par nepieskaitāmu un piesprieda piespiedu ārstēšanu.

 

 

„Lielie troļļi” un drošības riski

Pagājušajā nedēļā viena no ziņām, kas izraisīja visai plašu rezonansi ne tikai Eiropā, bija informācija par to, ka Krievijas dikt ātors Vladimirs Putins otrdien Ķīnā ticies ar Ungārijas līderi Viktoru Orbānu un paudis gandarījumu par to, ka viņam joprojām ir saiknes ar dažām Eiropas valstīm. Kā zināms, šī bija Putina otrā tikšanās ar kādu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts līderi kopš 2022. gada februāŗa, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Neilgi pēc kaŗa sākuma, 2022. gada aprīlī, Krievijā bija ieradies Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kuŗš tikās ar Putinu. Orbāns arī salīdzināja ES ar padomju Savienību un paziņoja, ka Maskava un Brisele ir gandrīz viens un tas pats, tikai pagaidām vēl esot cerības, ka tās vēl var mainīties. Ungārijas līderis arī gatavojas atbalstīt un savā ziņā apvienoties ar Robertu Fico, kuŗš nesen uzvarēja vēlēšanās Slovākijā un tagad veidos valdību. Eiropā Fico jau ir nodēvējuši par „jaunievēlēto Putinu” Slovākijā. Tiesa gan, kāda ES amatpersona, kuras vārds publiski nav minēts, bet uz kuŗu atsaucas ietekmīgais Eiropas medijs „Politico” par Fico esot sacījis: „Slovākija ir tik nožēlojama valsts, ka tas tik tikko kaut ko mainīs. Slovākijai tikpat kā nav nekādu sviru. Viņiem ir vajadzīgi savi kohēzijas fondi un ES labā griba, viņi īsti nevar atļauties būt nemiera cēlāji Briselē. Daudz būtiskāk Orbānam ir Polijas kā sabiedrotās zaudējums tiesiskuma jautājumos, viņiem bija reāla ietekme sava lieluma dēļ.”

 

Par Orbānu ir skaidrs, ka viņš visai veiksmīgi „dejo” starp Eiropas Savienību un Krieviju, jo viņam vajadzīga gan Eiropas fondu nauda, gan Krievijas īpaši lētā gāze. Ļoti daudziem Ungārijas iedzīvotājiem patīk lētākas cenas, viņi nedomā un negrib domāt par to, ko var nosaukt par „brīvības cenu”. Tādēļ vēlēšanās aptuveni puse iedzīvotāju atbalsta Orbānu, tāpat kā Slovākijā vairākums atbalsta klaji prokrievisko „jauno Putinu”. Un, protams, pats vadonis Orbāns savā izpratnē un vērtībās ir diktators, viņam vara ir galvenā dzīves vērtība, kuŗas dēļ ir gatavs darīt visu, ko spēj.

 

Jāpiebilst, ka saistībā ar Orbāna runām un darbiem Austrumeiropas valstis uztraucas. Privātās sarunās šī reģiona diplomāti brīnās, kāpēc Rietumu lielvarām būtu jāturpina dalīties ar sensitīvu informāciju ar Ungāriju, jo tā ir lojāla Putinam. „Ja es būtu Ukraina, es nejustos ērti, daloties ar jebkādiem plāniem, kamēr viņš atrodas telpā”, sacījis kāds diplomāts, kuŗa vārds arī netiek publiski minēts. Savukārt Vācijas parlamenta ES lietu komitejas priekšsēdētājs Antons Hofreiters pavisam atklāti un noteikti jau ir paziņojis: „Viktora Orbāna uzvedība kaitē Eiropas Savienībai. Kamēr Ungārijas premjerministrs pastāvīgi apvaino ES, viņš vēršas pret autoritāriem režīmiem tikai cerībā piesaistīt jaunus līdzekļus (..). Šajā situācijā būtu liktenīgi atbrīvot iesaldētos līdzekļus Ungārijas valdībai. Mums ir jābūt skaidram: laikā, kad Krievija izmanto hibrīdkaŗa līdzekļus arī pret Eiropas Savienības valstīm, Viktors Orbāns arvien vairāk kļūst par drošības risku Eiropai”. Vašingtonas vēstnieks Budapeštā Deivids Presmens sasauca NATO vēstnieku sapulci Ungārijā un sacīja, ka ASV Ungārijai paudušas „pamatotas bažas par drošību”. Arī Baltijas valstu līderi jau ir pauduši savas bažas par šo situāciju. Jautājums ir, ko Eiropas Savienība var darīt un ko tā tiešām darīs? Un tieši tāpat kā kaēš Ukrainā, arī Ungārijas un Slovākijas rīcība ietekmē un ietekmēs Latviju.