Valija Berkina 05.08.2014
No 11. līdz 15. augustam Starptautiskajā svētvietā Aglonas bazilikā (250 km no Rīgas) notiks Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, kas tiek svinēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus Mātei. Tie pulcina tūkstošiem kristiešu no Latvijas malu malām un ārvalstīm, jo Aglona ir lielākais svētceļojumu centrs Ziemeļaustrumu Eiropā.
1980.gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II par godu Aglonas baznīcas 200 gadu jubilejai piešķīra tai basilica minoris(mazā bazilika) statusu, bet 1993. gada 9. septembrī pats apmeklēja Aglonu. 1995 .gadā Latvijas Saeima pieņēma likumu Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā. Aglonas svētvietā ietvertas bazilikas sakrālās ēkas, klosteris, sakrālais laukums, svētavots un kapsēta.
Pāvesta dāvātā Krusta svētceļojums
Šogad Latvijā pirmais svētceļojumā devās pirms 30 gadiem (1984) Romā notikušā pirmā Pasaules Jauniešu dienā pāvesta Jāņa Pāvila II dāvātais dievišķais simbols Krusts (no koka - 4 m, 35 kg). Tas, apceļojis apkārt pasaulei- no valsts uz valsti no Lietuvas Krusta kalna, pirmo reizi 27. jūlijā nonāca Latvijā vispirms Liepājā, tad Jelgavā. Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs vēstī, ka viena no simboliskām Krusta ceļa stacijām bijusi Rīgas Šķirotavas cietumā 31. jūlijā, bet vakarpusē notika Svētā mise Jēkaba katedrālē. 1. augustā to godināja Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, godināšanā piedalījās medicīnas darbinieki, pacienti, slimnīcas kapellāne un Kapellānu dienesta vadītāja Inese Lūse, Romas katoļu Baznīcas priesteris Kārlis Miķelsons un Vidzemes Katoļu jauniešu centra pārstāvji. Tālāk Krusta ceļš veda uz Daugavpilī, Rēzekni, Aglonu, Ludzu un Latvijas robežpunktu Terechovu, kur tālāk to nodeva Krievijai.
Ceļā uz Aglonu
Jau no jūlija beigām lielās Latvijas ceļu artērijas piepilda svētceļnieku grupas. Kā jau ierasts, 27. jūlijā pirmie svētceļnieki ceļā uz Aglonu devās no Liepājas Svētā Jāzepa katedrāles priesteŗa Mariuša Kempa vadībā. Viņiem jānoiet 460 km, bet, kā teica priesteris, ceļš līdz Aglonai kopš 1991. gada, kad viņi pirmo reizi devās svētceļojumā, ir tik labi zināms, ka varot aiziet pat ar aizsietām acīm: Liepāja-Gavieze-Asīte-Nīgrande-Grīvaiši-Auce-Mežmalieši-Eleja-Bauska-Skaistkalne-Nereta-Aknīste-Bebrene-Nīcgale-Kalupe-Višķi un Aglona, ko cer sasniegt 13. augustā. Nakšņošanas vietās jau gadiem tiekot laipni sagaidīti.
Radio Jelgava sadarbībā ar Igaunijas, Tallinas Romas katoļu draudzi rīko svētceļojumu ar autostopiem Tallina-Aglona un Rīga-Aglona, kuŗa devīze ir Ej un nes gaismu citiem. Naktsmājas paredzētas Jēkabpilī un Līvānos, bet Aglonu plānots sasniegt 10. augusta vakarā. Savukārt no Kolkas svētceļojumā devušies arī velosporta cienītāji, kas ar divriteņiem nolēmuši sasniegt Aglonu 13. augustā.
Tā no Latvijas malu malām un ārvalstīm svētceļnieki dodas uz Aglonas baziliku, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos.
Jāievēro drošības noteikumi
Kopš 26. jūnija, kad Latvijā konstatēts Afrikas cūku mēris, kas skāris daudzus novadus, svētceļotājiem un svētku dalībniekiem jāievēro vairāki drošības pasākumi un jārēķinās ar negaidītām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru pārbaudēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Aglonas novads iekļauts Afrikas cūku mēŗa ārkārtas situācijas territorijā. Tāpēc PVD iesaka:
neatstājiet pārtikas produktu (līdzpaņemto sviestmaižu un citu ēdienu) atkritumus ceļmalās vai atpūtas vietās, izmantojiet tam tikai apdzīvotās vietās paredzētos konteinerus;
iegādājieties gaļu un gaļas produktus tikai legālās tirdzniecības vietās;
iegādāto pārtiku, sevišķi cūkgaļu vai cūkgaļas izstrādājumus, izlietojiet vienā ēdienreizē;
svētku norises laikā tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas vietās neiegādājieties cūkgaļu vai cūkgaļas produktus promvešanai;
Ja svētceļojuma laikā redzat mežā, pie mājām vai citur beigtu meža cūku, ziņojiet uz PVD karsto tālruni: +371- 20 260 400.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
