Skaista grāmata par lieliski padarītu darbu
Valdis Labinskis    06.03.2018

 

 

Andryvs Jūrdžs daudziem pazīstams, kā izcils latgaliešu tautas atmodas darbinieks, bet viņa vārdā nosauktais fonds vairs tikai vecākās paaudzes trimdas latviešu katoļiem, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nu jau pirms gandrīz 20 gadiem tā pēdējais vadītājs Dr. J. Dimants paziņoja, ka darbs labi padarīts un nu laiks to turpināt citiem. Latgalē un visā Latvijā tagad daudzi saglabā un tālāk virza latgalisko mantojumu, un, kā izrādās, arī trimdā paveiktais jau kļuvis par vēsturi, kuŗa piesaista uzmanību un tiek uzskatīta par vērtu to cildināt.

 

Rīgā, Latgales pārstāvniecībā,  š. g.14. februārī biedrība Latgaļu sāta aicināja uz jaunas grāmatas atvēršanas svētkiem. Publikai tika prezentēts biedrības 2017. gadā izdotais Zigurda Sviķa sastādītais "Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidrojumiem". Sarīkojumu vadīja agrāk Vācijas trimdā aktīvie D. Mjartāns un G. Spoģis, abi piedalījās arī grāmatas priekšvārda, korektūras un anglisko un vācisko skaidrojumu sastādīšanā.

 

Trimdā izdotas simtiem dažādu piemiņas vai t.s. pamarku, un Andryva Jūrdža fonda izdotās toreiz tika pamanītas tikai nelielā sabiedrības daļā, jo to metiens bija neliels. Tomēr tieši šis veikums kā pirmais ieguvis savu speciālu krāšņu izdevumu, kuŗā apkopota svarīgākā informācija, un lasītājs vai precīzāk skatītājs tiek iepazīstināts ar 30 gadu darbu, kuŗa laikā izdotas 42 dažādas pamarku loksnes. Piesaista, ka visas pamarkas apskatāmas krāsainos attēlos. Grāmatai ir tikai nedaudz vairāk kā 60 lpp., un katras pamarkas loksnes attēlam un aprakstam veltīta vismaz viena lappuse, kuŗā ir informācija par tās izmēriem, papīru, dažkārt spiestuvi, perforāciju, numerāciju, metieniem, pat bojājumiem, atšķirīgām krāsām, motīviem un māksliniekiem. Visvairāk šo miniatūras mākslas darbu radījis toreiz Vācijā dzīvojošais J. Soikāns, vienu arī viņa brālis Liebritanijā N. Soikāns, J. Trūps ASV un Kanādas latgaliešu aktīvisti J. Dekšņa un O. Zvīdris. 

 

Pirmā pamarka izdota 1963. gadā, un toreiz šī darba centrā atradās izcilais latgaliešu grāmatu izdevējs Vl. Lōcis Minchenē, tā tas turpinājās līdz viņa nāvei 1984. gadā, kad darbu pārņēma A. Spoģis Minsterē, Vācijā un Dr. J. Dimants Mineapolē, ASV. Ja pirmās pamarkas tika veltītas latgaliešiem simboliskiem notikumiem vai idejām, tad visai drīz jau pievienojās izciliem tautas darbiniekiem veltīti motīvi, un šajā virknē pirmais bija priesteris un polītiķis F. Trasuns. Vēlāk pamarka tika veltīta arī pašam Vl. Lōcim. Ja sākotnēji pamarku motīvos bija tikai jau mūžībā aizgājušas personības,  tad 1969. gadā pirmo reizi tā tika veltīta arī vēl dzīvai personībai – Latvijā esošajai izglītības un sabiedriskajai darbiniecei, bijušajai polītiķei V. Seilei.

 

Būtu interesanti noskaidrot, vai viņa pirms nāves 1970. gadā vēl paspēja pamanīt šo viņas pagodināšanu. Par 1981. gadā pāvestam Jānim Pāvilam II veltīto pamarku šajā sakarībā nebūtu īpaši jārunā. Tomēr 1983. gadā tika godināti divi Latvijā esoši garīdznieki – Julijāns kardināls Vaivods un padomju varas iestāžu represētais bīskaps Kazimirs Duļbinskis. Nav šaubu, ka pamarks sasniedza kā viņus, tā arī padomju represīvos organus. Īpaši pēdējā pamarka bija ne tikai pašus iepriecinoša, pagodinoša, bet arī ārējās informācijas, pat propagandas līdzeklis. Šī pamarka ar bīskapa portretu tika izdota vislielākajā metienā, kuŗu sasniedza vairs tikai pati pēdējā, tā tika iespiesta desmit dažādās valodās un tika izmantota trimdas latgaliešu aktīvistu polītiskās akcijas ietvaros, lai panāktu K. Duļbinska rehabilitāciju un viņš varētu Latvijā pildīt visus garīdznieka pienākumus. 

 

Sākotnēji pamarku metiens bija līdzīgs trimdas latgaliešu preses izdevumu metieniem, kuŗi laika gaitā arvien samazinājās, līdz nokrita līdz aptuveni 200 pārdotiem un 200 archīvā izvietotiem eksemplāriem. Zīmīgi, ka ar 80. gadiem pamarku metiens pieauga, kas liecina, ka tās tika arvien vairāk izmantotas arī ārpus šaurās trimdas latgaliešu saimes. Grāmatas 56. un 57. lappusē ir ievietotas vēstuļu aplokšņu reprodukcijas, kuŗas apliecina, ka šīs pamarkas sākotnēji visbiežāk tika izmantotas  pašu latgaliešu aktīvistu savstarpējā sarakstē. Protams, varētu apgalvot, ka tas nebija lietderīgi – bija vairāk jāuzrunā vietējā sabiedrība, bet,  izņemot K. Duļbinskim veltīto pamarku, tam nebija paredzēta šāda funkcija. Pamarkas tika formāli izdotas, lai tās pārdodot piesaistītu latgaliešu literātūrai un presei kaut nelielus papildu līdzekļus. Tomēr vēl svarīgāk, ‒ tās palīdzēja noturēt pašu motīvāciju, jo laikā, kad trimdas latviešiem nebija ne sava radio, ne TV, par tīmekļa resursiem nemaz nerunājot, vēstules ar sev tuviem motīviem un pamarku uzrakstiem LATVIJA bija vai vienīgie vizuālie materiāli, kuŗi uzrunāja un priecēja katra sirdi. Pēdējā pamarka tika izdota jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ar pieminekļa "Latgolas Mōra" attēlu, tādēļ to kā vienīgo arī vairs nerotā lepnais uzraksts LATVIJA.

 

Izdevums ir skaists un pārskatāms. Dažviet piemirsts atzīmēt kāda darbinieka miršanas datumu. Kataloga apmēri un informācijas samērīgais daudzums pieļāva arī citādu grafisko risinājumu. Saturiski varētu diskutēt vienīgi tikai attiecībā uz 1984. gadā izdoto Amerikas Latviešu Katoļu apvienības (ALKA) 30. gadu piemiņas marku vai tā ir Andryva Jūrdža izdota pamarka. Uz pašas pamarkas nav tādas atzīmes un vienīgais,  kas grāmatas autoru varēja mudināt izvirzīt tādu apgalvojumu,  ir uz pamarkus loksnes vienas malas izvietotais citām fonda pamarkām līdzīgais aicinājums "Lyudzam atbaļsteit latgaļu presi un literaturu". Tomēr tuvāk patiesībai būs vērsija, ka izdevējs kā fiziskā persona, šajā gadījumā Dr. J. Dimants, ir viens un tas pats, bet viņš šajā gadījumā tomēr rīkojies kā ALKA pārstāvis un izmantojis tikai fondā gūto pieredzi. Iekļaujot uz ALKA pamarkas latgalisko uzrakstu, tika mēģināts latgaliskajai lietai piesaistīt papildu atbalstu.

 

Izdevums "Andryva Jūrdža fonda pamarku katalogs ar skaidrojumiem" nevar līdzināties ar 1888. gada Terra Mariana mūsdienu reprodukciju, un tomēr arī šis katalogs ir liecība par gaišiem un piemiņas vērtiem pagātnes sasniegumiem. Nav mums daudz šādu krāšņu izdevumu, kuŗi pagātnes notikumus ataino nevis drūmās nokrāsās, bet parāda, ka atstātais mantojums var arī priecēt sirdi. Tādēl šim katalogam būtu jābūt katra pozitīvi noskaņota Latgales latvieša bibliotēkas sastāvdaļai.