Vai būtu jāatjauno Minsteres latviešu ģimnazija?
   20.11.2018

 

 

Kristap, vai  Latvijai vajadzētu sākt financēt pašiem savu skolu ārzemēs?

Te ir jādomā par to, ka savā laikā Minsteres Latviešu ģimnazija (MLĢ) nebūt nebija domāta Vācijas latviešiem vien, tur bija audzēkņi no visas Eiropas un sešdesmito gadu beigās pievienojās arī no Amerikas un Kanadas, un no septiņdesmitajiem gadiem brauca mācīties arī no Austrālijas.

 

Kāpēc un kad skolu likvidēja?

MLĢ likvidēja 1998. gadā, tieši pirms divdesmit gadiem. Minsteres Latviešu ģimnazija bija pēckaŗa sekas, jo pēc kaŗa pilna Vācija bija ar bēgļu nometnēm un pilna Vācija bija ar ģimnazijām, sākumskolām un augstskolu, un pirms lielā izceļošanas viļņa piecdesmitajos gados skolas vienu pēc otras slēdza. Minsteres Latviešu ģimnazija bija Apvienotā latviešu ģimnazija, kuŗa apvienoja visas Vācijā palikušās skolas. Deviņdesmito gadu vidū sākās sarunas starp Latvijas valsti un Vāciju, un bija runa par to, ka pienācis brīdis domāt, kāda būtu Latvijas deva šīs ģimnazijas uzturēšanā. Tobrīd bija citi laiki, un deviņdesmitajos gados Latvijas valsts nesaredzēja lielas iespējas financiāli iesaistīties šāda projekta turpināšanā, un tas pēc pāris gadiem apstājās. Nevis tāpēc, ka tolaik būtu bijis par maz skolēnu, skola bija tikpat pilna kā iepriekš, taču – lielākā daļa skolēnu tolaik nāca no Latvijas.

 

Gunta, vai skolas atvēršana ar Latvijas un Vācijas izglītības standartiem ārpus Latvijas ir nereāla doma?

Tam, kāpēc Minsterē šī latviešu ģimnazija izbeidza darbību, bija divi iemesli: Vācijas valdība bija pateikusi diezgan skaidri, cik ilgi viņi vēl nodrošinās financējumu iepriekšējā apmērā un tad, ja gribēja to turpināt, tas bija jāpārņem Latvijas valstij. Tajā laikā un arī šobrīd uzturēt pilna laika ģimnaziju vācu izglītības sistēmā un ar Vācijas standartiem ir diezgan liels izaicinājums. Tad drīzāk labāks ir modelis, kāds tiek piedāvāts Eiropas Savienībā – ja ir apdzīvota vieta, kuŗā ir pietiekami liela vienas dalībvalsts iedzīvotāju koncentrācija, tad šajā skolā var mācīt latviešu valodu kā mācību priekšmetu, mums tad būtu jāgādā par savu skolotāju.

 

Lietuvieši valodu apgūst astoņās ģimnazijas Vācijā, ko Lietuvas valdība līdzfinancē. 

Jā, viņi līdzfinancē tikai par valodas mācīšanas daļu un vēl dažādus mācību materiālus. To pašu viņi piedāvā arī Latvijas lietuviešu vidusskolai. Zinot to modeli, kāds šobrīd ir Latvijas Lietuviešu vidusskolā vai Latvijas Igauņu pamatskolā, vai Poļu ģimnazijā, jāteic, ka tās ir Latvijas valsts un pašvaldības dibinātas. Valsts maksā pedagogu algas, savukārt attiecīgās valsts valdība nodrošina ar mācību materiāliem dzimtajās valodās. Attiecīgo valstu valdības rēgulāri piedāvā financiālo atbalstu, lai sagādātu skolām mācību materiālu, aprīkojumu. Cik zinu no Lietuvas kollēgām, šo skolu pilnībā financētu Lietuvas valdība. Šobrīd plānojam Eiropas skolā Briselē atvērt latviešu valodas plūsmu.

 

Kristaps. Atskatoties jāsaka, ka trimdas izglītības struktūra bija ļoti veiksmīga, sākot no bērnu nometnes, kur mūs sūtīja. Mēs nerunājām par izpriecām vien, mēs reāli runājām par identitātes attīstīšanu un ne tikai. Nav runa par to, ka diasporai gribas savu skolu, jo tas būtu ērtāk, bet valstiski jāskatās uz kritisko posmu, kas, manuprāt, ir nākamie desmit - piecpadsmit - divdesmit gadi, skatoties uz jaunās diasporas jaunatni.

 

Kā jums liekas, Gunta, vai Latvija, būdama 34. bagātākā valsts pasaulē nevar atļauties savu pilna laika skolu ārpus Latvijas?

Es nedomāju, ka mēs nevaram to atļauties. Jautājums ir, kā to labāk organizēt. Vai to organizēt tā, kā tas bija Minsteres Latviešu ģimnazijā, vai tomēr iet to ceļu, kāds ir Lietuviešu vidusskoli Rīgā, Poļu ģimnazijā Rēzeknē un kā lietuvieši to dara, - tajās vietās, kur ir pietiekami liela koncentrācija, piedāvā dzimto valodu kā mācību priekšmetu.

 

Kristaps. Ja ņemam par piemēru lietuviešu ģimnaziju Vācijā, kas darbojās parallēli latviešu ģimnazijai Vācijā, tā turpināja pastāvēt un pastāv vēl šodien. Tā ir viena no labākajām privātskolām Bādenes Virtembergas pavalsts. Tā ir bilingvāla, tur mācās arī vācu bērni, jo tā ir augsta līmeņa skola. Tas vienmēr tā ir bijis, ka sūtīt šajā skolā nozīmē iegūt labu izglītību. Tāpēc tur mācījās arī Kanadas, Amerikas lietuvieši, jo viņi zināja, ka ļoti labi varēja iemācīties vācu valodu. Arī MLĢ beigu posmā sāka virzīties uz to pusi, domāts, ka jāceļ līmenis. Lietuviešu ģimnazija Vācijā neuzrunā vācu lietuviešu kopienu, tā joprojām iet pāri robežām. Vērt Minsteres durvis vaļā tāpēc, ka mums tur ir telpas – tas nebūtu pareizais veids. Mums ir drīzāk vajadzīgs izglītības centrs, kas strādā sazobē ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Eiropas un pasaules vasaras skolām, un  šai skolai būtu jābūt augstā kvalitātē. 

 

Ieguvums Latvijai, kombinējot šo vācisko un latvisko izglītību Vācijā, būtu izaudzināt līderus? 

Gunta. Tā būtu pievienotā vērtība, kā Kristaps minēja par lietuviešu ģimnaziju Bādenē Virtembergā, kas ir elitāra skola, ko var salīdzināt ar privātskolām Šveicē. Uz turieni arī brauc skolēni no visas Eiropas ne jau tāpēc, ka viņiem patiktu tā pļava, kas tur ir redzama, vai kalna gals - esmu tādās vietās bijusi un sapratusi, ka ilgi tur nevarētu dzīvot, tur var tikai mācīties. Varbūt no tāda viedokļa vasaras skolas un vasaras nometnes ir viens veids, lai paši jaunieši teiktu, ka mēs tagad te esam trīs nedēļas mācījušies kopā ar Jāni no Zviedrijas, ar Kārli no Norvēģijas, ar Sarmīti no Spānijas un Miķeli no Latvijas, un mēs gribētu to darīt arī visu nākamo gadu. Vecāki, jūs to varēsiet mums noorganizēt? Tajā brīdī tas kļūst par jautājumu valstij, ja ir šāds pieprasījums. 

 

Mēs te sapņojam, bet vai pēc pieciem gadiem 1. septembri ieskandināt tādā skolā kā Minstere, kuŗu savulaik pabeidzi, ir reāli? 

Kristaps. Jāpaprasa arī minsteriešiem, ko viņi par to domā, bet neapšaubāms ir  fakts, ka tur ir ēka un telpas, kas tam ir radītas un pieder latviešiem. Arī Vācijā skaitliski netrūkst latviešu. Piecu gadu plāns skan kā prātīga lieta. Šie būs tie gadi, kad redzēsim, cik lielā skaitā diaspora zūd Latvijai. Es domāju, notiks liela kustība.