STRAUMĒNI pilnā krāšņumā
Ligita Kovtuna    07.06.2016

 

„Grūti ticēt, ka Straumēniem jau 40 gadi, un mūsu mīļo „Kaķu muižu” (Cathorpe Mannor – Red.) redzam spīdam jaunā, elegantā, skaistā ietērpā,” teic Lilija Zobens, viena no Lielbritanijas latviešu sabiedriskās dzīves vadītājām, LNPL (Latviešu nacionālās padomes Lielbritanijā) priekšsēde. „Un vēl  grūtāk ir iedomāties, ka Straumēni nu ir vienīgais latviešiem piederošais lauku īpašums Anglijā, kur varam rīkot saietus, nometnes, saviesīgus sarīkojumus lielam skaitam latviešu. Tāpēc ir prieks, ka LNPL spējusi lietišķi sadarboties ar Daugavas Vanagu fondu Lielbritanijā, lai šo mūsu dārgumu ne tikai saglabātu, bet pat uzpostu atbilstoši mūsdienu prasībām.”

 

Straumēnos 30. maijā valdīja prieks un svētku noskaņa, kāda var būt tikai pēc labi padarīta darba. Pats nams ‒ skaists, saposts un lepns kā laimīga līgava. Sveicēju un viesu pulks kupls un pacilāts. DVF valdes priekšsēdis, svinību vadītājs Aivars Sinka,  tērpies latviešu goda tērpā, šodien, šķiet, jūtas kā gandarīts vedējtēvs, priecīgi piesakot sveicējus un koncerta dalībniekus. No aizvadīto gadu rūpestiem  sejā ‒ ne vēsts. Tāpat arī Pēterim Pētersonam, Ilzei Grickus, Andrejam Rītiņam, Uldim Reveliņam ‒ visiem, visiem, kas var šodien justies kā pašu nopelnītos svētkos. 

 

Pēteris Pētersons.  „Kā man tā Aivaram Straumēni ir īpaši tuva vieta, jau kopš tā laika, kad, būdami 16 gadus veci zēni, te darbojāmies, darījām darbus un nedarbus. Starp citu, te es arī svinēju savas kāzas. Šodien Straumēnos atveram jaunu lappusi ‒ līdz ar jauno viesnīcu sākas jauns darba cēliens, un mūsu pašu ziņā ir tas, kā darbs sekmēsies. DVF ir labdarības organizācija, bet ‒ lai ziedotu naudu, tā jānopelna. Mēs vēlamies ‒ un tas ir mūsu mērķis ‒ pelnīt naudu, ko ieguldīt latviešu lietās, tostarp arī mūsu avīzes Brīvā Latvija turpināšanai. Mēs vēlamies ieguldīt Latvijas ekonomiskajā izaugsmē, latvietības uzturēšanā šeit, Lielbritanijā. Es no sirds priecājos, ka šodien koncertā dzied divi latviešu koŗi, dejo Londonas „Jautrais pāris” un, galvenais, te svētku dalībniekus ar saviem priekšnesumiem priecē četras latviešu skolas ‒ Korbijas „Dzintari”, Lesteras, Northemptonas „Sprīdītis”  un tradicijām bagātā Londonas latviešu skola. Tātad ‒ jaunā paaudze, tostarp jauniebraucēji atraduši  ceļu uz Straumēniem.

 

Gribētos, lai tas turpinās. Bet gribētos arī, lai tautieši izprastu, ka mums jāattīsta tā sauktais vietējais bizness, Straumēnos „jāieved” angļu sarīkojumi, konferences, kāzas utt. Jo ‒ lai vairāk varētu ziedot, vairāk jāpelna. Un tomēr Straumēni vienmēr būs atvērti latviešu sarīkojumiem un norisēm. Labs mārketings, mūsdienīga pieeja biznesam šobrīd ir pats svarīgākais. Tikko esam zaudējuši otru lauku īpašumu ‒ brīnišķīgo Rovfantu. Joprojām uzskatu, ka vēl pirms pieciem gadiem, prasmīgāk strādājot, to varēja glābt. Arī Straumēnus 2008. gadā mantojām gana nolaistus. Bija jāsaņemas, jāriskē, jāpieņem „nepopulāri lēmumi”. Bet esmu pārliecināts, ka laika gaitā , strādājot prasmīgi un saskanīgi, tas viss atmaksāsies.”

 

Kad svētku runas un koncerts izskanējis, Straumēnu  saimnieki mūs cienā ar šampanieti un izsmalcinātām launaga uzkodām. Jā, pirms tam cienājāmies ar „cūkmaizītēm”, kā teica kāds asprātis. Īstenībā tās bija krietnas burgermaizes ar neticami garšīgu gaļu no drukna cūcēna, ko cepa uz iesma. 

 

Un nu dodamies muižā iekšā. Viesnīcas centrālais tepiķis, kā to ievēros vērīgs viesis, rotāts nevis ar „formāliem” punktiņiem un zvaigznītēm ‒ tajā ieaustas ozollapu vijas, un nāk zināms, ka tepiķa raksta autors ir Andrejs Rītiņš ‒ DVF valdes loceklis.

 

Andrejs Rītiņš. „Ne tikai tepiķa raksti, arī aizkaru dizains ir latviskā noskaņā. Visiem logiem pasūtinājām linu aizkarus, ko uzšuva un pielika dizaineri no Rīgas. Visapkārt jūs redzēsiet latviešu mākslu ‒ gaiteņos ir latviešu  mākslinieku gleznas, kas saglabātas te no Straumēnu „ziedu laikiem”. Nams ir būvēts no latviešu ziedojumiem, te vienmēr būs vieta, kur satikties latviešiem. Tā tam jābūt, lai gan arī jāsaprot, ka latviešu sarīkojumi te jāsamēro ar „peļņas” sarīkojumiem. Proti, mums ir budžets, kuŗā jāiekļaujas, un ir jāsaprot, ka, veidojot mārketingu, jābūt drosmīgiem un mūsdienīgiem. To iesaku visu latviešu īpašumu saimniekiem! Es ļoti negribētu, lai latvieši no Straumēniem justos „izspiesti”, gluži otrādi ‒ es aicinu tautiešus te, Straumēnos rīkot savus saietus, nometnes. Starp citu ‒ Jāņos šurp plāno ierasties ap 3000 līgotāju. Novēlu rīkotājiem ‒ apvienībai Bērzes Strazdi labu izdošanos. Un peļņu!

 

Vēl kāds stāsts. Viesnīcas 20 numuriņos pie sienām ir akvareļi ar Latvijas ainavām. Tos uzgleznoja māksliniece no Latvijas ‒ Līga Krēsla, kuŗa Anglijā strādāja par istabeni un audzināja savus dvīnīšus. Mākslai, lai gan Līga bija iestājusies Čelsijas mākslas skolā, viņa bija gluži vai pateikusi ardievas. Straumēnos viņa varēja atgūt darbu savā profesijā. Vai nav lielisks stāsts?” 

 

Nāk seši vakarā, un tiek nolaisti karogi ‒ britu un Latvijas. Izskanot „Dievs, svētī Latviju!”, no sirds vēlam šai vietai, šim namam, šai latviešu pērlei Vidusanglijā veiksmīgu un gaŗu mūžu!

 

***

 

Bet kopābūšanas prieks jau tik drīzi nevar rimties, un dodamies uz restorānu. Fonā skan romantiska mūzika, aiz logiem gleznaina zaļa lapotne, iedegtas sveces un ziedi vāzēs. Ēdienkarte vilinoša, un it visi izgaršotie ēdieni vienkārši lieliski. Tāpat arī to noformējums. Sūtām komplimentus šefam! Nākamajā rītā brokastis, kādas citkārt baudāmas labas, nu, ļoti labas viesnīcas restorānā. Viesnīcas istaba grezna, estētiska un ērta, tāda, kādā gribas atgriezties. Mīļā „Kaķu muiža” tiešām prot uzņemt viesus. Lai veicas! Un aicinājums tautiešiem, papildinot DVF viesnīcu reklāmu „Paliec pie savējiem...” ‒ nenožēlosi! Vēl jo vairāk ‒ atbalstīsi savējos!

 

P. S. Ziedu pušķus, ko svinībās saņēma godinātie, darināja un dāvāja Inese Asermane no Peterborough. Paldies Inesei, un lai sekmējas viņas firmas Events Design by Iness darbi!

 

Ielādēju...