Cik drošs ir Baltijas reģions?
Sallija Benfelde    30.11.2021

 

 

Spriedze uz Eiropas Savienības ārējās robežas ar Baltkrieviju pieaug. Turpinās arī Krievijas armijas un bruņojuma koncentrācija pie Ukrainas robežas.

 

Svētdien, 20. novembrī vizītē Rīgā ieradās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. 30. novembrī um 1. decembrī Rīgā pirmo reizi notika 30 NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme. “Kopš 2006. gadā Rīgā rīkotā NATO samita ir pagājuši 15 gadi, un šajā laikā drošības vide ir ievērojami mainījusies. Apdraudējums skar ne tikai aliances valstis, bet arī visu demokratiskās vērtībās un likumā balstīto pasaules kārtību. Krievijas īstenotā Krimas militārā aneksija un agresija Ukrainas austrumos ir iedragājusi starptautiskās drošības architektūru, radot draudus eiroatlantiskajai drošībai. Ķīnas pieaugošā ietekme ir sistēmatisks izaicinājums noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai. Aizvien spēcīgāk aliance saskaras ar kiberuzbrukumiem, hibrido apdraudējumu, iejaukšanos vēlēšanu procesos, ķīmiskajiem uzbrukumiem, masveida dezinformācijas kampaņām un jaunu, postošu technoloģiju ietekmi uz cilvēces drošību. Vienlaikus pie NATO ārējās robežas šobrīd tiek īstenots hibriduzbrukums, kuŗā Lukašenko režīms savu polītisko mērķu sasniegšanai izmanto trešo valstu pilsoņus,” situāciju reģionā raksturo Latvijas Ārlietu ministrija.

 

Situācija Baltijas reģionā

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, runājot par Krievijas militārajiem spēkiem pie Ukrainas robežas, skaidro: “Tas pats pamazām sāk piepildīties arī Baltkrievijā, tajā stūrī starp Lietuvu un Poliju. Tas, pirmkārt, liek domāt, ka Baltkrievija vairs nav neatkarīga valsts, kā tas bija, piemēram, pirms diviem vai trīs gadiem. Tagad tā pilnā apjomā ir Krievijas militārajā reģionā.” Kalniņš arī brīdina, ka Eiropas Savienībai un NATO vajadzīga izlēmīga un noteikta rīcība, jo pretinieks Austrumu pusē saprot tikai stingru rīcību.

 

Savukārt Jānis Sārts, NATO stratēģiskās  komūnikācijas izglītības centra direktors, uz lūgumu novērtēt situāciju skalā no viens līdz desmit, to vērtē ar skaitli septiņi, piebilstot, ka tas liecina par spriedzi un bīstamu situāciju.

 

Jau kopš hibridkaŗa sākuma uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām jautājums acīmredzot ir par to, vai tiek gatvota kāda provokācija un vai tiešām ir iespējams bruņots konflikts. Kā zināms, vairāki tūkstoši nelegālo migrantu vēl joprojām uzturas Baltkrievijā pie Polijas robežas un plāno turpināt ceļu uz Eiropas Savienību. Katru dienu joprojām migrantu grupas cenšas iekļūt visās trijās Baltijas valstīs, bet viņiem tas neizdodas.  NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, vaicāta par prognozēm, teic: “Neuzskatām, ka spriedze ar migrantu plūsmu pie Baltkrievijas un Eiropas Savienības valstu robežām tik drīz beigsies.” Arī eksperti situāciju vērtē kā sapringtu, jo no drošības viedokļa kopējā aina iezīmējas ļoti izaicinoša, tāpēc par šo jautājumu noteikti spriedīs aiz slēgtām durvīm. 

 

Tātad – vai Krievija tiešām gatavojas kaŗam, vai arī tā ir šantāža un blefošana? Vai Krievija uzbruks Ukrainai? Ko vēlas panākt Putins, kura rokās Baltkrievijas diktators Lukašenko ir tikai kā spēļu kārts?

 

“Es domāju, ka šo armiju varētu izmantot pret NATO pie Krievijas Rietumu robežas. Nedomāju, ka tā ir tieši saistīta ar Ukrainu. Vismaz pagaidām,” saka domnīcas “Eiropas ārējo attiecību padome” (ECFR) pētnieks Gustavs Gresels.  Krievija vēlas, lai Kijeva vestu sarunas ar separātistiem Doņeckas un Luhanskas reģionos, dotu tiem autonomiju, taču no savas puses Krievija nebūt nesteidz izvest militārās vienības no Donbasa, kas ir viens no nosacījumiem.

 

Ukraiņu drošības un aizsardzības jomas eksperts Michailo Samus uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib panākt sarunas ar ASV prezidentu Džo Baidenu līdzīgi kā pavasarī, kad pēc lieliem Krievijas manevriem pie Ukrainas abu valstu prezidenti satikās. “Es domāju, ka enerģijas cenu krize, militārās aktīvitātes pie Ukrainas un migrācijas krize ir vienas un tās pašas spēles elementi, kuŗiem var būt dažādi mērķi. Bet viens no šiem mērķiem ir spiest uz Rietumu partneŗiem, kā Putins ir nosaucis Vašingtonu, Berlīni un Parīzi, lai panāktu izmaiņas tās polītikā, piemēram, Ukrainas jautājumā, neļaujot tuvoties NATO un Eiropas Savienībai,”  uzskata Samus. Kā otru Krievijai nozīmīgu jautājumu Samus uzskata “Nord Stream 2” gāzes cauruļvada palaišanu.

 

Latvija un polītikāņi

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze šajā situācija darbojas sakaņoti gan savā starpā, gan ar NATO struktūrām un kaimiņvalstīm. Tikmēr atsevišķi polītiķi joprojām cenšas spodrināt savu tēlu, vārdos apgalvojot, ka ļoti rūpējas par Latviju un tās iedzīvotājiem, bet patiesībā ar savu rīcību to pat apdraudot. Laimīgā kārtā nākamā gada budžets jau pieņemts, bet tā veidošanas un apspriešanas laikā daži polītiķi, šķiet, joprojām nebija pamanījuši bīstmo situāciju pie robežas un rosināja samazināt financējumu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Pie frakcijām nepiederošie deputāti Kaspars Ģirģens, Vjačeslavs Dombrovskis un Evija Papule ierosināja samazināt financējumu armijai par 34 miljoniem eiro, jo tas esot vajadzīgs brīvpusdienām skolās un augstākajai izglītībai. Protams, šīm jomām lieti noderētu vēl papildu financējums, bet šobrīd atņemt to bruņotajiem spēkiem ir vismaz muļķīgi, lai neteiktu, ka patiesībā tā ir valsts nodevība.