VECA UN JAUNA. Stāsts par divām trimdām
dzidra purmale    18.02.2014

Igauņu namā Lesterā 8. februāŗa pēcpusdienā bija sanācis kupls pulciņš dažāda vecuma vietējo latviešu un ciemiņi no Latviešu biedrības Pēterborovā (Peterborough). Sarīkojums notika, pieminot Draudzīgo aicinājumu. Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā (LNPL) prezidija locekle Inese Auziņa Smita sniedza rūpīgi sagatavotu, informātīvu referātu par veco un jauno trimdu Anglijā.

 

Ineses interesanto stāstījumu papildināja faktu virknējumi uz ekrāna un attēli. Nepilnu stundu gaŗais referāts bija par latviešiem Anglijā laikā no  pag. gs. 20. gadu sākuma līdz šodienai. Inese referātam bija izmantojusi materiālus, kas glabājas Latviešu dokumentācijas centrā un Lielbritanijas latviešu archīvā "Straumēnos". Par archīva eksistenci jāpateicas Ineses un palīgu neatlaidīgam daudzu gadu darbam. Dzirdējām kodolīgus faktus par Zigfrīdu Annu Meierovicu un Kārli Zariņu – valstsvīriem, kuŗu dzīves stāsts kļuvis leģendārs, par laikrakstu Londonas Avīze, Latvija un Brīvā Latvija izdošanu un daudz cita. Referāta galvenā daļa bija par pašreiz visaktuālāko Anglijas latviešu sabiedrības norisi: vecās un jaunās trimdas sadarbību. Atrodamies krustcelēs .

 

 

Vecās trimdas stāsts Anglijā ir vēsture. Tas sākās drīz pēc Otrā pasaules kaŗa beigām, kad Anglijā iebrauca latvieši no bēgļu nometnēm Vācijā. Inese konspektīvi, minot faktus, pastāstīja, cik ātri iebraucēji noorganizējauši stabilu sabiedrisko dzīvi ar daudzām nozarēm, kas galvenokārt koncentrējās ap Daugavas Vanagu fondu (DVF) un LNPL. Paaudzes mainījās, bet darbs turpinājās: sapnis piepildījās, un Latvija kļuva brīva, kaut daļa turpmāko notikumu bija negaidīti.

 

Ineses referāta beigu daļa bija veltīta stāstam par jauno trimdu un pārmaiņām, kas notikušas Anglijas latviešu sabiedriskā dzīvē. Jaunie trimdinieki organizējas lēnām un lēni uzņem sakarus ar veco trimdu. Tomēr viss notiek: organizē skoliņas, rodas jaunas biedrības, un pamazām veidojas kopdarbība ar veco trimdu.

 

Labs piemērs bija sarīkojums šajā pēcpusdienā Igauņu namā, ko agrāk saucām par Igauņu klubu. Pēc Ineses referāta Pēterborovas latviešu biedrības deju kopa "Sadancis" (vadītāja Gunta Vasiļeva) sniedza jauku programmu, kuŗai sekoja saviesīgais vakars ar iespēju tuvāk iepazīt citam citu un uzklausīt viedokļus par kopīgo sāpi.

 

Paldies organizētājiem Lesterā un Pēterborovā par draudzīgo pēcpusdienu,  pašaizliedzīgo darbu un, protams, Inesei par referātu, kas izraisīja daudz pārdomu. Būtu ļoti vērtīgi, ja Inesi aicinātu to sniegt arī citur Anglijā, īpaši jaunajās biedrībās.