Vasaras karstumā
Kārlis Streips    16.08.2022

 

 

Šonedēļ Latvijā ir karsts laiks. Visas nedēļas gaŗumā prognozēts, ka katru dienu gaisa temperatūra pakāpsies līdz +30 gradiem Celsija skalā, kas Amerikā un Fārenheita sistēmā dzīvojošajiem tautiešiem ir +86 gradi. Loģiski, ka šādos apstākļos prāts nesas uz atvaļinājumu un atpūtu...

 

Arī Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā augustā tikai pa retam minēti kādi konkrēti pasākumi. Piemēram, 11. augustā bija ārkārtas plenārsēde, kur cita starpā deputāti savā pulciņā sveica jaunu locekli. Ainārs Vilciņš kļuva par Saeimas deputātu Mūžībā aizgājušā kolēģa Alda Blumberga vietā. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās viņi abi kandidēja nu jau nebūtībā aizgājušās partijas KPV LV sarakstā. Vilciņa kungs par deputātu ir kļuvis pavisam īsi pirms 1. oktobrī gaidāmajām 14. vēlēšanām, kur viņš sev vietu ir atradis partijas “Suverēnā vara” sarakstā. 11. datumā Saeimai galvenais temats bija likumprojekts “Grozījumi energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.” Grozījumus iesniedza Ministru kabinets, un 11. augustā deputāti vispirms tos nodeva Budžeta un finanšu komisijai. Sēdes pārtraukuma laikā komisija tos izskatīja, un tad pēcpusdienā bija divas atsevišķas sēdes, pirmā, lai likumprojektu apstiprinātu otrajā, bet tad vēl viena, lai to apstiprinātu galīgajā lasījumā. Uz trešo lasījumu opozīcijas deputāti bija iesnieguši priekšlikumus no serijas “atbalstu maksāsim drīzāk nevis vēlāk, vairāk nekā mazāk, plašāk nekā šaurāk”. Tam visam koalīcijas deputāti pateica pārliecinošu nē, un galu galā likums pieņemts ar 78 balsīm, nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties. Jautājums ir nopietns. Energoresursu cenas pēdējā laikā ir kāpušas debesīs, tostarp “pateicoties” Kremļa fašista genocīdam Ukrainā, kam 24. augustā apritēs seši mēneši. Daudziem cilvēkiem Latvijā būs grūtības ar apkures un citiem rēķiniem, it īpaši, ja ziema šogad pagadīsies skarbāka. Šādā kontekstā nudien teikšu, ka +30 vasarā ir daudz labāk nekā -30 ziemā.

 

Tomēr augusta mēneša laikā ir arī tikušās dažādās mūsu likumdevēja komisijas, un tieši šonedēļ vēlos rakstīt par Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kurai sēde bija pirmdien, 15. augustā, un tad vēl viena 16. datumā, un tad vēl divas 17. augustā, viena no rīta, otra pēcpusdienā. Apspriežamais jautājums - grozījumi Latvijas izglītības likumā un grozījumi Latvijas vispārējās izglītības likumā, un abos gadījumos galvenais ir sākt beidzot pielikt pēdējo punktu vienai no absurdākajām situācijām, kāda ir pastāvējusi atjaunotās Latvijas Republikas vairāk nekā 30 gadu vēsturē, proti, ka Latvijas Republikā visu laiku ir darbojušās skolas, kuŗās mācību valoda nav latviešu valoda vai daļēji nav latviešu valoda. Tas, ko šonedēļ spriež minētā komisija, ir saistāms ar valdības paziņojumu pirms pāris mēnešiem, ka nu būs pēdējās reformas šajā jomā, un process ilgs nākamos sešus gadus. Pirmajā lasījumā attiecīgos grozījumus Saeima pieņēma šogad 16. jūnijā. Šonedēļ Izglītības komisija vērtēja abu likumu saturu.

 

Tajā skaitā ar priekšlikumu no deputāta Igora Pimenova (Saskaņa): “Privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā vai citā valodā.” Nav ilgi jākasa galva, lai saprastu, par kādu “citu” valodu te ir runa. Tālāk deputāts Pimenovs nācis ar šādu piedāvājumu: “Mazākumtautību izglītības iestādēs, kuŗās īsteno mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmas saskaņā ar mazākumtautību izglītības iestāžu likumu …”

 

Te iepauzēsim - šāda likuma Latvijā nav! Patlaban spēkā esošajā izglītības likumā atrodam šādu tekstu: “No 1. klases līdz 6. klasei mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas.” Tieši šī knapināšanās ap procentiem ir ļāvusi tiem, kuŗi Latvijā negrib vienotu izglītības sistēmu, kuŗas pamatā ir valsts valoda, turpināt uzskatīt, ka varbūt to var novērst. Pagājušā gadsimta 90. gados bija lieli protesti ar centrālo tēmu “rokas nost no krievu skolām!” Tas bija īlens maisā tādā nozīmē, ka šo sabiedrības kontingentu pārstāvošie polītiskie spēki dikti centās apgalvot, ka runa jau nebija par krievu valodu kā tādu, ir arī citas valodas, un vispār runa ir par skolu autonomijas tiesībām un kaut ko citu, bet ne par valodu kā tādu...

 

Taču patlaban, daudzus gadus vēlāk, minētais princips par procentiem pastāv joprojām. Par to ir runa šonedēļ komisijas aplūkotajos grozījumos. Deputāts Pimenovs savā priekšlikumā skaidro, kāda būs latviešu valodas loma šajās “mazākumtautību izglītības iestādēs”: “Mazākumtautību izglītības iestādē tiek īstenots mācību priekšmets “Latvijas mācība,” kas nodrošina latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, zināšanas par Latvijas dabu un Latvijas ģeografijas apguvi valsts valodā.”

 

Vai par to mums būtu jāsaka paldies? Paldies, ka visžēlīgi izglītības sistēmā tiks atstāts “mācību priekšmets “Latvijas mācība””? Vai nav tā, ka visai izglītības sistēmai no alfa līdz omega būtu jābūt par “Latvijas mācību”? Jo te galu galā ir Latvijas Republika, kuŗā ir tikai viena valsts valoda. 2012. gadā bija referendums par jautājumu, vai tādu pašu statusu arī piešķirt Kremļa fašista valsts valodai, un ar pārliecinošu balsu vairākumu Latvijas iedzīvotāji šai domai pateica stingru nyet! Bet vienalga, joprojām mums ir izglītības sistēma ar procentiem attiecībā uz valsts valodā mācāmiem priekšmetiem. Un mums Saeimā ir deputāti, kuŗi vēlas to “iebetonēt” uz visiem laikiem.

 

Latvijas polītiskajā iekārtā ir divas partijas, kuŗas tradicionāli uzskatītas par Kremļa fašista valstij draudzīgākām nekā citas. Redzamākā no tām ir Saskaņa sociāldemokratiska partija, kuŗai savulaik bija plašs draudzības līgums ar pašvaldību Maskavā par Latvijas preču tirgošanu un biznesa saišu veidošanu. Saskaņas programmā uz 1. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām par izglītības jautājumu rakstīts šādi: “Jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā pašu audzēkņu un viņu vecāku vēlmes.” Otra, krietni radikālāka partija ir Latvijas Krievu savienība: “Savienības deputāti aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos.” Visos līmeņos! Un varam būt pārliecināti, ka “citas valodas” šiem cilvēkiem ir, tā teikt, pie kājas. Saskaņai 1. oktobrī ir labas izredzes atgriezties likumdevējā, par LKS droši tā nevar teikt. Bet vienalga, ko šonedēļ lemj komisija un ko ar laiku lems Saeima, tas, ka neatkarīgā Latvijas republikā par valodu lietojumu izglītības sistēmā joprojām tiek lauzti šķēpi, ir un paliek nonsenss, un tas ir maigi teikts.