Baltkrievija divas nedēļas pēc vēlēšanām: protesti un draudi izrēķināties
Sallija Benfelde    25.08.2020

 

 

Baltkrievijā nekas vēl nav beidzies. Protesti turpinās, Lukašenko negrasās nedz atkāpties, nedz runāt ar tautas pārstāvjiem – Koordinācijas padomi. Vēl vairāk – iespējams, šī nedēļa kļūs par izšķirošo tālāko notikumu attīstībā, jo diktators ir solījis „tikt ar viņiem galā” un lai „viņi pēc tam nežēlojas - es viņus brīdināju!” Jau sākušies Koordinācijas padomes locekļu un streiku komiteju vadītāju aresti. Baltkrievijas polītiķis, Svetlanas Tichanovskas apvienotā štāba un Koordinācijas padomes loceklis Valērijs Mackevičs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka šī nedēļa ir kā šacha partija – ir grūti prognozēt, kas notiks, jo visu nosaka mijiedarbība.

 

Valstu nostāja Baltkrievijas jautājumā

Eiropas Savienība (ES) un Kanada nav atzinušas Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, aicina rīkot jaunas vēlēšanas un atbrīvot polītieslodzītos. Amerikas Savienoto Valstu administrācija nosoda Baltkrievijas varasiestāžu vardarbību pret protestētājiem un aicina atbrīvot politieslodzītos, taču nejauksies Baltkrievijā notiekošajos polītiskajos procesos. Tā pirmdien, 24. augustā,  paziņoja ASV valsts sekretāra vietnieks Stīvens Bīgans. Viņš Viļņā tikās ar Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tichanovsku. “Man bija iespēja tikties ar Tichanovskas kundzi. Viņa ir spilgta personība. Tagad saprotu, kāpēc viņa ir tik populāra savā valstī. Tikšanās mērķis bija klausīties un sadzirdēt, kāda ir Baltkrievijas iedzīvotāju domāšana un ko viņi dara, lai iegūtu tiesības uz pašnoteikšanos. ASV nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, nežēlību, kāda Baltkrievijā piedzīvota kopš vēlēšanām. Aicinām Baltkrievijas valdību atbrīvot visus polītieslodzītos. ASV nevar un neizlems turpmāko notikumu gaitu Baltkrievijā. Tās ir Baltkrievijas iedzīvotāju tiesības, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas vispārējā cilvēktiesību hartā, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā hartā. Baltkrievijas tautai ir šīs tiesības, un 9. augustā viņiem tās netika dotas,” sacīja Bīgans.

 

Savukārt ES padomes priekšsēdētājs Šarls Mišels norādīja, ka ES ir solidāra ar baltkrievu tautu un sacīja: “Mēs nepieņemam Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos rezultātus. Baltkrievijas iedzīvotāji ir pelnījuši demokratiskas tiesības izvēlēties savus līdeŗus un veidot savu nākotni. Vardarbība pret mierīgajiem protestētājiem bija šokējoša un nav pieņemama! Mēs nosodām šo brutalitāti un ceram uz pilnīgu un caurskatāmu izmeklēšanu. Ir jāizvairās no jebkādas vardarbības. Tas attiecas arī uz represijām un vardarbību pret tiem, kuŗi meklē veidus, kā iesaistīties nacionālajā dialogā.”

 

Viņš arī paskaidrojis, ka pēc iespējas tuvākā laikā ES ieviesīs mērķētas sankcijas pret personām, kuŗas ir atbildīgas par vardarbību, represijām un vēlēšanu rezultātu viltošanu. Gadījumā, ja ja situācija pasliktināsies, ES vajadzētu būt gatavai sākt otro sankciju fazi, kas skartu valstij piederošus uzņēmumus.

 

Vācijas kanclere Angela Merkele paudusi, ka vēlas dialogu ar Maskavu un Minsku. Merkele Parīzē tikusies ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, un tur viens no galvenajiem sarunas tematiem bijis situācija Baltkrievijā. Viņa arī atklāja, ka abi ar Makronu ir runājuši ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un skaidri pauduši savus viedokļus.

 

Tātad ES valstis un Kanada skaidro, ka nevar iejaukties un neiejauksies Baltkrievijas iekšējās lietās, jo par savu valsti jālemj baltkrieviem pašiem. Pat Krievija, kuŗa gan ir atzinusi vēlēšanas un apsveikusi Lukašenko ar uzvaru tajās, apgalvo, ka nejauksies Baltkrievijas iekšējās lietās. Pirms dažām dienām Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka pieņems jebkuŗu risinājumu, ko Lukašenko izvēlēsies saistībā ar Baltkrievijas tautu. Ministrs arī piebilda, ka Krievija ļoti grib būt noderīga Baltkrievijai situācijā, kāda izveidojusies.

 

Jāpiebilst, ka vēlēšanas ir atzinusi ne tikai Krievija, bet arī Ķīna, Turcija, Azerbaidžāna, Armēnija, Venecuēla, Vjetnama, Kazachstāna, Kirgizstāna, Moldova, Nikaragva, Sīrija, Tadžikistāna un Uzbekistāna.

 

 

Draudi un lielākais protesta gājiens Minskas vēsturē

Tikmēr visas pagājušās nedēļas laikā tika atrasti vairāki mirušie, kuŗi bija pazudušo sarakstā. Divi cilvēki atrasti pakārti ārpus Minskas. Viens no tiem ir Grodņas apgabala mūzeja direktors Konstantīns Šišmakovs, kuŗš, būdams iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs 9.augustā notikušajās prezidenta vēlēšanās, atteicies parakstīt protokolu ar viltotiem balsu skaitīšanas rezultātiem par labu līdzšinējam prezidentam Aleksandram Lukašenko.

 

Aizvadītās nedēļas laikā atklātībā parādījušies aizvien vairāk faktu, ka aizturētie demonstranti milicijas izolatoros tikuši pakļauti vardarbībai, kas pielīdzināma spīdzināšanai, bet sievietes tikušas pat izvarotas, vēsta lietotnes "Telegram" kanals "NEXTA Live". To apliecina arī psichologi un mediķi.

 

Streiku kustība ir mazliet pierimusi, jo Lukašenko ir paziņojis par vienas streikojošās rūpnīcas slēgšanu un ka tiks slēgtas arī citas, kā arī par to, ka rūpnīcās streikojošie tiks atlaisti bez jebkādiem pabalstiem vai algām. Dikators jau ir paziņojis, ka aicinās darbā ukraiņus. Ukrainas arodbiedrību pārstāvis gan publiski atbildēja, ka ukraiņi to nedarīs, jo labi saprot to, kas notiek Baltkrievijā.

 

No darba ir aizgājuši vai devušies atvaļinājumos arī daudzi oficiālo valsts televīzijas kanalu žurnālisti, operatori un producenti, jo atteikušies veidot melīgas ziņas. Viņu vietā, Lukašenko aicināti, no Krievijas jau ieradušies cilvēki, kuŗi gatavi stāstīt to, ko grib oficiālā vara.

 

Lukašenko turas pie varas, kā mēdz sacīt, ar zobiem un nagiem. Jau pagājušajā nedēļā tika ierosināta krimināllieta pret Koordinācijas padomi par to, ka tā gatavojot valsts apvērsumu, lai sagrābtu varu, kaut gan padome ne reizi vien ir skaidrojusi, ka tajā ir pārstāvēta plaša Baltkrievijas sabiedrība un ka tā vēlas izveidot dialogu ar varu.

 

Pagājušajā nedēļā varas iestādes Baltkrievijas territorijā ir bloķējušas piekļuvi vairāk nekā 70 tīmekļa vietnēm. To vidū ir “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”, platforma “Golos”, kas organizēja alternatīvu balsu skaitīšanu prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī vairāku pazīstamu opozicionāru oficiālās interneta vietnes. Populārā saziņas vietne “Viber” paziņojusi, ka savu darbinieku drošības nolūkā slēdz biroju Minskā. 

 

Lieki teikt, ka ilgstošie protesti arvien vairāk ietekmē Baltkrievijas ekonomiku. Vairāku lielu uzņēmumu darbinieki streiko, bet bankomātos un valūtas maiņas punktos sākot aptrūkties ASV dolari, eiro un Krievijas rubļi, vēsta televīzijas kanāls “Dožģ”.

 

Visas nedēļas laikā Minskā un arī citās Baltkrievijas pilsētās notika mierīgi protesti, lielāko tiesu ielas malās stāvēja cilvēki ģērbušies gaišās drēbēs ar balstsarkanbalto karogu un ziediem rokās. Svētdien Minskā “Jaunās Baltkrievijas gājiens” sapulcēja aptuveni 150-200 tūkstošus cilvēku. Gājiens notika mierīgi, cilvēki vienkārši stāvēja vai staigāja ar ziediem un karogiem, jo Neatkarības laukumā visiem nepietika vietas. Nedaudz tālāk atrodas Lukašenko rezidence Neatkarības pils un memoriāls Otrajā pasaules karā kritušajiem. Jau svētdienas rītā Baltkrievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka ieplānotais gājiens ir kritušo piemiņas zaimošana un ņirgāšanās un armija to nepieļaus. Ap minēto territoriju tika apvilktas dzeloņstieples, pa perimetru tika novietoti karavīri, OMON vienības un bruņutransportieri. Gājiena dalībnieki netuvojās aplenktajai territorijai, tikai gājienam beidzoties, daļa piegāja tuvāk, dziedāja, pastāvēja kādu laiciņu un aizgāja. Kad lielais gājiens jau beidzās, helikopterā atlidoja Lukašenko – bruņuvestē, ar Kalašņikova automātu rokās. Kopā ar viņu pilnā kaujas ietērpā un arī ar automātu rokās bija viņa piecpadsmitgadīgais dēls Nikolajs. Lukašenko nicīgi paziņoja, ka “žurkas aizbēgušas”, pēc tam piegāja pie kaŗavīriem un OMON, sveicināja viņus, sakot: “Brašuļi! Brašuļi! Paldies! Mēs ar viņiem tiksim galā!”

 

Lukašenko ir izsludinājis paaugstinātu kaujas gatavību armijā, kuŗa gandrīz visa ir pārvietota uz Rietumu robežu – ar Lietuvu un Poliju. Jau visu nedēļu diktators skaļi apgalvo, ka NATO grasās uzbrukt un negrib dzirdēt NATO atbildi, ka nekāds uzbrukums nav gaidāms, jo NATO ir aizsardzības spēki.

 

Dīvains un reizē arī smieklīgs gadījums notika svētdien, 23. augustā, pie Lietuvas robežas ar Baltkrieviju. Atbalsta akcijā Baltkrievijā Brīvības gājiena dalībnieki gaisā palaida vairākus kopā sasietus baloniņus baltā un sarkanā krāsā, uz kuŗiem bija senais Baltkrievijas ģerbonis, ko tagad izmanto protestētāji. No Baltkrievijas puses gaisā pacēlās kaujas helikopters MI-24, pārkāpa Lietuvas gaisa robežu, lai notvertu šos baloniņus. Protams, nekādi NATO spēki gaisā nepacēlās, vienīgi nākamajā dienā Lietuva iesniedza Baltkrievijai notu par robežas pārkāpšanu. Savukārt Baltkrievija paziņoja, ka baloniņi ar pretvalstisku simboliku pārkāpuši robežu un kaujas helikopteram tie bijuši jāpārtver, jo tā esot bijusi gaisa zonde ar baloniem, kas var būt arī bīstami… Lieki sacīt, ka oficiālie Balkrievijas mediji apgalvo, ka svētdienas protesta gājienā piedalījušies vien kādi 20 tūkstoši cilvēku un ka protestētāji visu laiku kaut ko lauž, iznīcina, dedzina.

 

Jebkurā gadījumā šī nedēļa var izrādīties visai skarba, jo nav izslēgtas iespējamās provokācijas uz Rietumu robežas no Baltkrievijas puses.