Vērtīgs ieguvums Raiņa gadā
Gundega Saulīte    24.02.2015

 

Aspazijas un Raiņa gads Latvijā ir iesācies, un ik nedēļu notiek kāds sarīkojums, koncerts vai teātŗa pirmizrāde sakarā ar abu dzejnieku 150 gadu atceri, ko svinēsim visa gada gaŗumā.

 

Mūsu laikraksta 8. numurā varējāt lasīt rakstu „Visu gadu kopā ar Raini un Aspaziju”, kuŗā bija stāstīts arī par jauno grāmatu „Raiņa pēdējā vasara”- apgāda „Pils” izdotās Olīva Mētras atmiņas kopā ar viņa izdarītajiem fotouzņēmumiem. Tajos Rainis iemūžināts savā pēdējā vasarā Rīgas jūrmalā. Dažas nedēļas pēc šīs publikācijas saņēmām ziņu no Memoriālo mūzeju apvienības, ka pienācis sūtījums no Amerikas. Aija Hortonas kundze mūzejam dāvinājusi no tēva mantotu fotoalbumu ar Olīva Mētras uzņēmumiem. 

 

Par nule saņemto dāvinājumu un tā kultūrvēsturisko vērtību lūdzu pastāstīt Raiņa un Aspazijas vasarnīcas vadītāju, literātūrzinātnieci Astrīdu Cīruli.

 

Šo albumu izveidojis Oļģerts Ripa. Ar fotografu Olīvu Mētru viņš iepazinies 1928. gadā. Nekādi ciešie draugi nav bijuši, Ripa ir dzīvojis Valmierā un interesējies par pastkartēm, kuŗās attēlotas Latvijas ainavas. Olīvs Mētra, pagodināts, ka viņa veikums kādam ir noderīgs, sāk sūtīt Ripam fotouzņēmumus no visām vietām, kur vien viņš fotografē. Adresāts, būdams ļoti kārtīgs cilvēks, visus šos attēlus licis vienā albumā. Kādai ceturtai daļai no visām otrā pusē ir norādīts, kādā gadā un mēnesī ainava uzņemta. Tur ir skati no daždažādām Latvijas vietām, techniski tie ir ļoti labi uzņēmumi – dzelzceļa stacijas, Rīgas ielas Valsts svētku dekorācijās, lauku ainavas.

 

Šajā sūtījumā ir arī mums jau zināmais „Raiņa komplekts”. Un tad nāk pārsteigums – kopā ar labi zināmajiem uzņēmumiem ir attēls, kāda mums mūzejā nav, es pati arī to ieraudzīju pirmo reizi. Olīva Mētras grāmatā publicētajās atmiņās šis foto ir pieminēts, bet illustrācijas mums līdz šim nebija. Tas ir unikāls jaunieguvums! Rainis kopā ar plūdmalē sastaptajiem paziņām labsajūtā plunčājas jūrā, fotografijā redzams arī pats fotografs. Te Rainis izskatās tāds priecīgs, ne velti atmiņās Mētra ierakstījis: „Rainim tieši tā patika vislabāk”. Tāpat nepārprotamu interesi saista arī šī attēla fons. Tā kā uzņemts ar skatu uz krastu, labi saskatāma kūrorta poliklīnika un cita apbūve Majoru plūdmalē 1929. gada vasarā.

 

Ir vēl viens uzņēmums, kuŗu neieraudzīsim grāmatā, mūzeja kollekcijā tas ir atrodams, gan mazliet sliktākā kvalitātē. Kā zināms Olīvs Mētra, Raiņa pēdējās vasaras dokumentētājs, vienmēr izmantoja izdevību arī pats nofotografēties kopā ar savu bilžu „varoņiem”. Te nu redzam visus trīs – Aspaziju, Raini un fotografu Mētru, turklāt ar dzejnieku autografiem. Punktuālais Mētra otrā pusē norādījis, ka „Aspazija parakstīja 21. augustā, Rainis vēlāk septembrī, divas dienas pirms nāves”.

 

 

 

Strādājot mūzejā, ļoti bieži nākas atzīt, cik daudz var izšķirt nejaušība. Ja, piemēram, Olīvs Mētra nebūt vasaras pavadījis Jūrmalā, nebūtu tur ieraudzījis Raini un nebūtu piedāvājies viņu nofotografēt, mums, Raiņa pētniekiem un visiem, kas dzīvo pēc viņa, nebūtu nekādu vizuālu pierādījumi, kāds izskatījās dzejnieks atpūtas brīžos, turklāt sava mūža pēdējos mēnešos un dienās. Jo citi fotografi Raini Jūrmalā nebija apciemojuši.

 

Tāpat esam ļoti pateicīgi Aijai Hortonai par mūzejam dāvāto albumu. Aspazijas un Raiņa gadā šādi „sveicieni no pagātnes” ir īpašas likteņa labvēlības raidīti. Bez kuplā kultūrvēsturiskā fotomateriāla šībrīža visvērtīgāko ieguvumu – līdz šim nezināmo attēlu – ar prieku pievienosim Raiņa kollekcijai, un jau tagad jūsu laikraksta lappusē nododam plašākam sabiedrības vērtējumam.