Atgriešanās Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs
   13.09.2022

 

 

Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas doties prom no Latvijas, ir finansiāli apsvērumi, šaubas par izredzēm gūt panākumus vai citas iespējas Latvijā. Lielākā daļa bieži vien vēlas saņemt augstākus ienākumus un uzskata, ka sevi Latvijā nespēj piepildīt. Atgriežoties vislielākie izaicinājumi ir šaubas un nezināšana par to, kā būtu pareizi jārīkojas un kādi dokumenti jānokārto. Būtiskākais jautājums, plānojot atgriešanos, visbiežāk ir – ar ko sākt? Došanās prom un atgriešanās Latvijā ne vienmēr atspoguļo 10–15 prombūtnē pavadītos gadus, taču tie katrā ziņā ir paplašinājuši dažāda veida un rakstura perspektīvas un izaugsmes iespējas. Šādas iezīmes vērojamas no lielākās daļas remigrantu, kuŗi atgriezušies mājās. 

Kristiānas Kreitāles stāsts

Pēc deviņiem ārzemēs pavadītiem gadiem Kristiāna Kreitāle ar divus gadus veco meitiņu atgriezusies Aizkraukles novadā. Kristiāna stāsta, ka pēdējā vieta, kur uzturējusies ārzemēs, bija Francijai piederošā nelielā kalnainā sala pie Indijas okeāna. Augstāk kalnos daba kļūst līdzīga Latvijai, aug ābeles un plūmes. Jūsmojot par dabu kalnos, Kristiāna saprata, ka tas viss ir arī pie vecmāmiņas Latvijā! Tas mudinājis braukt mājās. Kristiāna atzīst, ka jebkādi izaicinājumi ir patīkama dzīves sastāvdaļa, jo viņai ļoti patīk meklēt risinājumus problēmām un viņa tic, ka risinājumi un atbildes ir daudz un dažādas. Pēc atgriešanās Latvijā galvenokārt grūtības sagādāja iet pret apkārtējās vides stereotipiem un skepsi, ka Latvijā, turklāt mazpilsētā atrast darbu nevarēs. Taču Kristiāna pati sev radīja darba vietu, un nu ir jaunā uzņēmēja. Kristiāna stāsta, ka lielākās grūtības, ar kuŗām šobrīd nākas saskarties, ir atrast sev līdzīgi domājošus cilvēkus ar līdzīgu dzīves filozofiju, bērnu audzināšanas metodēm un ēšanas paradumiem.

 

“Veselīgs uzturs ir mans personīgais ceļš uz apzinātību it visā šajā dzīvē, veselīgām emocijām, pozitīviem ieradumiem un par planētas Zeme ilgtspējību. Studējot modes dizainu Velsā, atklāju šokējošas lietas par modes aizkulisēm un kā tā ietekmē mūsu ekosistēmu un cilvēku labklājību. Pēc tam vēlējos uzzināt arī par citu industriju, galvenokārt pārtikas un medicīnas nozaru negātīvajām un ne tik skaļi apspriestajām pusēm. Zināju, ka pasauli un pat tuvākos mainīt nespēju, bet vien sevi. Tādēļ produktu - veselīgas herbālās kūkas radīju sev, meitiņai un, protams, domubiedriem,” stāsta Kristiāna. Viņa ir “Esi uzņēmējs Aizkraukles novadā 2022!” uzvarētāja, un ar pašvaldības līdzfinansējumu izdevies īstenot biznesa ideju.

 

Stāsta Anete Spalviņa, remigrācijas koordinatore

Atgriežoties Latvijā, ģimenes bieži saskaras ar būtiskām vides izmaiņām, kam nepieciešams psiholoģisks atbalsts, kā arī latviešu valodas apmācības bērniem. Pēdējo mēnešu laikā liela daļa ģimeņu vēlas saņemt konsultācijas par dažāda veida sociālajiem jautājumiem. Pēc atgriešanās būtiskākie izaicinājumi ir sagatavot bērnus skolai, pašiem atrast darbu un turpināt karjeras izaugsmi. Savukārt lielākie izaicinājumi, atrodoties ārzemēs ir pastāvēt par sevi un kļūt pilnīgi patstāvīgam. Liela daļa remigrantu vismaz reizi divos gados apmeklē Latviju – dodas vizītēs, lai saņemtu medicīniskos pakalpojumus, apciemotu radiniekus un draugus, kuŗi dzīvo Latvijā.

 

Būdama Zemgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, esmu pārliecinājusies, ka vissvarīgākais ir saglabāt mieru un plānveidīgi izvēlēties periodu, kad būtu vēlams atgriezties Latvijā. Šī brīža situācija Latvijā un pasaulē ietekmē arī remigrantu plānus par atgriešanos. Bieži vien līdz ar atgriešanos remigrantam dzīve jāveido burtiski no sākuma, tāpēc svarīgi izsvērt dažādus to ietekmējošus faktorus.

 

Jāatzīmē, ka remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu.

Kā pārvarēt psicholoģiskās problēmas?

Kādas mēdz būt remigrantu emocijas un psiholoģiskais stāvoklis, atgriežoties Latvijā un kā pārvarēt grūtības un pielāgoties jaunajai dzīvei? Kāda ir ģimenes nozīme emocionālās labsajūtas radīšanā? Par to ar klīnisko psiholoģi Ivetu Ozolu-Cīruli un nu jau divkārtējām remigrantēm Elīnu Dimanti un Leldi Burvi-Alksni, kā arī Antru Priednieci, kura otreiz remigrējusi uz palikšanu Īrijā, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts” runāja žurnāliste Agnese Drunka.

 

Klīniskā psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule šogad aizstāvējusi maģistra darbu Latvijas Universitātē, kas izstrādāts par pašai personīgi tuvu tēmu - remigrantu psicholoģisko veselību un emocijām, atgriežoties dzimtenē. Pati Iveta Latvijā atgriezās pēc septiņu gadu prombūtnes Īrijā un Vācijā. Elīna Dimante - IT speciāliste un fotografe no Dublinas, Latvijā atgriezusies jau pa otram lāgam. Pirmo reizi Latviju atstāja brīva kā putns. Otrreiz devas studēt, bet palika Īrijā, dibināja ģimeni, kur piedzima bērni. Šobrīd, pēc otrās atgriešanās Latvijā jau kopā ar diviem bērniem viņa par mājām sauc Rīgu. Tam, ka ģimene atgriezīsies Latvijā, mamma savus 10 un 12 gadu vecos dēlus gatavoja četrus gadus.

 

“Bērnu pirmā reakcija bija diezgan negātīva: “Kā tad mēs brauksim prom? Man te draugi, Latvijā nevienu, izņemot radus, nepazīstu!” Lielākā sāpe bija zaudēt skolu un draugus,” dēlu sākotnējās sajūtas raksturo Elīna. 

 

“Viņi bija izgājuši sagatavošanās procesu, un man bija liels prieks skatīties, kā viņi četru gadu laikā kļuvuši gatavi aizbraukšanai. Bērni dzīvoja visam līdzi un pat gaidīja to brīdi.”

 

Viens no “gludas” pārcelšanās priekšnoteikumiem no emocionālā viedokļa ir tieši sagatavošanās, norāda klīniskā psicholoģe. Tas nosaka, cik viegli vai grūti būs iejusties Latvijā. Prombraucot, visi allaž ļoti rūpīgi gatavojas. Atgriežoties mājās, tas notiekot retāk. Turklāt atgriešanās ir emocionāli grūtāka, novērojusi Ozola-Cīrule.

 

Pirmos mēnešus vai apmēram gadu kopš atgriešanās psiholoģe sauc par “medusmēnesi”. Tas mēdz beigties, saskaroties ar reālitāti, pārbaudījumiem. Tad var gadīties emocionāla lejupslīde, kas jāpamana un jāpārvar. Bet šādam “atgriešanās šokam” ir tendence izlīdzīnāties un pāriet, mierina Ozola Cīrule. Vienlaikus psiholoģe norāda, ka šis “rozā briļļu” nokrišanas brīdis mēdz būt izšķirošs tajā, vai cilvēks paliks Latvijā, vai atkal dosies prom.

 

Savā pētījumā Ozola-Cīrule secinājusi, ka ir vairāki faktori, kas palīdz atgriešanās procesam noritēt gludāk. Piemēram, vieglāk ir atgriezties kopā ar ģimeni, jo tā sniedz aizsardzību un atbalstu, kas palīdz izvairīties no vientulības.

 

Viņa secinājusi, ka grūtāk atgriezties ir jaunākiem cilvēkiem un tiem, kuri ārzemēs pavadījuši ļoti ilgu laiku. Tāpat grūtāks šis process var būt, atgriežoties no atšķirīgākas valsts. Piemēram, no Vācijas remigrēt varētu būt vieglāk, nekā no Meksikas. Turklāt, lai cik priecīgs notikums būtu atgriešanās, to allaž pavada zaudējuma sajūta par ārzemēs atstāto dzīvi. Šo sajūtu vajag “izsērot”, mudina psicholoģe.

 

Ņemot vērā sava maģistra darba aktuālitāti, Iveta Ozola-Cīrule plāno veidot pierādījumos balstītu reemigrantu atbalsta programmu, kas ļautu strādāt ar visām problēmām, ar ko remigranti mēdz saskarties. Viņasprāt, tas būtu valstiski nozīmīgi, jo atkārtota emigrācija pašreiz ir viena no atgriešanās šoka pārvarēšanas stratēģijām.

 

Publikācijas autore Ligita Kovtuna pateicas Anetei Spalviņai un kolēģiem latviesi.com par sadarbību!