Tukuma muzejs saņem vērtīgu dāvinājumu
Agita Puķīte, Neatkarīgās Tukuma Ziņas    29.06.2021

 

 

4. jūnijā Tukuma mūzejs saņēma dāvinājumu – Valfrīda Fromholda-Treija (Valfrids Fromholds-Treus 1886-1964) 1924. gadā zīmēto tušas zīmējumu, kuŗā attēlota Tukuma viduslaiku pils, iespējams, 18. gadsimtā – kā to autors, pēc viņam pieejamās informācijas bija iztēlojies. Zīmējumu dāvināja Māris Binders, ar kuŗa gādību mūzeja rīcībā pagājušajā gadā nonāca arī Zēbergu dzimtas koks, bet šogad Pils tornī taps izstāde par šo dzimtu un Tukuma spirta un iesala fabriku.

 

 

 

 

 

Tukuma mūzeja direktore Agrita Ozola stāstīja, ka jau pirms daudziem gadiem, kad Durbes pilī veidota izstāde par muižu dārziem un parkiem, ticis izstādīts Kuldīgas mūzeja kollēgu aizdotais Valfrīda Fromholda-Treija zīmētais Kuldīgas pils rekonstrukcijas zīmējums. “Viņš bija viens no Kuldīgas mūzeja dibinātājiem. Pagājušajā gadā Kuldīgā norisinājās konference par Kurzemes hercogisti, kur stāstīju par tā laika zīmēm Tukumā: Tukuma baznīcu, Pils torni un galerijas Durvis ēku jeb seno aptieku, bet kollēgas – par Fromholdu-Treiju un viņa zīmējumiem, tostarp – ar Kuldīgas vēsturisko durvju attēliem. To vidū bija durvju attēls, par kuru nebija informācijas, bet kas man šķita ļoti līdzīgs mūsu galerijas senajām durvīm. Un tad saņēmu Māra Bindera e-pastu, kas šo stāstu turpināja.”  

 

Māris Binders savukārt izstāstīja, kā pie viņa nonācis Fromholda-Treija zīmējums: “Attālināti dzīvojot, arvien biežāk ieskatījos interneta antikvariātos un mākslas galerijās, meklējot kaut ko dzīvu. Turklāt mīļai mūsu ģimenes draudzenei Ligitai Kovtunai tuvojās dzimšanas diena, tāpēc gribējām viņu iepriecināt. Un tieši tobrīd galerijā Artembassy bija nopērkams skaists 1924. gada tušas zīmējums. Kad darbu gatavojāmies atdot ierāmēšanai, ar sievu pamanījām zīmējuma otrajā pusē ar zīmuli rakstītus vārdus “sēta” un “Tukums”. Uzrakstīju Agritai Ozolai uz Tukuma mūzeju un vaicāju, vai šis zīmējums varētu būt no Tukuma, un drīz vien saņēmu mūzeja pētnieces Intas Dišleres e-pasta vēstuli, kuŗā viņa rakstīja, ka zīmējumam ir liela nozīme Tukuma pilsētas vēsturē un tam būtu jāatrodas mūzejā... Tāpēc jutām pienākumu šo nelielo dāvaniņu mūzejam uzdāvināt...” Māra stāstu turpina Ligita Kovtuna, piebilstot, ka bijusi informēta par šo dāvanu, par šo mākslas darbu, taču jubilejas priekšvakarā saņēmusi ziņu, ka viņas dāvana visdrīzāk tiks dāvināta tālāk: “Tas bija mazliet drāmatiski un vienlaikus – brīnišķīgi. Un tas ir saistīts ar daudz plašāku stāstu. Liktenim ir labpaticies, ka savā redakcijā izdodu arī baltvācu grāmatas. Manu un visas Latvijas skatu baltvācu virzienā pavēra Pēteris Bolšaitis, iztulkojot  Zigfrīda fon Fēgezaka darbus,  Ernsta fon Menzenkampfa grāmatu „Cilvēki un likteņi senajā Līvzemē”, grāmatu par vācbaltu žurnālistu Paulu Šīmani, kas izglāba Valentīnu Freimani. Šīs grāmatas ir izdotas mūsu izdevniecībā „Laika grāmata”. Un tagad top viņa tulkotās Vidzemes un Kurzemes burtnīcas no Štafenhāgena. Domāju, kad grāmata būs gatava, to atvērsim šeit, Durbes pilī.” 

 

L. Kovtuna atzīmēja arī labo sadarbību ar archīvu speciālistu un mākslas zinātnieku Māri Branci, kuŗš jau vairākus gadus gādā, lai trimdas archīvi un mākslas darbi nonāktu Latvijā: “Ir svarīgi pārliecināt tautiešus pasaulē, ka nevar vieglprātīgi izturēties ne pret vienu dokumentu, vēstuli, ne pret vienu it kā drisku, kas vēsta par vēsturi. Un ikviens var iesaistīties trimdas archīvu saglabāšanā un nosūtīšanā uz Latviju. Galvenais ir atrast pareizo adresi, un tie galvenokārt  ir novadu mūzeji.” A. Ozola piebilda: “Pateicoties Mārim Brancim, Tukuma mūzejs saņēma arī mākslinieka Laimoņa Mieriņa kundzes gleznu dāvinājumu, kas fotoreprodukciju veidā arvien apskatāms Durbes pils pagalmā ar nosaukumu „Mieriņš muižā”. Un ar M. Branča līdzdalību iepazināmies ar Māri Binderu.” M. Binders piebilda, ka šie stāsti ir pārsteidzoši: “Tie atklāj, kā skrienam vēsturei nopakaļ. Mani vecvecāki ir mākslinieki Arvīds un Marga Spertāli, un Marga Spertāle ir cēlusies no rūpnieku Zēbergu dzimtas – to Māris Brancis bija sācis pētīt, un viņš arī mūs ar Tukuma mūzeju saveda kopā.”

 

Uzziņai.

Dāvinātā zīmējuma autors Valfrīds Fromholds-Treijs, kā stāstīja vēsturniece Inta Dišlere, cēlies no ievērojamas mācītāja dzimtas, bijis direktors Tukuma vācu pamatskolā, kas pagājušā gadsimta 20. gados atradās namā Lielajā ielā 19. Bijis Baltijas Landesvēra brīvprātīgais, bet 30. gados no Tukuma pārcēlās uz Kuldīgu, savukārt no turienes kopā ar citiem baltvāciešiem 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Dzīvojot Kuldīgā, viņš bija apceļojis Latviju un dokumentējis kultūras pieminekļus, to vidū Kuldīgas ieliņas, namus un to detaļas.