02.02.2016
XVII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad norisināsies Madonas novadā no 19. līdz 21.februārim. Festivāla programmā ir paredzēta masku tēlu izstāde, konference, dažādas izrādes iekštelpās un ārā, masku skate, masku gājiens, danču vakars, individuālo masku skate un citas aktivitātes. Galvenās norises notiks Madonas Kultūras namā, pilsētas centrā, kā arī novada pagastu lauku sētās. Festivāla noslēgumā Madonas Priežu kalnā ikviens būs aicināts uz kopīgu Meteņa svinēšanu. Savukārt masku gājienā līdztekus masku grupām tiks aicināti piedalīties arī Madonas iedzīvotāji.
Festivālā piedalīsies vairāk kā 15 masku grupas no dažādām Latvijas pilsetām un novadiem, kā arī viesi no Lietuvas. Konferencē piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Somijas.
FESTIVĀLA NORISE
Piektdiena, 19. februāris
19.00 Latvijas un ārvalstu masku grupu koncerts Madonas Kultūras namā
Sestdiena, 20. februāris
10.00 Konference Madonas Kultūras namā
11.00 Bērnu rīts un masku zīmējumu konkursa uzvarētāju apbalvošana
13.00 Masku gājieni Barkavā, Praulienā, Ļaudonā, Sarkaņos
17.00 Masku saiets un grupu izrādīšanās Madonas Kultūras namā
21.00 Danču vakars un individuālo masku skate Madonas Kultūras namā
Svētdiena, 21. februāris
10.00 Konferences noslēgums Madonas Kultūras namā
12.00 Masku gājiens uz Madonas Priežu kalnu
12.30 Festivāla noslēgums un Meteņdienas svinēšana Madonas Priežu kalnā
DALĪBNIEKI
Masku grupas:
Lietuva - Užgavēņa masku grupa no Plunges folkloras kopa Vaisgamta.
Latvija - Čigāni, Budēļi, Ķekatas, Sieti, Dzērvju kāsis,Vecīši, Miežvilki no
Rīgas, Limbažiem, Katlakalna, Bārbeles, Vidrižiem, Tomes, Lielvārdes, Tārgales, Remtes, Mālpils, Ogres, Olaines un Madonas.
Konferencē piedalīsies masku tradīciju pētnieki Aīda Rancāne (Latvija), Arūns Vaicekausks (Lietuva), Karstens Bregenhojs (Dānija, Somija).
IZSTĀDE
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 30.janvāra līdz februāra nogalei tiks eksponēta masku izstāde Starp divām saulēm. Izstādē izstādīti vairāk kā 20 latviešu masku tēli, kuri piedalījušies masku gājienos dažādās masku grupās no Martiņiem līdz Meteņiem.
MASKAS UN MASKOŠANĀS TRADĪCIJAS
Maskošanās tradīcijas ir viens no nemateriālās kultūras mantojuma savdabīgākajiem un interesantākajiem izpausmes veidiem, kam arī laikmetīgajā kultūrvidē ir pievērsta īpaša uzmanība. Maskošanās tradīcijas nāk no tāliem laikiem un joprojām, arī 21.gadsimta cilvēku sabiedrībā ir nozīmīgas. Visām tautām viņu senajās kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskas mūs sasaista ar citu pasauli, ļauj sazināties ar senču un dabas gariem. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, izdošanos darbos. Gan maskoto uzņemšana, gan paša tērpšanās kādā tradicionālā masku tēlā dod to, kas svarīgs ikvienam visos laikos un laikmetos.
Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir ļoti nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie dažādo novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni, maskoto izdarības un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk kā 70 - čigōni, miežvilki, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, miežvilki, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u.c.
Lai maskošanās tradīciju saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, Starptautiskie masku tradīciju festivāli ik gadu notiek dažādās Latvijas vietās. Daudz kas no maskošanās tradīcijas pēdējos gados jau apgūts un atgūts, rekonstruējot dažādas maskoto grupu darbības no teicēju pierakstiem un arhīvu materiāliem. Bet daudz ir arī vēl nezināmā, meklējamā un pētāmā.
Festivālu organizē Latvijas Folkloras biedrība sadarbībā ar Madonas pašvaldību. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
