„Brīvā Latvija” ir tilts starp latviešiem pasaulē
   10.12.2012

Sabiedriskam darbiniekam Helmutam VABULIM no Sidnejas Austrālijā vienmēr ir daudz stāstāmā par Latvijas vēsturē svarīgiem datumiem un par darbošanos Daugavas Vanagos. Tagad ikdienai esot mierīgāks ritms, jo Daugavas Vanagu Austrālijas (DVA) valdes priekšsēža grožus viņš nodevis Jāņa Priedkalna (Adelaidē) rokās. Tātad turpmākos trīs gadus Adelaide būs DVA rosīgās darbības centrs. Šogad kā Sidnejas, tā Adelaides nodaļa nosvinēja 60 gadu jubileju.

Latvijā daudzi ir pateicīgi Daugavas Vanagiem Austrālijā par aprūpes un palīdzības sniegšanu leģionāriem, daudzbērnu ģimenēm, trūcīgiem skolēniem un studentiem Latvijā. Mazie sūtījumi tuviniekiem uz Latviju pārvērtās lielos konteineros ar drēbēm, grāmatām un citām lietām, kad tika atjaunota Latvijas valsts. Par visu lielās Daugavas Vanagu organizācijas biedru kopīgiem ziedojumiem uzcelti Latviešu leģiona Brāļu kapi Lestenē. Lielākais individuālais dāvinājums ir Sidnejas nodaļas vanaga Bernda Everta nopirktais īpašums Slokas ielā 122, Rīgā, kas nodots Daugavas Vanagu Latvijā rīcībā.

Par Austrālijas latviešu labajiem darbiem ir rakstīts ne tikai vietējā avīzē Austrālijas Latvietis un Latvietis, bet arī globālos laikrakstos Laiks un Brīvā Latvija. Helmuts Vabulis teic, ka, būdams Daugavas Vanagu Austrālijā priekšsēža amatā, īpaši uzmanīgi lasījis latviešu valodā drukātos laikrakstus, lai zinātu ko vairāk par norisēm politiskajā dzīvē Latvijā un  par plašajā pasaulē izkaisīto latviešu sabiedriskām aktīvitātēm.

Pirms gada Latvijas Zinātņu akadēmijā notika apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku 3. kongress un Letonikas 4. kongress, kuŗa laikā bija apskatāma izstāde „Četras svarīgākās latviešu trimdas polītiskās akcijas ārzemēs padomju okupācijas laikā”. Tur bija dokumentālas liecības no Austrālijas nacionālā archīva par politiskām akcijām pret 1974. gada jūlijā Austrālijas leiboristu valdības lēmums de iure atzīt Baltijas valstu iekļaušanu PSRS. Līdzīgs Jaunzēlandes lēmums izraisīja sašutumu gan trimdas sabiedrībā Austrālijā un Jaunzēlandē, gan citur pasaulē.

Pēc profesora Edgara Dunsdorfa aplēsēm, 1974. gadā Austrālijā dzīvojuši 26 000 baltiešu imigrantu, no kuŗiem 14 000 bija latvieši. Baltieši rīkoja protesta demonstrācijas un ielu gājienus. Valdībai tika iesniegtas neskaitāmas  protesta vēstules un petīcijas. Pēc trimdas veiktā informatīvā darba un protestiem Austrālijas sabiedrība nosliecās pret valdības pieņemto lēmumu un opozīcijā esošā liberāļu partija ieņēma baltiešiem labvēlīgu poziciju. Trimdas ierosinātais sabiedrības nosodījums bija viens no svarīgiem faktoriem, kas veicināja absurdā lēmuma atcelšanu 1975.gadā. Šīs baltiešu un latviešu protesta akcijas ārzemēs modināja pretestības garu arī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Ārzemju latvieši bija droša aizmugure latviešiem Latvijā viņu cīņā par brīvu un neatkarīgu valsti.

Ārvalstīs dzīvojošie latvieši joprojām seko līdzi norisēm Latvijā. Helmuts Vabulis un daudzi citi šogad jutušies nepatīkami pārsteigti, uzzinot, ka 22 gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijā uzradušies spēki, kas vēlas mainīt Latvijas Republikas Satversmi. Un atkal bija nepieciešama latviešu vienotība. „Tautas nobalsošanā uz jautājumu „Vai jūs esat par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu?”,  latvieši visā pasaulē teica skaidru pret. Arī Austrālijā aktivitāte Tautas nobalsošanā bija krietni lielāka nekā 2011. gada Saeimas vēlēšanās. Par to bija daudz publikāciju un iedzīvotāju aptauju laikrakstos.

Brīvajā Latvijā un Laikā noteikti izlasu Franka Gordona, Kārļa Streipa un citu politiskos komentārus. Ar Austrālijas latviešu atbalstu esam dāvinājuši Brīvās Latvijas abonementu leģionāriem Latvijā. Jo šajās avīzēs ir daudz plašāks ieskats Latvijas politikā un aktuālās temas ekonomikā nekā dažkārt Latvijas vietējās avīzēs. Par Leģionāru dienu Latvijas plašsaziņas līdzekļi vēstī,  it kā gaŗām ejot, bet Brīvā Latvijā un Laikā ir  daudz plašāka informācija par 16. marta notikumiem Rīgā un citviet, kā arī  visaptveŗoša informācija par norisēm latviešu mītnes zemēs, tā ka avīzi izlasu no pirmās līdz pēdējai lapai,” secina Helmuts Vabulis.

Šovasar viņš ciemojies Latvijā. Dzimtā Kalna pagasta lauku plašumos baudījis radinieku Mārītes un Aigara Pērkonu ģimenes viesmīlību. Un atkal tiek ritināts atmiņu kamoliņš – par skolas gaitām vietējā Bērzgala pamatskolā, pēc tam  Malnavas un vēlāk Bebrenes technikumā. Kaŗa laikā jauniem zēniem neizbēgams bija iesaukums vācu armijas Latviešu leģionā. Drīz vien  Helmuts ievainots un nogādāts hospitālī Vācijā. Kaŗam beidzoties, viņš, tāpat kā daudzi citi, nonāca dīpīšu nometnē, sekoja izceļošana uz Austrāliju.

Savu pirmo skolu  Helmūts Vabulis atceras prezidenta Kārļa Ulmaņa iedibinātā Draudzīgā aicinājuma laikā – konteineros ir sūtītas grāmatas ne tikai uz savu skoliņu, bet arī apkārtējām lauku skolām,  un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātei, kā arī Latvijas Universitātei dāvātas vērtīgas, studentiem noderīgas grāmatas.

Tālajā Austrālijā ar laikrakstu Brīvā Latvija un Laiks starpniecību latvieši seko līdzi notikumiem Latvijā un savās mītnes zemēs visā pasaulē.

Valija Berkina

Sabiedriskais darbinieks Helmuts Vabulis no Austrālijas informāciju par Latviju rod laikrakstos Brīvā Latvija un Laiks

Aigara Pērkona foto