Sallija Benfelde 05.10.2021
Pēdējo nedēļu notikumi Baltkrievijā un tās pašieceltā prezidenta Aleksandra Lukašenko sacītais intervijā CNN, liecina gan par apņemšanos izmantot jebkuŗus līdzekļus savas varas noturēšanai, gan par zināmu izmisumu, cīņā par šo varu.
Kā zināms, varas inscinēti uzbrukumi režīmam un provokācijas, lai pēc tam izrēķinātos ar opozīciju, nebija nekas neparasts ne Padomju Savienībā, ne arī tagadējā Krievijā. Piemēram, 1999. gadā Maskavā sprādzienu sērija, kas nonāvēja gandrīz 300 cilvēku, joprojām ir ļoti sāpīgs temats Krievijā, kur par to netiek skaļi runāts. Krievijas valdība izmantoja šos terrora aktus kā ieganstu, lai atsāktu Čečenijas kaŗu un palīdzētu Vladimiram Putinam nostiprināties pie varas. V.Putina pretinieki ir pārliecināti, ka māju spridzināšanu patiesībā sarīkoja Krievijas specdienesti. Vairāki cilvēki, kas mēģināja izpētīt šo lietu, piemēram, bijušais specdienestu aģents Aleksandrs Ļitviņenko, miruši pāragrā nāvē. Protams, Ļitviņenko bija pārbēdzējs un, kā tas tika pierādīts, tika noindēts ar radioaktīvo poloniju. Un šis nav vienīgais gadījums, kas liecina par jebkuru metožu izmantošanu Krievijā. Acīmredzot, Lukašenko seko šīm totālitārās Krievijas tradicijām un nepazīst nekādas robežas savas varas saglabāšanā.
Piektdien, 1. oktobrī, Baltkrievijas varas iestādes paziņoja, ka esot saņemtas ziņas par vairāk nekā 240 skolu iespējamo mīnēšanu. Tāpat esot ziņots arī par baltkrievu skolas un konsulāta mīnēšanu Lietuvā un citās Eiropas valstīs. Lukašenko aizvien biežāk pēdējā laikā izsakās par draudiem, ko Baltkrievijai radot terroristu grupas. Šo grupu organizēšanā viņš vaino baltkrievu opozīcijas līdeŗus un Rietumvalstis. Brīdinājumi esot sūtīti e-pastā, tāpēc nācies evakuēt vairāk nekā 5000 cilvēku, arī Lietuvā, kur evakuēta gan baltkrievu skola, gan Baltkrievijas konsulāts. Saņemto draudu dēļ policija pārbaudījusi arī Baltkrievijas vēstniecību Austrijas galvaspilsētā Vīnē.
Lukašenko uzskatus un nodomus labi atklāj intervija 30. septembrī CNN apskatniekam Krievijā Metjū Čānsam. Lukašenko apgalvo, ka lidmašīnām ir droši lidot virs Baltkrievijas, bet ja kāda no tām apdraudēšot Baltkrieviju, tad viņš rīkosies, un tiks aizturēta jebkuŗas valsts jebkuras aviokompānijas lidmašīna! Faktiski tie ir slēpti draudi. Ja diktatoram kaut kas nepatiks kādas valsts vārdos vai darbos, viņš jebkurā brīdī var likt nosēdināt pasažieru vai kravas lidmašīnu un aizturēt tās valsts pilsoņus, kas viņu sadusmojusi. Intervijā Lukašenko arī brīdināja ja Rietumvalstis turpināšot jaukties viņa darīšanās un apdraudēšot Baltkrievijas neatkarību un suverenitāti, tad viņš rīkošoties, turklāt ātrāk nekā Rietumi to varot iedomāties.
Tātad Lukašenko draud un pat negrasās apspriest vai kaut ko mainīt savā attieksmē pret opozīciju vai Rietumiem un, piemēram, viltus paziņojumi par skolu un iestāžu mīnēšanu bija vien iemesls, lai pastiprinātu represijas.
Cilvēktiesību aizstāvji Baltkrievijā, kuŗu darbība jau tikusi nosaukta par pretvalstisku, savu darbu turpina. Cilvēktiesību centrs Vesna, kam jau atņemta akreditācija, ziņo, ka septembrī Baltkrievijā notiesāti 103 cilvēki polītiski motivētās krimināllietās. Administrātīvās lietās, kas saistītas ar protestiem vai ar savu domu paušanu, ir izdarīti ne mazāk par 64 arestiem, piespriežot t.s. diennaktis apcietinājumā, piespriesti 17 naudas sodi.
Kopš pagājušā gada septembŗa beigām Baltkrievijā pēc polītiki motivētiem krimināllikuma pantiem notiesāti vismaz 958 cilvēki 158 sievietes un 800 vīrieši. Pēc Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas, tātad oficiālajiem datiem, pašlaik izmeklēšanā atrodas 1,1 tūkstotis lietu, kas saistītas ar protestiem, kas Baltkrievijā ir aizliegti. Pēc cilvēktiesību aktīvistu datiem, šobrīd Baltkrievijā ir 715 polītieslodzītie.
Tātad kaimiņvalstī represijas tikai pastiprinās, un kaimiņš aiz mūsu robežām, Lukašenko ar saviem atbalstītājiem, kļūst aizvien bīstamāks un neprognozējamāks. To, kas notiks nākotnē, prognozēt grūti, bet neviens no pašlaik iespējamiem scenārijiem neizskatās labi ne baltkrieviem, ne arī kaimiņvalstīm. Ļoti iespējams, ka kādā brīdī Lukašenko aicina palīgā Putinu un viņa militāros spēkus, kuŗu vienības kaŗabazēs jau atrodas Baltkrievijā. Turpinoties valsts ekonomiskajam sabrukumam un nespējot labi apmaksāt miliciju, VDK un specgrupu kaujiniekus, Lukašenko var arī bēgt no valsts un patverties, piemēram, kaut kur Dienvidamerikā. Tādā gadījumā, protams, notiks vēlēšanas, un ir pilnīgi skaidrs, ka Putins darīs visu, lai pie varas nonāktu viņa cilvēki. Jebkuŗā gadījumā tuvākajā laikā, visticamāk, nav pamata Baltkrievijā cerēt uz demokratiju un kaut elementāro cilvēktiesību ievērošanu.
Baltijas valstis ar to rēķinās, to sāk saprast arī Eiropas Savienība, tādēļ žonglēšana ar aicinājumiem draudzēties ar Baltkrieviju un Krieviju un nelikties ne zinis, kas tur notiek, kas nereti izskan no dažiem Latvijas esošajiem vai topošajiem polītiķiem, ir bīstama. Vēlētājiem nevajadzētu aizmirst par partijām un cilvēkiem, kuŗu izpratnē nav ne ētikas, ne morāles, tikai savtīgas intereses.
Atpakaļ
.jpg)
