07.04.2020
Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja krājumā ir vairāk nekā 3000 trimdas latviešu saglabāto un radīto kultūras, vēstures un mākslas vērtību. Mūzejs jau 1990. gadu sākumā saņēma vērtīgas kultūrvēsturiskās liecības, ko trimdas latvieši bija saglabājuši svešumā. Starp tiem ir bijušo rīdzinieku dejotājas Vijas Vētras, modes mākslinieces Hermīnes Spainis Balodis, ceļotāja Aleksandra Laimes un sudrabkaļa Jāņa Ridusa memoriālie priekšmeti, gan arī vairāku latviešu fotografu darbi.
Lielākā daļa trimdas saņemto archīvu saistīta ar Latvijas kuģniecības vēsturi. Starp tiem ir daudzu latviešu tālbraucēju kapteiņu, ostas darbinieku un kuģu mechāniķu memoriālie priekšmeti un dokumenti, kas raksturo Latvijas kuģniecības vēsturi ne tikai laika posmā līdz Latvijas okupācijai, bet arī latviešu kuģniecības darbinieku, organizāciju un uzņēmumu darbību trimdā. Ņemot vērā mūzeja ierobežotās iespējas (telpu trūkums!), tā krājumā nevar tikt uzņemti apjomīgi archīvi, tomēr mūzejs noteikti izvērtēs un uzņems krājumā trimdā saglabātos Latvijas vēstures materiālus par laika periodu līdz 1944. gadam, kas saistīti ar Rīgas organizācijām un uzņēmumiem (piemēram, karogus, zīmogspiedņus u.tml.), kā arī dažādu sabiedrisko un kultūras darbinieku personīgās lietas (piemēram, smēķēšanas piederumus, pulksteņus, rakstāmlietas, zīmogspiedņus, balvas, grāmatas ar ierakstiem, fotografijas u.c.).
Savukārt Latvijas kuģniecības vēstures pētniecībai, atspoguļošanai un saglabāšanai tiek komplektēti priekšmeti, kas memoriāli un saturiski saistās ar 1) Latvijas un latviešu cilmes jūrnieku un jūrniecības darbinieku gaitām Rietumvalstu tirdzniecības flotēs, rēderejās un citās trimdas zemju vietējās un starpvalstu struktūrās; šo darbinieku vidū krasta dienestu, ostu un rēdereju darbinieki, kuģīpašnieki, jūrniecības vēstures pētnieki, sabiedriskie darbinieki, kā arī juristi, kuŗi piedalījās latviešu kuģīpašnieku un viņu mantinieku cīņās par saviem īpašumiem (vai kompensācijām par tiem), ko Otrā pasaules kaŗa laikā pārņēma un ekspluatēja Lielbritanija un ASV; 2) starpkaŗu laika Latvijas Republikas tirdzniecības flotes kuģiem (arī pēc attiecīgā kuģa latviskā nosaukuma, karoga un īpašnieka maiņas līdz peldlīdzekļa norakstīšanai) Rietumvalstīs pēc 1939. gada.
Ar pilnu trimdas latviešu mūzejam nodoto priekšmetu sarakstu var iepazīties Latvijas Nacionālā archīva veidotajā katalogā Pasaules latviešu dokumenti Latvijā, kas pieejams tiešsaistē.
Piezīme: Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja filiāle ir Latvijas Fotogrāfijas muzejs.
Kontaktpersona: Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja galvenā krājuma glabātāja Agita Ančupāne;
e-pasts: agita.ancupane@rigamuz.lv
Mūzeja adrese: Palasta iela 4, Rīga, LV- 1050
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
