"Tas ir tā vērts". Eiropas vasaras skolai - 40
Ieva Freinberga    20.08.2019

 

 

Pirmā Eiropas vasaras skola (EVS) trimdas latviešu bērniem notika 1979. gadā Minsterē, Vācijā, - ar domu pulcēt dažādu Eiropas valstu bērnus, kuŗiem vienīgā kopējā sarunvaloda ir latviešu valoda. Turklāt ar cerību, ka vēlāk šie bērni turpinās latvisko izglītību Minsteres Latviešu ģimnazijā. Tomēr pats svarīgākais - piesaistīt viņus latviešu sabiedrībai. 

 

1992. gadā pirmā EVS notika Latvijā. Un šogad no 28. jūlija līdz 11. augustam EVS notika Dauguļos, Dikļu pagastā. Dalībnieku ziņā bija liela ģeografiska dažādība - Katara, Omāna, Azerbaidžāna un, protams, Eiropas valstis. Tas rāda, ka EVS nude - Draudzība bez robežām - joprojām ir aktuāls. 

 

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) izglītības padomes pārstāve Aira Priedīte stāsta, ka šogad uz EVS pieteikušies divreiz vairāk dalībnieku nekā iespējams uzņemt - tuvu pie 100. Lai nometnē būtu ģimeniska gaisotne, kur cits citu pazīst, EVS rīkotāji cenšas neņemt vairāk par 50 dalībniekiem - ja nometne ir pārāk liela, tad pazūd savstarpējās saites.

 

Šogad priekšroka dota tiem jauniešiem, kuŗi bijuši dalībnieki jau iepriekšējās EVS. Tāpat ņemti dalībnieki no tālajām, eksotiskajām zemēm. Viens no atlases kritērijiem - bērnam noteikti jārunā latviešu valodā, lai spētu sekot līdzi EVS nodarbībām, jo viens no EVS mērķiem ir uzlabot latviešu valodu. 

 

Turklāt ELA ir nolēmusi nākamgad rīkot divus vasaras skolas posmus, tāpēc situācijai, ka kāds ir jāatraida, vairs nevajadzētu būt. 

 

A. Priedīte stāsta par EVS padomi, kur brīvprātīgi strādā bijušie EVS dalībnieki, kas izlemj nākamās nometnes saturu.

 

EVS vadītāja Ilze Atardo, kuŗa kopš 2015. gada dzīvo Italijā un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, papildina, ka vasaras skolas temats tiek izvēlēts, ņemot vērā tās atrašanās vietu, proti, kas interesants atrodas apkārtnē. 

 

I. Atardo uzsver, ka svarīgi arī atrast līdzsvaru starp mācībām un izklaidi - ekskursijām u.c. Pa dienu jauniešiem ir kārtīgs darbs klasēs trīs vecuma grupās ar četriem skolotājiem, kur tiek apgūta latviešu valoda, Latvijas vēsture, dabaszinības un sociālās zinības - caur drāmu un teātri. Tās ir parastas mācību stundas - katru dienu 40 līdz 45 minūtes, un tās tiek prezentētas arī izlaidumā. 

 

Trīspadsmitgadīgā Marta Jansone no Igaunijas, kuŗa ir EVS dalībniece jau trešo gadu, uzsver, ka viņai vasaras skolā ir svarīgi būt, jo tur ir daudz draugu un viņai tur patīk. 

 

Sešpadsmitgadīgais rīdzinieks Matīss Smīdss ir EVS dalībnieks jau trešo gadu. Diemžēl šis viņam ir pēdējais gads vasaras skolā, jo viņam ir jau 16. Nākotnē viņš vēlas būt EVS audzinātājs. 

 

EVS vadītāja Ilze Atardo, paskaidro, ka vasaras skola paredzēta 11 līdz 16 gadus veciem jauniešiem. Tāpēc skolas noslēgumā ir izlaidums ar svētku koncertu, apsveikumiem un beidzēju klases priekšnesumu. Tas ir laiks, kad jaunieši jau ir patstāvīgi, bet vēl nav pilngadīgi, tāpēc viņiem ir apdomas laiks, vai viņi nākotnē gribētu kļūt par EVS audzinātājiem. 

 

Galvenais audzinātājs Kārlis Svilāns, kuŗš dzimis Austrālijā un studējis Nīderlandē, EVS piedalās jau desmito gadu. Viņš uzskaita audzinātāja pienākumus: jāpieskata bērni, jāsaplāno vakara nodarbības u.c. Jācenšas, lai bērniem būtu ne tikai aizraujoša nometne, bet arī lai visi kopīgi strādātu. Svarīgi pārliecināties, ka visiem dalībniekiem klājas labi, tiek ievēroti noteikumi un visā nometnē valda labklājības izjūta. 

 

K. Svilāns arī saka – ja viņa dzīvē nebūtu bijusi EVS, tad viņš noteikti tagad nerunātu latviski. Kārlis nekad nav pastāvīgi dzīvojis Latvijā, un EVS bijušas vienīgās divas nedēļas, kurās viņš varējis sarunāties ar latviešu cilvēkiem. 

 

EVS dalībnieks Matīss Smīdss piebilst – ja neko daudz arī neiemācās vēsturē vai ģeografijā, tad ieguvums jau ir tas vien, ka mācību process notiek latviski. Mācību process arī esot interesantāks nekā parastajā skolā. M. Smīdss teic, ka EVS bijuši daži audzēkņi, kuŗi sākotnēji ļoti slikti runājuši latviski, bet nometnes beigās jau varējuši kāpt uz skatuves un runāt tekstu.

 

ELA izglītības padomes pārstāve Aira Priedīte uzsver – ja bērns dzird, ka vēl kāds no diasporas bērniem nerunā perfektā latviešu valodā, tas viņam dod drosmi, un arī viņš pats sāk drošāk runāt. Kārlis Svilāns papildina, ka tik intensīvās divās nedēļās dalībniekiem nav laika aizmirst iemācīto latviešu valodu. Ja tomēr neiemācās šajās divās EVS nedēļās, tad vismaz iesākts ir. Un droši sākts ir pusē darīts. Kārlim EVS likusi saprast, ko īsti viņam nozīmē Latvija.  Katru reizi, kad viņš nav vairs Latvijā, nāk atskārsme - Nīderlandē ir forša dzīve, bet tā tomēr nav Latvija. Nākotnē viņš domā pārcelties uz Latviju. 

 

EVS dalībniece Marta Jansone piebilst, ka daļu latviskās identitātes viņai noteikti ir devusi vasaras skola. Viņai EVS ir latviska māja, kuŗā ļoti labi justies. Marta nezina, kur dzīvos nākotnē, bet latvietību viņa noteikti vēlas uzturēt. 

 

EVS vadītāja Ilze Atardo uzsver, ka jebkuŗš pasākums - vasaras skola, nometne, pulciņš - ja tas kaut vienu cilvēku atvedīs atpakaļ uz Latviju, būs bijis tā vērts. 

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar latviesiem.com