Rīga iemirdzas Eiropas kultūras zvaigznājā
   21.01.2014

Rīga iemirdzas Eiropas kultūras zvaigznājā

18. janvāŗa vakarā Latvijas Nacionālajā operā norisinājās “Rīga – 2014.gada Eiropas Kultūras galvaspilsēta” atklāšana ar Richarda Vāgnera operas “Rienci” uzvedumu. “Jaunu latviešu oriģināloperu iestudēšana un izstāžu cikli, konferences un filmu skates – tā ir tikai daļa no kultūras norišu spektra, ko varēs baudīt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi, kuŗu šogad solās būt jo īpaši daudz. Rīga mirdzēs ne vien kā kultūras, bet arī kā tūrisma galvaspilsēta, kam gatavojamies ar vislielāko atbildību un prieku,” savā uzrunā teica Valsts prezidents Andris Bērziņš. Kultūras svētku gads saistās arī ar Nacionālās bibliotēkas jurģiem uz jauno ēku Daugavas kreisajā krastā, vasarā gluži kā Dziesmu svētkos Rīgu pieskandinās Pasaules koŗu olimpiada. „Šis gads ir apliecinājums Latvijas galvaspilsētas  Rīgas piederībai  pie Eiropas kultūras uz visiem laikiem. Lai mūsu sirmā, skaistā Rīga spoži mirdz Eiropas kultūras zvaigznājā, lai šis gads atbalsojas visā pasaulē, nesot vēsti par Rīgu, Latviju un Eiropu!” vēlēja prezidents.

 

***

Pirmās grāmatas LNB jaunajā ēkā

Atklājot Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu Rīgā, ikviens rīdzinieks, Latvijas iedzīvotājs, Rīgas viesis bija aicināts simboliski sadoties rokās par kultūras vērtībām, to saglabāšanu un tālāknešanu. Kopīga grāmatu draugu ķēde apliecināja vērtību sistēmu Rīgā un Latvijā, no rokas rokā nododot grāmatas no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas ceļā uz Gaismas pili.

Spītējot salam, tūkstošiem cilvēku bija ieradušies Rīgas centrā un piedalījās grāmatu ceļā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku. 18. janvārī akcijā Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jauno ēku Gaismas pili aizceļoja aptuveni 2000 grāmatas. Pie Gaismas pils grāmatas sagaidīja Eiropas kultūras galvaspilsētas patrons Valsts prezidents Andris Bērziņš, kā arī Latvijas un ārvalstu amatpersonas, tostarp kultūras ministre Dace Melbārde, Eiropas Savienības izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes komisāre Andrula Vasiliu. Pēdējā grāmata šīs akcijas ietvaros Gaismas pils slieksni šķērsoja plkst.16.32. Kopumā bibliotēkā nonāca vairāk nekā 2000 grāmatas. Sagatavotas bijušas ap 15 000 grāmatu. Akcijas pašmērķis nebija nogādāt pēc iespējas vairāk grāmatu uz jauno bibliotēkas ēku. Cilvēki, kas piedalījās akcijā, vēlējās grāmatas aplūkot, ar tām nofotografēties vai nofilmēties. Tādējādi  grāmatu ceļošanas process bija samērā lēns. Kopumā akcijā piedalījušies vairāk nekā 14 000 cilvēku. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku akciju organizēja nodibinājums Rīga 2014, piesaistot vairāk nekā 100 koordinātorus un 60 brīvprātīgos.

"Kad Rīga 2014 mākslinieciskā padome kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku iecerēja grāmatu draugu ķēdi, nebija iecerēts tāds aukstums. Taču mēs visi kopā sasildījām akcijas atmosfairu. Mēs kopā dzīvojam, kopā strādājam, kopā darām labus darbus, priecājamies un svinam,” klātesošos pie Gaismas pils ēkas uzrunāja nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Pirmā grāmata, kas akcijā sasniedza jauno LNB ēku,  bija 1825. gadā izdotā Bībele latviešu valodā, kuŗu LNB dāvinājusi Vācijas vēstnieka atjaunotajā Latvijā grāfa Hāgena fon der Venge Lambsdorfa ģimene. Pirmās grāmatas nodošanu  LNB vecajā ēkā sāka Dace Pamata, kas LNB strādā jau 45 gadus. Savukāt pirmo grāmatu jaunās ēkas plauktā nolika Juris Celmiņš, kuŗš LNB darbu sācis pirms dažiem mēnešiem, pagājušā gada novembrī. Savukārt pēdējā akcijas ietvaros iekļautā grāmata bija par suitiem, ar nosaukumu „Balandnieki”.

Grāmatu ceļš sākās vecajā LNB ēkā Krišjāņa Barona ielā un turpinājās cauri Vecrīgai, šķērsoja Daugavu pār Akmens tiltu, simboliski apliecinot tās nepārejošās un fundamentālās vērtības, kas daudzu jo daudzu paaudžu gaŗumā  veidojušas Latvijas tautas kultūras genu un ko glabā grāmatas.

Akcijā Gaismas ceļš - Grāmatu draugu ķēde pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra jaunā LNB ēka.

LNB plāno jaunās ēkas oficiālo atklāšanu 29. augustā - savā 95. dzimšanas dienā . Līdz atklāšanai uz jauno ēku būs pārvietoti vairāk nekā četri miljoni speciāli apstrādātu un sagatavotu krājuma vienību. Šogad bibliotēkā jau ieplānoti daudzi Rīgas  - Eiropas kultūras galvaspilsētas sarīkojumi, izstādes, konferences, diskusijas, koncerti un citas publiskas norises.

 

LNB izsaka pateicību par piedalīšanos „Grāmatu draugu ķēdē”

LNB direktors Andris Vilks plašsaziņas līdzekļos izplatījis šādu pateicības vēstuli.

„Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vārdā izsaku pateicību visiem 18. janvāŗa akcijas Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde dalībniekiem, tostarp ap 800 Latvijas bibliotēkāriem, Latvijas un ārzemju plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmumiem un amatpersonām par lielo atsaucību. Cilvēku prieks un interese par jauno bibliotēku deva mums sparu un apņemšanos darīt visu iespējamo, lai jau 2014. gada vidū Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu atvērta un gatava uzņemt ikvienu, kuŗu interesē zināt un uzzināt.

Spītējot aukstumam, norisē  piedalījās vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku no visas Latvijas,  arī no ārzemēm – Baltijas valstīm, Vācijas, Zviedrijas, Šveices, ASV, Krievijas u.c. Piecu stundu laikā no LNB vecās ēkas K. Barona ielā 14 uz jauno ēku Mūkusalas ielā 3 no rokas rokā, cilvēkiem dziedot un gavilējot, sirsnīgā atmosfairā tika pārnestas aptuveni 2000 grāmatas. Tās tika izvietotas Tautas grāmatu plauktā, kas ēkas ātrijā slejas piecu stāvu augstumā un ir viens no centrālajiem tās interjera elementiem. Katra no akcijas laikā pārvietotajām grāmatām ir kāda cilvēka dāvinājums LNB – personiski nozīmīga un īpaša grāmata, kuŗas titullapā ierakstīts vēstījums vai personisks stāsts, kas saistās ar konkrēto izdevumu. Jāpiebilst, ka, lai gan tautas ziedotās un akcijas laikā uz jauno ēku pārnestās grāmatas atradīsies goda vietā – Tautas grāmatu  plauktā –, tās būs iespējams arī saņemt lasīšanai.

Pirmā grāmata, kas akcijā Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde sāka ceļu uz jaunajām mājām, bija 1825. gadā Sanktpēterburgā latviešu valodā izdotā Bībele, ko bibliotēkai uzdāvinājis grāfs Lambsdorfs. Savukārt pēdējā un visilgāk pa cilvēku rokām ceļojusī akcijas grāmata bija Pēteŗa Upenieka „Balandnieki”.

Turpmākajos mēnešos turpināsies darbs Gaismas pils telpu un territorijas labiekārtošanaā, kā arī pakāpeniskā grāmatu un citu bibliotēkas krājuma vienību pārvietošanaā uz jauno ēku. Paredzēts, ka pirmās lasītavas un izstādes apmeklētājiem durvis vērs aprīlī.

Līdz jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanai šā gada 29. augustā – bibliotēkas 95. gadu jubilejā – atlikušas 220 dienas!”

 

***

Grāmatu  draugu ķēde bija viens no daudzajiem notikumiem 18. janvārī.  Aizraujošu norišu vieta bija Rīgas Centrāltirgus un Rīgas autoosta. Gaļas paviljonā atskaņoja īpaši rakstītu dziesmu ciklu, sakņu paviljonā darbojās portretu darbnīca, zivju paviljonā varēja degustēt programmas tematiskajā līnijā "Dzintara ādere" iekļauto valstu virtuvju labumus un noklausīties koŗa "Kamēr..." dziedājumu.

Vakarā 11. novembŗa krastmalā notika gaismas objektu parāde  – poētisks nakts priekšnesums ar majestātiskām gaismas figūrām, kas izgaismoja tumsu. Uzveduma galvenais objekts bija septiņus metrus augsts un astoņus metrus plats gaismas kuģis, kas mirdzēja daudzkrāsainībā.Starp Dzelzceļa un Vanšu tiltu notika Gaismas uzvedums ar Jāņa Lūsēna īpaši komponētu mūziku. To illustrēja pirotechnisko uzvedumu meistara Kalvja Kalniņa un gaismu mākslinieka Normunda Bļasāna veidotās gaismas ainavas.

Spilgtu turpinājumu gaismas tema ieguva arī pie Vanšu tilta Ķīpsalas plūdmalē, kur risinājās Pasaules ugunsskulptūru čempionāts.

Tēlnieku komandas publiski veidoja skulptūras – līdz sešus metrus augstas koka konstrukcijas. Sacīkšu finālā ugunsskulptūras pakāpeniski tika aizdegtas.

Pasaules ugunsskulptūru čempionāta finālā ar skaistu, mūzikālu šovu tika noskaidroti pasaules čempioni ugunsskulptūru veidošanā. Katra skulptūra tika dedzināta – vērtēta desmit minūtes. Nobeigumā bija vērojama tēlnieka Kārļa Īles veidotā lielā uguns installācija – teātris ar publikas iesaistīšanu.

Ugunsskulptūru  meistarsacīkstēs  par čempioniem un SIA Roberts Bosh simpatijas balvu ieguvējiem kļuva tēlnieku komanda no Krievijas – tēlnieki Rašids Sagadejevs un Tatjana Sagadejeva  ar skulptūru „Eiropas nolaupīšana”. Čempionātā piedalījās mākslinieku komandas no Latvijas, ASV, Austrālijas, Francijas, Igaunijas, Lielbritanijas, Lietuvas, Krievijas, Spānijas, Somijas, Zviedrijas un Šveices.

Rīgas vēsturei nozīmīgo 18. janvāŗa  dienu Arēnā Rīga beidza koncerts "Rīga dimd". To tiešraidē pārraidīja arī Igaunijas un Lietuvas televīzija.

Koncerta vēstījums bija apliecinājums Rīgas vēsturiskajam un laikmetīgajam skaistumam un daudzveidībai, Rīgas vizuālajiem simboliem un zīmēm, kas spilgti stāsta par pilsētu mums pašiem un viesiem. Tās ir vietas, vsajūtas un ļaudis, ar kuŗiem lepojamies. Rīga, kas apdziedāta un mīlēta tautasdziesmās un mūslaiku dzejā. Ar Richarda Vāgnera, Pēteŗa Čaikovska, Emīla Dārziņa, Marģera Zariņa, Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Artura Maskata, Ērika Ešenvalda, Jāņa Lūsēna  kompozicijām Rīga šajā koncertā klausītājus uzrunāja kā laikmetīga kultūras un mākslas pilsēta. Koncertu „Rīga dimd!” vadīja aktieŗi Baiba Broka un Gundars Āboliņš. Īpašo svētku izjūtu koncerta laikā radīja pasaulslavenie operas solisti Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Liene Kinča, Ilona Bagele, maestro Raimonds Pauls, dziedātājs Intars Busulis, Valsts akadēmiskais koris „Latvija” diriģenta Māŗa Sirmā vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā un diriģents Valdis Butāns. Šis koncerts radīja īstu mājas izjūtu ne tikai Rīgā piedzimušajiem un uzaugušajiem - tas kļuva arī par neaizmirstamu piedzīvojumu pilsētas viesiem.  Rīga, kas paliek sirdī.