Ligita Kovtuna 06.02.2023
Viņsestdien nedēļrakstā SestDiena izlasīju valodnieka, profesora Andreja Veisberga sarunu ar žurnālistu Egilu Zirni un attapu, ka mūsu avīzes slejās sen neesam apsprieduši latviešu valodas sasāpējušus jautājumus. Cits nedēļraksts IR pasteidzies pirms mums, un mūsu laikraksta 4. lpp. citējam žurnālista Aivara Ozoliņa teikto par gada vārdu un nevārdu, kas kolēģa vārdiem izsakoties, ir Latvijā svarīgākais polītiskais valodas notikums. Tā tiešām ir, un labi, ka tā.
Jāteic, profesors ir gana samierniecisks, neceļ paniku par briesmām, kas uzglūn mūsu valsts valodai no visām pusēm. Valoda dzīvo savā nodabā, viņš saka. Un varbūt tas ir pat labi. Nu, nu
Zināmu iemeslu dēļ īpaši uzmanīgi pārlasīju atbildes uz dažiem žurnālista jautājumiem, piemēram, Ko darīt ar trimdas latviešu lietoto burtu pāri ch? Atpakaļ iet nevajag, kas noticis, noticis, atbild profesors. Šķiŗu vaļā redakcijas rokasgrāmatu Lalitas Muižnieces, Rasmas Sinātes un Sandras Kronītes-Sīpolas 1997. gadā ASV, Kalamazū, izdoto Turi pa rokai, iemet aci. Tajā teikts: (..) grāmatiņā lietota 1944. gadā Latvijā pieņemtā un trimdā līdz šim nemainītā pareizrakstība. Galvenās atšķirības no Latvijā pašlaik lietotās rakstības ir r mīkstināšana un svešvārdu rakstībā. (..) Burtkopa ch lietota vārdos, kuŗos oriģinālvalodā ir ch, piem., architekts (..) technisks, trochajs. Par ŗ mīkstināšanu Lai negrautu latviešu valodas gramatisko sistēmu, lai arī nevairotu citnozīmes vārdus (homonimus), ir saglabāts r skaņas mīkstinājums, kur to valodas likums prasa: dzeŗu, veŗu, vaŗš, mūŗa, bēŗu. (Citāts no Latviešu valodas vārdnīcas, 1993, ALA izdevums.) Savulaik Lalita Muižniece man to ieskaidroja piecās minūtēs jāmīkstina, kur latviešu gramatiskā sistēma prasa līdzskaņa mīkstinājumu. Līdzskaņu mijas gadījumā jeb vēl vienkāršāk pēc līdzības, kā mīkstina Jānis, Jāņa, Jāņu, Jānim. Un viss, tā teikt, likumīgi! Profesors Veisbergs, atbildot uz jautājumu vai atteikšanās no mīkstā ŗ lietošanas bija kļūda? saka: Domāju, ka ne. Dabiskā kustība ir vienkāršošanas virzienā. To var redzēt pie krieviem (Sic!), viņiem rakstība ir vienkāršojusies un, iespējams, vēl vienkāršosies. (..) Pamatā valodas attīstība ir leksikas neapturama iešana plašumā (..) un gramatikas un izrunas vienkāršošanās. Sapratāt? Es ne! Atceros, kā biju pagalam apjukusi, pirmoreiz izlasot salikumu house 4 sale! Vai tad tik tālu vienkāršosim?
Un tomēr nevaru rimties par to mīkstināto ŗ. Saviem oponentiem (pretņiem?) mēdzu citēt No kalniņa raudzījos,/ Kas aŗ manu tēvu zemi?/ Vai aŗ krievi, vai vācieši,/ Vai irbīte rušināja? Un klasika Raiņa Gara gaita, kur domāta Gaŗa gaita. Nu, taču pamanījāt, ka ŗ kalpo domas precizitātei?
Savukārt uzgavilēju profesoram, lasot, kāpēc normālā tekstā būtu jāsaka hematoma, ja var pateikt zilums? Un kāpēc komfortabls, ja ir ērts? Ja atļauts, palabošu cien. profesoru teikumā Var jau būt, ka burbuļi, kuros mēs uzturamies, noimitē (izcēlums mans. L.K.) veco situāciju, kad bija ciemi un katrā ciemā runāja savā valodā. Varbūt labāk būtu izteikt domu, piemēram, šādi atveido veco parādību
Vēl jau būtu daudz apspriežamā, piemēram, par to, ka Latvijas sabiedriskā TV ziņo par bezmaksas latviešu valodas kursiem un Latvijas Radio galvenā redaktore sirsnīgi sveic Mūzikālās bankas uzvarētājdziesmas Lieka štuka izpildītājus grupu Citi zēni..
Bet tas viss ir, piedodiet, štrunts, kad Rīgas pašā sirdī, Elizabetes u K. Barona ielu stūra namu redzu rotājamies ar uzrakstu Ezīša kofīšops (skat. attēlā!). Pie šī paša vēsturiskā nama sienas ir plāksne, kas atgādina, ka šajā namā dzīvojis Latvijas Valsts otrais prezidents Gustavs Zemgals, kad bija Rīgas galva, bet ap stūri plāksne, kas vēsta, ka tepat atrodas Krišjāņa Barona mūzejs.
Piezvanīju uz Valsts valodas centru, jautāju, vai valodas inspekcija likvidēta (kāds te brīnums valstī taču gandrīz nekam nepietiek naudas!).
Tā gluži neesot viss jaukā darbiniece Linda solīja sagatavot atbildi. Diemžēl līdz redakcijas slēgšanai atbilde nepienāca.
Un vēl kāds barberšops Miera ielā aicina darbā barberus!
Atpakaļ
.jpg)
