Top jauna latviešu vēsturiskā spēlfilma – “Zeme, kas dzied”
   01.06.2021

 

 

Ar Latvijas Nacionālā Kino centra atbalstu topošās filmas pirmizrāde plānota 2023. gadā, bet jau aizvadītā gada rudenī  radošā komanda un aktieŗi sanāca kopā, lai pielaikotu kostīmus, grimu un kopā ar scēnārija autoriem Daini Īvānu un Māri Martinsonu (viņš ir arī filmas režisors) izrunātu filmas vēsturiskos aspektus.

 

Filmas sižeta pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā, kad tika ielikts pamats mūsu unikālajai tradicijai, kam pavisam drīz apritēs 150 gadu, pēc trim gadiem svinēs 150. jubileju. Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sie­viešu pašnoteikšanos, tāpēc para­llē­li vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kuŗa vēlas dziedāt korī. Lai arī tolaik tā galvenokārt bija vīriešu nodarbošanās un Vid­ze­mes ciematiņā, kuŗā viņa mīt, ir tikai vīru koris, Anna ir apņēmī­bas pilna pārvarēt visus šķēršļus un kopā ar citiem tautiešiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos...

Režisors un viens no filmas “Zeme, kas dzied” scenārija autoriem Māris Martinsons pirms Latvijas valsts Simtgades dudz domājis par notikumiem, ko vērts atcerēties, izstāstīt un iemūžināt.  “Bija svarīgi atrast stāstu, kas uz­­runātu ne tikai mūs pašus, bet varētu būt nozīmīgs ikvienam, visai Latvijas tautai. Ejot cauri vēs­turiskajiem notikumiem un per­so­nām, nonācām līdz pirmajiem latviešu Dziedāšanas svētkiem. Sākām pētīt materiālus un seci­nājām, ka tas taču ir fantastisks stāsts par to, kā no idejas, kuŗa radās februāŗa beigās, līdz Dzies­mu svētkiem, kas notika jūnijā, izveidojās tradicija, kuŗai 2023. gadā tiks svinēti 150 gadi!” Sa­­dar­bībā ar Daini Īvānu filmas sce­nārijā apvienota vēsturiska tica­mī­ba un spilgti raksturi. Tieši Dai­nis Īvāns ir atbildīgs par to­­pošās filmas vēsturisko kontekstu.  

 

"Kaut arī latvieši jau izsenis bija dziedājuši kopā Jāņos un hern­hū­tiešu draudzes saietos, Dziesmu svētki nebija latviešu tradicija – to vairāk piekopa vāciskajās zemēs,” stāsta Dainis Īvāns. “Dziesmu svētki kļuva par pirmo orga­ni­zēšanās formu, par pirmo lat­viešu tautas sapulci, uz kuŗu kopā sanāca tautieši no dažādiem etnografiskajiem novadiem. Tā bija milzīga pašapliecināšanās. Pirmo Dziesmu svētku atklāšanā tika nodziedāta arī vēlāk par Latvijas valsts himnu kļuvusī Baumaņu Kārļa “Dievs, svētī Latviju!”. Kā vēlāk rakstīja pētnieki, tā šajos Dziesmu svētkos iekodēja Latvijas tautas pašapziņā lūgt svētību ne­­vis  svešiem kungiem, bet gan sa­­vai zemei, kuŗā dzīvot un turpi­nāties. Pirmie latviešu Dziesmu svētki bija latviešu tautas dzim­šana.”

 

Par filmas “Zeme, kas dzied” mūzikālo noformējumu rūpēsies komponists  mūziķis Uģis Prauliņš. “Dziesmu svētki ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem  mūs­dienu identitātei – tie saliedē nāciju,” saka Uģis Prauliņš. “Pieskaršanās tik nozīmīgai temai arī uzliek milzu atbildību. Tie bija reāli notikumi, kuŗus ar dažādu mūsdienu technoloģiju palīdzību varam restaurēt, un tas man šķiet ļoti aizraujoši un svarīgi.”

 

Filmas “Zeme, kas dzied” varoņus atveidos Latvijā populāri aktieri – Ģirts Ķesteris, Vilis Daudziņš, Andris Keišs, Andris Bulis, Ainārs Ančevskis, Nauris Brik­manis, Marta Lovisa Jančevska un citi. Filma top studijā “K Films”, tās producente ir Linda Krūkle. Kostīmus veido Katrīna Liepa, bet grima māksliniece ir Beāta Rjabovska.

 

Filmas radošā komanda joprojām turpina vēsturisko faktu izpēti, tāpēc Latvijas sabiedrība tiek aicināta iesaistīties filmas tapšanā, sūtot vēsturiskus materiālus un informāciju par tā laika notikumiem  – fotografijas, pierakstus, atmiņu stāstus, avī­zes u. c. Visi, kas vēlas iesaistī­ties jaunās vēsturiskās filmas  “Zeme, kas dzied” tapšanā, ir aicināti sūtīt informāciju uz info@zemekasdzied.lv

 

Vienlaikus ar sagatavošanās procesu ir uzsākta filmas scēnārijam atbilstošu filmēšanas vietu  meklēšana, tāpēc  filmēšanas komanda aicina atsaukties iedzīvotājus, kuŗiem ir zināma atbilstošu objektu atrašanās vieta vai kam pieder attiecīgs īpašums un kuŗi ir gatavi uzņemt filmēšanas grupu.

 

Ir nepieciešama stāsta galvenās varones Zelmas māja – pieticīga mājsaimniecība nomaļus no ikdienas burzmas. Tā ir koka vai neliela mūŗa ēka ar skaidu, niedru vai māla dakstiņu jumtu, kuŗas noderīgs papildinājums varētu būt arī dažas nelielas saimniecības ēkas. Vienlaikus filmēšana nori­sināsies arī pagastmājā – koka vai mūŗa ēkā, kam ne tikai garen­fasādē, bet arī vienā galā atrodas durvis. Tā varētu būt kādā vecā skolas ēka. Meklē arī krogus ēku – vēsturisku celtni bez papildu elementiem Pēc scēnārija ēkai jāie­kļaujas skaistā, pakalniem un lī­k­loču ceļiem rotātā ainavā.

 

Un vēl – vienu no galvenajām lomām filmā atveidos pasaulslavenā operdziedātāja Marina Rebeka. 

 

Viņa  atveidos turīga Vidzemes saimnieka vecāko māsu Zelmu, kuŗai ir liela nozīme filmas vēsturiskajā sižetā. Zelma un viņas krustmeita Anna – filmas centrālie tēli – iemieso divu paaudžu, 19. gs. vidus un beigu latviešu sieviešu pasaules redzējumu, viņu tiekšanos pēc pilnvērtīgas līdz­dalības topošās latviešu nācijas garīgajā, kultūras un saimnie­ciskajā dzīvē.

 

Marinas Rebekas atveidotā Zelma pēc Vidzemes guberņā ietilpstošās Pērnavas meiteņu ģimnazijas beigšanas un mājskolotājas tiesību iegūšanas kalpojusi vis­pirms par guvernanti, bet vēlāk arī par saimniecības vadītāju ba­­gātā Pēterburgas apkaimes muižā. Brāļa pēkšņā nāve viņai likusi atgriezties Vidzemē un uzņemties rūpes gan par dzimtas saimnie­cību, gan brāļameitu Annu. Zel­ma, kuŗai pašai bērnu nav, Annu audzina kā savu meitu. Viņa krustmeitu ievada ne tikai lauku, bet arī pilsētas dzīvē. Bez lauku darbiem un mājas soļa māca, kā moderni ģērbties, kā par sevi pa­­stāvēt, liek izteiksmīgi lasīt grā­matas, lai izkoptu runas dotu­mus, un mudina dziedāt – par spīti tam, ka 1873. gada Dziedā­ša­nas svētkos Rīgā starp daudz vīru koriem ir tikai daži jauktie kori ar pavisam nedaudz sievie­tēm.

 

Marina Rebeka atzīst, ka loma filmā “Zeme, kas dzied” viņai būs  ugunskristības: “Pašai ir interesanti, kā ar visu tikšu galā, jo kameras priekšā atraisīties nav viegli. Tas būs īpašs izaicinājums – nospēlēt šo tēlu tā, lai izskatītos tie­šām patiesi, dziļi un izjusti. Būs jāiemācās aprast ar filmēšanas procesu, jo te viss notiek citādi nekā operā, kur izrādes skati seko viens otram. Filmēšanas gaitā no­­tikumu secība tiek jaukta, tāpēc ik reizi jāspēj iejusties konkrētajā situācijā. Ar nepacietību gaidu fil­mēšanas sākumu, lai varētu iz­­ai­ci­nāt sevi kā aktrisi. Esmu gan­da­rīta, ka varēšu kļūst par daļu no šīs latviešu tautai nozīmīgās filmas.”

 

Māris Martinsons stāsta, ka Marinu Rebeku lomai uzrunājis, zinādams, cik daudz pasaulē pazīstamajai operdziedātājai nozīmē Dziesmu svētki. “Marina sa­­vu­laik Rīgas koŗa sastāvā ir piedalījusies Dziesmu svētkos. Bet pirms pāris gadiem, neraugoties uz saspringto koncertu grafiku, viņa ieradās Rīgā tikai viena ie­­mesla dēļ – lai piedalītos atklā­ša­nas koncertā Dziesmu un deju svētku dalībniekiem! Mani aizkustina tas, cik ļoti viņa mīl mūsu  un mūsu tradicijas, nesdama tās plašajā pasaulē. Turklāt viņa ir brīnišķīga aktrise ar pieredzi uz­­stāties uz lielākajām pasaules ska­tuvēm. Pēc scēnārija izlasīšanas Marina atzina, ka Zelmas tēls vi­­ņai šķiet tuvs un asociējas ar viņu pašu – arī Zelma ir aktīva, bet vienlaikus ļoti jūtīga un sirsnīga,” stāsta Māris Martinsons.

 

Filmas uzņemšana sākta ar ainām no īpaši filmēšanas vajadzībām paviljonā iekārtota vēsturiskā Rīgas Latviešu biedrības nama kabineta. Tajā kopā sanāk Rīgas Latviešu biedrības vadība, kas ilgstošu pārrunu rezultātā nolemj rīkot Pirmos Vispārīgos latviešu dziesmu svētkus un dibina Dzies­mu svētku Rīcības komiteju. Šis kabinets gāja bojā 1908. gada uguns­nelaimē, kad bojātas krāsns dēļ izcēlās ugunsgrēks, kas pilnī­-bā izpostīja Rīgas Latvieša bied­rības nama ēku. Īpašu izaicinā­jumu filmas radošajai komandai sagādāja kabineta vizuālā veidola rekonstrukcija, jo materiāli, kas par to ir saglabājušies līdz mūs­dienām, ir ļoti skopi. “Filmēšana  pandēmijas laikā ir īpaši izaici­nošs process, tomēr mums izdodas strādāt saskaņā ar visiem ne­­pieciešamajiem drošības pasākumiem. Pateicoties mūsu atbalstī­tājiem, ir izdevies veiksmīgi uz­­sākt darbu pie filmas,” Stāsta Mā­­ris Martinsons. “Līdzīgi kā filmas “Zeme, kas dzied” pirmajās ainās, kad Rīgas Latviešu biedrības na­­­­mā sanāca kopā tā laika uzņē­mīgākie un gudrākie cilvēki un lēma par Pirmo Vispārīgo latviešu dziesmu svētku organizēšanu, arī šobrīd, sanākot kopā mūsu radošajai komandai un vienam no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem “Latvijas Mobilais Telefons”, šajā sarežģ­ī­tajā laikā esam spējuši apvienoties, lai jau pēc pāria ga­­diem, kad Dziesmu svētki svinēs  150 jubileju, dāvātu latviešiem šo filmu.”

 

Filmas tapšanas procesu iemūžina un aizkadrus veido “Zeme, kas dzied” atbalstītājs Latvijas Mobilais Telefons. Ja arī jūs vēlaties un esat gatavi financiāli atbalstīt filmas tapšanu, ziedojiet naudu, ieskaitot:

Biedrība „Nameyse” 

Rīga, Kurzemes prospekts 6 – 90, LV-1067 

Reģistrācijas Nr.40008198562

“Swedbank” AS

Konta Nr. LV80HABA0551050005957

Kods: HABALV22

Biedrībai ir Sabiedriskā labuma organizācijas statuss