''Zils, sarkana dzīsliņa, bronza''
Inga Pētersone    07.06.2016

 

Droši vien ne katram lasītājam uzreiz būs skaidrs, ko raksturo šie trīs apzīmējumi. Turpretim tiem, kuŗi šī gada maija pēdējās nedēļas nogalē viesojās Latviešu centrā Minsterē, nebūs jānododas atbilžu meklējumos. Turpinot projektu "Ceļā uz savu tautastērpu", Minsterē piedzīvotas divas radošas dienas archeoloģiskā tautastērpa zīmē, piedaloties archeoloģei un pētniecei Iritai Žeierei un meistarei Dagnijai Pārupei no Latvijas.

 

Zils, sarkana dzīsliņa, bronza – tā archeoloģisko tērpu semināra nobeigumā pāris kopsavilkuma vārdos raksturo Irita Žeiere. Taču, lai konkrēti pievērstos kāda senā apģērba komplektēšanai vai tā daļas darināšanai, gluži ar šo apzīmējumu vien nepietiek. Līdzīgi, kā komplektējot etnografisko, arī archeoloģiskā tērpa atdarinājumā mūsdienās novērojamas pulka aplamību. Lai novērstu lielākas vai mazākas kļūmes, kā arī gūtu dziļāku - lielākai daļai dalībnieku arī pirmo - ieskatu par archeoloģisko tērpu, Irita Žeiere klātesošos iepazīstināja ar bagātīgu vēsturisku pārskatu, sākot ar archeoloģisko materiālu liecībām par apģērbu Latvijā līdz 17. gs. līdz konkrētiem tekstilatradumiem Latvijas territorijā no 6.-14. gs. un to rekonstrukciju iespējām. Un, kā izrādījās, tas nudien nav nemaz tik vienkārši, jo tekstilatradumi nav vis gatavi apģērbu gabali, bet lielākoties vien nelielas auduma strēmelītes, no kuŗām top apģērbu rekonstrukcijas.

 

Vai zinājāt, ka noteiktas apģērbu daļas, kā, piemēram, vīriešu bikses, nav nemaz iespējams rekonstruēt iztrūkstošo atradumu dēļ? Uzzinājām arī, kādēļ tieši bronzas rotām ir būtiska loma senā apģērba rekonstrukcijas procesā mūsdienās un kādēļ vilna ar linu nesatiek. Pārdomājot jauniegūto informāciju, dalībnieki pievērsās praktiskajiem darbiem.

 

Praktiskajās nodarbēs tika apgūta jostu aušana celu tehnikā meistares Dagnijas Pārupes vadībā. Celu jostas ir vieni no senākajiem tekstilizstrādājumiem, un tās ir visu seno baltu cilšu un lībiešu apģērba raksturīgas sastāvdaļas, kas tika darinātas galvenokārt no vilnas un linu diegiem ar celu galdiņu (dēlīšu) palīdzību. Ievadā meistare izrādīja dažādos pašas darinātos smalkos un daudzveidīgos celaiņu paraugus, iepazīstināja ar celošanai nepieciešamajiem darbarīkiem un palīgmateriāliem, un arī pacietīgi izklāstīja celošanas sagataves pakāpes, iedziļinoties ikvienā dalībnieka jautājumā. Tad nu sākās lielā krāsu meklēšana un saskaņošana, vilnas diegu mērīšana un ievēršana celu dēlīšos, kā arī dēlīšu novietošana pareizajā virzienā, lai celojot parādītos iepriekš izvēlētais celaines attēlojums.

 

 

 

Pirmajā dienā tika gūtas iemaņas, darinot vienkāršākas svītrainās celaines, kuŗas bijušas arī pašas izplatītākās mūsu senču apģērbā. Un jau nākamajā semināra dienā Latviešu centra aulu pušķoja daždažādas celaines ar skujiņu un līkloču rakstiem. Projekta noslēgumā ar gandarījumu visi priecējām acis un sirdis pašu mazajā izstādē un plānojām nākamās meistarklases, jo rakstaino celaiņu noslēpumu izzināšanai laika šoreiz diemžēl nepietika.

 

Paldies semināra vadītājām Iritai Žeierei un Dagnijai Pārupei, visiem dalībniekiem un atbalstītajiem! Šīs bija neaizmirstamas, iedvesmojošas un pozitīvu emociju piepildītas dienas.

 

Projektu ''Ceļā uz savu tautastērpu'' atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latviešu Centrs Minsterē.

 

Gada otrajā pusē plānots projekta turpinājums. Sīkāka informācija sekos.

 

https://tautasterps.wordpress.com