Vai atdzims Eiropas latviešu dziesmu svētku tradīcija?
   17.12.2012

Intervija ar ELA priekšsēdi Aldi Austeru

Jau kopš trimdas sākuma gadiem latvieši ārpus Latvijas ir rīkojuši dziesmu svētkus, lai apliecinātu savu garīgo saiti ar Tēvzemi un lai godinātu tautas dziesmoto vēsturi un tradicijas. Piemēram, šogad varējām apmeklēt izstādi „Latviešu Dziesmu svētki Eslingenā 1947. gada 25. maijā”, ko sagatavoja Latvijas Valsts archīvs.

Bēgļu nometņu laikā un pēc tam mītnes zemēs rīkoja vairākus dziesmu svētkus, un Eiropas mērogā latviešu pārstāvību rīkotie svētki bija

• 1. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Hamburgā (Vācijā) 1964. gadā
• 2. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Hanoverā (Vācijā) 1968. gadā
• 3. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Ķelnē (Vācijā) 1973. gadā
• 4. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Londonā (Anglijā)  1977. gadā
• 5. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Līdsā (Anglijā) 1982. gadā
• 6. Eiropas latviešu Dziesmu svētki Helsingborgā (Zviedrijā) 1989. gadā

Ļoti nozīmīgas bija arī  PBLA rīkotās dziesmu dienas:
• Gotlandē (Zviedrijā) 1979. gadā
• Minsterē (Vācijā) 1984. gadā
• Minsterē (Vācijā) 1987. gadā

Okupācijas gados šiem svētkiem bija ne tikai ļoti svarīga kultūras un politiska loma, bet arī liela sabiedriska nozīme – tie bija brīži, kad tauta varēja būt vienota ne tikai garā, bet arī telpā. Tā sajūta ir neaprakstāma – būt vienā vietā ar tik daudziem latviešiem! Manā atmiņā spilgtākais piemērs bija, kad deviņpadsmit gadu vecumā es aizbraucu uz PBLA rīkotiem svētkiem Gotlandē, kur tās galvaspilsētā Visbijā vienu nedēļu mita vairāk latviešu nekā zviedru, – kāds neparasts piedzīvojums Anglijā uzaugušam puikam  uz ielas dzirdēt latviešu valodu!

Ziemeļamerikā šī dziesmu svētku tradīcija nav apstājusies, bet Eiropā tā apstājās līdz ar neatkarības atjaunošanu. Pēdējie bija Helsinborgas Dziesmu svētki, kuŗus jau kuplināja dalībnieki, koŗi un ansambļi no Latvijas.

Eiropas latviešu apvienība (ELA), sekojot diskusijām šī gada sanāksmē Londonā, izvirzījusi priekšlikumu atjaunot šo tradīciju. ELA oktobŗa nogalē nosūtīja vēstuli vairākām Latvijas valsts amatpersonām ar aicinājumu Eiropas latviešu dziesmu un deju dienas rīkot Briselē 2015. gada jūnijā uz Jāņiem. Šāds laiks un vieta būtu pieskaņoti Latvijas Eiropas Savienības prezidentūras izskaņai. ELA jau ir saņēmusi atsaucību uz šādu priekšlikumu no Latvijas prezidentūras plānošanas sekretariāta. Vēstulē Latvijas valdības pārstāvjiem ELA priekšsēdis Aldis Austers raksta: „Mūsu ieskatā tas būtu savdabīgs notikums Latvijas prezidentūras izskaņā;  līdz šim nepieredzēts, bet labi pamanāms no publicitātes viedokļa.”

Es lūdzu Aldim, vai viņš nebūtu ar mieru atbildēt mūsu avīzei uz dažiem jautājumiem.
Kā radās ideja par dziesmu dienu rīkošanu Beļģijā 2015. gadā?
Ideja par Eiropas latviešu dziesmu un deju svētku tradicijas atjaunošanu virmo gaisā jau gadus trīs. Konkrētāku ietvaru šī ideja ieguva ELA biedru organizāciju sanāksmes laikā Londonā septembrī, kad  to atgādināja Kristaps Grasis, mūsu kultūras referents. Tad arī radās doma, ka Eiropas latviešu dziesmu un deju svētkus vajadzētu organizēt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā izskaņā 2015. gada jūnijā, uz Jāņiem, turklāt  Briselē, Beļģijā, jo Brisele ir Eiropas Savienības institūciju centrs un Briselē ir izveidojusies arī jauna, vitāla latviešu kopiena.

Vai to var uzskatīt par Eiropas Dziesmu svētku tradīciju turpinājumu vai vienreizēju gadījumu?
Aptaujājot Eiropas latviešu koŗus un deju kopas, jūtams, ka šī ir ideja,  kas visiem ļoti patīk un visus aizrauj, tā teikt, no Eiropas rietumiem līdz austrumiem un no ziemeļiem līdz dienvidiem. Atsaucība ir milzīga, un cilvēki piesakās līdzdarboties organizatoriski. Skaidrs ir arī tas, ka paši saviem spēkiem (mums Eiropā tagad ir 12 koŗi, 6 deju kopas un 4 folkloras ansambļi) tādu vērienīgu koncertu sagatavot vēl nespēsim, tāpēc noteikti būs jāaicina talkā mūsu draugi no Latvijas un citurienes pasaulē. Jāpiebilst, ka plānotais notikums Briselē nedaudz atšķirsies no iepriekšējiem svētkiem, proti, šoreiz diezgan izteikts būs tā dēvētais publiskās diplomātijas aspekts, kas ietvers mūsu kultūras tradīciju reprezentāciju plašākai publikai, gan uzstājoties dažādās vietās Briseles pilsētā, piemēram, laukumos un ielās, gan aicinot interesentus uz nobeiguma  koncertu. Taču, ja svētki Briselē izdosies, neredzu iemesla, kāpēc tie nevarētu tikt organizēti vēl un vēl, jo latviešu kopienas Eiropā pastāvēs arī pēc 2015. gada.

Vai Beļģijas latvieši ir pietiekami lielā skaitā, lai uzņemtos rīkošanu?
Beļģijā šobrīd ir izveidojusies jauna, taču ļoti spēcīga latviešu kopiena. Tā  skaitliski gan nevar sacensties ar kopienām Īrijā un Lielbritānijā, tomēr Beļģijas latviešu kopienai ir savas īpatnības, kas to dara spēcīgu. Tā ir koncentrēta Briselē, un, tā kā lielākā daļa mūsu tautiešu strādā Eiropas Savienības institūcijās, viņi ir viegli sasniedzami. Briseles kopiena ietver arī Latvijas diplomātisko pārstāvību personālu, un tādas Beļģijā ir veselas trīs. Beļģijas latviešu vitalitāti apliecina fakts, ka šeit darbojas ne tikai koris, deju kopa un teātris, bet kopienai ir arī savs tīmekļa vortāls, avīze un pat hokeja komanda. Sarīkot šādus Eiropas latviešu dziesmu un deju svētkus būs, protams, liels izaicinājums un pārbaudījums Beļģijas latviešu kopienai, taču esmu pārliecināts, ka, citu latviešu kopienu atbalstīti,, viņi lieliski tiks ar šo uzdevumu galā.

Kādā veidā Latvijas valsts un Eiropas Savienība tiktu iesaistīta?
Par savu priekšlikumu esam informējuši gan Latvijas ārlietu ministru, gan kultūras ministri, gan arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā plānotājus. Ceram, ka šie svētki tiks iekļauti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā kalendārā un būs daļa no Latvijas prezidentūras kultūras programmas. Esam saņēmuši pirmos pozitīvos signālus no Latvijas prezidentūras plānošanas sekretariāta. Mūsu uzdevums šobrīd ir sagatavot plašāku svētku norises koncepcijas aprakstu, lai prezidentūras plānotāji to varētu prezentēt saviem kollēgām Briselē. Svētku norises plānošanā un īstenošanā ļoti ceram saņemt atbalstu arī no Latvijas Dziesmu un deju svētku organizatoriem. Par to visu runāsim, 14. decembrī tiekoties ar Latvijas kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi.

Vai pats esi kādreiz piedalījies dziesmu svētkos?
Diemžēl šajā ziņā īpaši palepoties nevaru. Esmu bijis skatītājos, taču tribīnē pie dziedātājiem nav sanācis atrasties.
Zinu, ka Brīvās Latvijas lasītāji labi atceras agrākos Eiropas Dziesmu svētkus un no sirds novēlēs Aldim un arī visiem Eiropas latviešu apvienības uzņēmīgiem, drošsirdīgiem darba darītājiem veiksmi šī brīnišķīgā projekta īstenošanā!

Aivars Sinka