EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Baltijas valstu vēstnieki spriež par Baltijas iespējām un izaicinājumiem
129281
No kreisās: Audra Plepytė Gitanas, Lietuvas vēstniece, Kristjas Prikk, Igaunijas vēstnieks, Māris Selga, Latvijas vēstnieks

Taira Zoldnere    27.06.2023

 

 

 

 

Trīs Baltijas valstu ģeopolītiskā redzamība ASV pēdējā gada laikā ievērojami pieaugusi. Kaŗš Ukrainā tuvējos kaimiņus  - Latviju, Lietuvu, Igauniju (un Poliju) “uzlicis uz pasaules kartes”, un ir vērts padziļināt plašākas Amerikas sabiedrības izpratni par Baltijas valstu lomu un nozīmi ne tikai reģionālā, bet arī transatlantiskā sadarbībā. ASV atbalsts Ukrainai ir nepārvērtējams, tomēr sabiedrības domas par šo atbalstu nepavisam nav vienotas. Tāpēc īpaša atzinība pienākas Stanforda universitātei, kas 1.jūnijā rīkoja trīs Baltijas valstu vēstnieku ASV apaļā galda diskusiju par tēmu “Baltijas reģions, 2023: Iespējas un izaicinājumi.” (The Baltic Region, 2023: Opportunities and Challenges). 

 

Diskusijā piedalījās Māris Selga, Latvijas vēstnieks, Audra Plepytė Gitanas, Lietuvas vēstniece un Kristjan Prikk, Igaunijas vēstnieks. Apaļā galda sarunu rīkoja Stanforda universitātes Krievijas, Austrumeiropas un Eirāzijas studiju centrs (Stanford's Center for Russian, East European and Eurasian Studies) sadarbībā ar Stanforda universitātes bibliotēku.

 

Apaļā galda sarunu vēstnieki iesāka, iepazīstinot ar aktuālo situāciju savās valstīs, ko pēdējā gada laikā lielā mērā nosaka kaŗš kaimiņos – Ukrainā. Lietuvas vēstniece Audra Plepytė Gitanas atgādināja, ka ukraiņi kaŗo ne tikai kopš 2022. gada februāŗa Krievijas pilna mēroga uzbrukuma, bet jau gandrīz desmit gadus - kopš 2014.gada. Viņa atgādināja par krievu armijas pastrādātajām zvērībām un noziegumiem okupētajās territorijās. Vēstniece sacīja, ka ukraiņi cīnās ne tikai par savu zemi, bet par vērtībām, kas svarīgas mums visiem, – brīvību, demokratiju, cilvēktiesībām, nāciju pašnoteikšanās tiesībām. Tāpēc Ukrainas uzvara šajā kaŗā ir tik svarīga, ne tikai atgūstot zaudētās territorijas, bet arī saņemot no Krievijas kompensāciju par kaŗa nodarītajiem zaudējumiem. Viņa uzsvēra, cik svarīgs ir plašs internacionālas sabiedrība atbalsts, lai turpinātu ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Sankciju ieviešana ir bijusi izaicinājums ekonomiskajā jomā visām Eiropas valstīm, it īpaši enerģētikas laukā, bet šobrīd atkarība no Krievijas gāzes un naftas jau ir pārvarēta.

 

Raksturojot situāciju Lietuvā, viņa sacīja, ka ir uzņemti ļoti daudz ukraiņu bēgļi, kuŗiem patvērumu devuši Lietuvas iedzīvotāji savās mājās, un nekad nav bijusi vajadzība izveidot bēgļu nometnes. (Pēc preses datiem, Lietuvā izmitināti ap 71 000 bēgļu, Latvijā – ap 43 000, Igaunijā – 63 000). Līdzīgi kā Latvijā, izveidoti bēgļu informācijas centri, bērni iekārtoti skolās, cilvēkiem tiek sameklēts darbs. Dažu dienu laikā lietuvieši saziedoja 15 milj. EUR, lai nosūtītu uz Ukrainas fronti  Bayraktar dronu no Turcijas. Vēstniece sacīja, ka tas viss raksturo, cik ļoti visa Lietuvas sabiedrība ir iesaistīta, atbalstot Ukrainu un tās cilvēkus. Savas uzrunas nobeigumā vēstniece uzsvēra ASV atbalsta nenovērtējamo nozīmi, to, cik augstu šo atbalstu novērtē Lietuvā.

 

Latvijas vēstnieks Māris Selga runāja par Baltijas valstu sadarbību militārajā jomā, kas attīstījusies jau kopš neatkarības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā, un pašreiz turpina attīstīties NATO ietvaros, sadarbībā ar citām NATO dalībvalstīm. Drošības jautājumi Baltijas reģionā būs aktuāli vienmēr, jo mūsu kaimiņš ir Krievija. (Uzziņai – Latvija aizsardzības vajadzībām 2023.gadā tērēs 2,25% no IKP, un to paredzēts palielināt līdz 2,5% 2025.gadā). Vēstnieks uzsvēra ka Baltijas valstīm un ASV ir līdzīga izpratne par demokratiskajām vērtībām, kas mūs vieno, tomēr ne tikai – arī ekonomiskā sadarbība iegūst arvien lielāku lomu. Runājot par svarīgāko jautājumu Latvijai, vēstnieks uzsvēra, ka tā ir drošība. Turklāt drošību reģionā veicina ne tikai militārā valstu sadarbība, bet arī investīciju pieplūdums ekonomikā. Viņš atzīmēja, ka Latvija intensīvi strādā, lai palielinātu ārvalstu, tajā skaitā ASV investīciju apjomu. 

 

Igaunijas vēstnieks Kristjan Prikk, runājot par Ukrainas kaŗa ietekmi, sacīja, ka pašreiz ukraiņu bēgļi veido 5% no Igaunijas iedzīvotāju skaita. Neskatoties uz kaŗu Ukrainā, kas radījis daudzus ekonomiskus un sociālus izaicinājumus, Igaunijas valdība strādā ar skatu uz nākotni, lai Igaunija turpinātu attīstīties kā konkurētspējīga Eiropas valsts. Viņš uzsvēra Igaunijas fokusu uz augsta līmeņa servisa pakalpojumiem un IT jomu, kas rada labas darba iespējas tiem gudrajiem cilvēkiem, kas dzīvo Baltijas reģionā. Viņš arī atzīmēja, ka Igaunijā vienmēr tiek domāts, lai uzlabotu dzīves vidi un apstākļus, lai valsti padarītu par pievilcīgu dzīves vietu. Runājot par drošības jautājumiem, viņš uzsvēra vienoto Igaunijas, Baltijas valstu viedokli par atbalstu Ukrainai līdz pilnīgai uzvarai kaŗā. 

 

Apaļā galda sarunas turpinājumā vēstnieki gandrīz stundu atbildēja uz klausītāju jautājumiem par Ukrainas bēgļu situāciju Baltijā, par Baltijas valstu un ASV sadarbību sašķidrinātās gāzes piegādē, par NATO samitu, kas notiks 11. un 12.jūlijā Viļņā un citiem. Vēstnieki vairākkārt uzsvēra ASV un Eiropas kopīgās intereses drošības jautājumos un to, cik svarīga ir ASV vadošā loma pretkaŗa aliansē un NATO.


 

Atpakaļ