EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
"Dvēseļu putenis" visvairāk vajadzīgs mums pašiem
64018

MĀRA LIBEKA    16.02.2016

 

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolītisko situāciju, ir pienācis īstais laiks atkal celt gaismā vienu no latviešu tautas dzīvākajām leģendām – stāstu par latviešu strēlniekiem. To sapratuši arī Saeimas deputāti un piešķīruši 935 000 eiro no valsts budžeta filmas "Dvēseļu putenis" uzņemšanai. Filmas kopējās izmaksas tiek plānotas 2,1 miljona eiro apmērā, tāpēc pārējā naudas summa būs jāsavāc ziedojumu veidā gan no Latvijas uzņēmumiem, gan arī citiem labdariem, kuriem ir svarīgi, lai šī filma taptu un uz ekrāniem nokļūtu līdz Latvijas valsts simtgadei.

 

Filmas veidotāji aizvadītā gada 17. novembrī Latvijas sabiedrībai parādīja filmas tīzeri jeb pieteikumu. Filmēšanas proves kauju ainu epizodēm, kuŗu rezultātā tapis filmas video rullītis, notika 2015. gada pavasarī Ādažu poligonā. Režisors Dzintars Dreibergs un operators Valdis Celmiņš šajā procesā iesaistīja lielu komandu, tostarp jaunsargus, Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus, aktierus un specefektu speciālistus. Video materiālā ieskaņoto mūziku radījusi ASV dzīvojošā latviešu komponiste un " Emmy" balvu ieguvēja Lolita Ritmane. Tas ir emocionāls skaņdarbs, kuŗā mūsdienīgas nokrāsas savijas ar oriģinālu latviešu strēlnieka Jāņa Friša iedziedātu tautasdziesmas ierakstu, ko saglabājis vīru kopas "Vilki" vadītājs Andris Balcers. "Ar Jāni Frišu, kādreizējo 7. Bauskas pulka strēlnieku, kurš pieredzējis Ziemassvētku kaujas, tikāmies 1982. gadā mazā dārza namiņā Gaujā. Viņam tolaik bija gandrīz 90 gadu, taču atceros viņu kā kolorītu un dzīvespriecīgu vīru, kurš dalījās savās atmiņās un dziedāja dziesmas," pastāstīja Balcers. 

 

Režisors Dzintars Dreibergs, kurš ieguvis maģistra grādu kino režijā Baltijas kino skolā Tallinā un kurš ir ieguldījis lielu darbu pie filmas "Sapņu komanda 1935" par Latvijas basketbolistu izlasi, uzsvēra, ka galvenais mērķis, uzņemot mākslas filmu "Dvēseļu putenis" pēc rakstnieka Aleksandra Grīna romāna motīviem, ir izstāstīt vēsturiski nozīmīgu, personīgu stāstu mūsdienu kino valodā. No gandrīz 800 lappušu romāna iecerēts izveidot filmu, kas attēlo galvenā varoņa Artura Vanaga pieredzi Pirmā pasaules kaŗa laikā, aizvedot līdz apziņai par neatkarīgas valsts ideju. 

 

Veidojot filmu, iecerēts maksimāli saglabāt Grīna spilgto, poētisko un dokumentāli precīzo valodu. Strēlnieki pārsvarā bija sešpadsmit, septiņpadsmit gadus veci zēni. Vieni no laukiem, citi – no Rīgas. Kāds ir zemnieka dēls, kuŗu interesē tikai atgriešanās savā lauku sētā, kāds cits – īstens Grīzīnķalna puika. Visi iemesti vienā kaŗa putrā, bet mērķis visiem viens – atgriešanās mājās un brīva Latvija. Filma palīdzēs latviešiem apzināties savas saknes un apjaust, cik daudz ir ziedots, lai mums būtu sava valsts.

 

Dz. Dreibergs: „"Dvēseļu putenim" jābūt svarīgam vispirms mums pašiem, vienlaikus apzinoties, ka filmas veiksmes gadījumā tā būs interesanta filma arī pasaules mērogā. Sākot darbu pie mūsu veidotās spēlfilmas projekta, komandā aicināju radošas personības ar latviskām saknēm, kuŗas dzīvo un strādā ārzemēs un kuras sevi pierādījušas, īstenojot liela mēroga projektus pasaulē. Latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmane, kura dzīvo ASV, jau pēc pirmās mūsu sarunas bija ar mieru uzsākt darbu pie mūzikas komponēšanas "Dvēseļu putenim". Tas mums ir liels gods, jo Lolitas komponētā mūzika skan gan Holivudas seriālos un animācijas filmās, gan arī vairākās Holivudas lielbudžeta filmās. 

 

Komandā ir iesaistījies arī bijušais rīdzinieks, režisors un Ņujorkas universitātes profesors Boriss Frumins, kurš strādājis gan ar "Oskara", gan citu pasaules kino festivālu nominantiem. Viņš turpina darbu pie rakstnieces Māras Svīres uzrakstītā scenārija, kas iztulkots angļu valodā. Mūsu komandā ir iesaistīts arī ASV dzīvojošais latviešu producents Kriss Mathurs, kurš ieguvis "MTV" balvas.

 

"Dvēseļu putenis" ir stāsts par ļoti sarežģītiem laikiem – latvieši ir cara armijā, cīnās pret vāciešiem, vienā brīdī latvieši ir sarkanie, vēlāk kļūst baltie... Šo vēsturisko fonu nav viegli izskaidrot visiem saprotamā valodā, tādēļ mums ar savu padomu palīdz radošas personības no ārpuses.

 

Lai aplam netiktu parādīti vēsturiskie fakti, filmas veidotājus konsultē vēsturnieks Dagnis Dedumietis, kurš ir arī Ziemassvētku kauju mūzeja direktors."

 

Komandā ir iekļauts arī Nacionālo bruņoto spēku virsseržants Ziedonis Ločmelis, kurš daļu savas dzīves pavadījis kaŗa apstākļos, dienot divas reizes Afganistānā un arī misijā Irākā, bijis ievainots un labi saprot, kas ir kaŗa šausmas. Ziedonis aizvadītajā gadā atteicās no filmēšanās lielā Krievijas pilnmetrāžas filmā polītisku motīvu dēļ. Viņam pieticis ar īsu brīdi Krimā, lai atskārstu, kas tur notiek. 

 

"Viņš ir cilvēks, kuŗā ir vērts ieklausīties. Ziedonim ir skaidra nostāja, ka dzīvē nav nekas drausmīgāks par kaŗu," atzīst Dreibergs.

 

Savukārt rakstniece Svīre uzskata, ka miera laikā, kad cilvēki cenšas sasniegt materiālos labumus, pēkšņi pārslēgt savas domas uz kaŗu ir pārāk sarežģīti.

 

M. Svīre: "Šodien droši vien lielākā daļa jauniešu neuzskatītu sevi par strēlnieku mantiniekiem. Turpretim, ja, nedod Dievs, mums uzbruktu nelabvēlīgie kaimiņi, tad domāšana ļoti mainītos un galu galā daudziem pat nebūtu izredžu nepiedalīties, jo viņus iesauktu armijā.

 

Lasot grāmatas par kaŗu, īpaši "Dvēseļu puteni", jūtams, ka cilvēkus kaŗā pārņem kas līdzīgs patriotiskam trakumam un viņi vairs nedomā par savu dzīvību, nedomā augstās kategorijās, jo pati vīrieša būtība ierauj kaŗā. Vīrietis ir dēkainis, un kaŗa jautājumā arī dēkai ir sava nozīme. Ikviens puika taču grib šaut. Manuprāt, tādā brīdī mūsu puiši ne ar ko neatšķirtos no Grīna attēlotajiem strēlniekiem." 

 

Filmas tapšana ir likusi daudziem atšķirt "Dvēseļu puteni" un beidzot to izlasīt. Vairākās bibliotēkās, kopš par filmu sāka runāt un kopš parādīts filmas pieteikuma video rullītis, Grīna romāns ir izķerts un dažās bibliotēkās pat veidojas rindas pēc šīs grāmatas. 

 

Dz. Dreibergs:" Pēdējā laikā draugu un paziņu lokā ir sanākušas biežākas diskusijas par tēmu -, "kā būtu, ja būtu". Esmu patīkami pārsteigts, dzirdot, ka lielākā daļa atzīst – nebaltā dienā nevis emigrēs, bet cīnīsies par savu valsti. Arī plintes jau esot sarunātas. Tas apliecina, ka valsts kā vērtība nekur nav pazudusi. Grīns "Dvēseļu putenī" raksta, ka nav aizraujošākas spēles par kaŗu, bet, nedod Dievs, līdz tam nokļūt. "

 

Filmu paredzēts rādīt arī skolās, jo mūsdienās, kad bērni un jaunieši maz lasa grāmatas, tieši ar kino palīdzību viņiem tiek dota iespēja uzzināt vairāk par Latvijas sarežģīto vēsturi.

 

Prieks, ka jau tagad ir daudz entuziastu, kuŗi no sirds palīdz tikai tāpēc, ka vēlas, lai šī filma būtu. Tas attiecas gan uz tērpu un rekvizītu ziedošanu filmas vajadzībām, gan filmēšanos masu skatos. Piemēram, nesen režisoru uzmeklējis kāds cilvēks, kurš mājās atradis divas senas pūralādes no Pirmā pasaules kaŗa laikiem, bet mazbērni tās uzskatījuši par nekam nederīgām. Radošā komanda priecājas par šādiem atradumiem un, tuvojoties filmēšanas brīdim, publiski izziņos rekvizītu pieņemšanu.

 

Drīzumā tiks uzsākta arī aktieru atlase un filmēšanas vietu sagatavošana un tiks veikti arī citi darbi, kas nepieciešami, lai filmēšana varētu notikt bez aizķeršanās.

 

Tiem cilvēkiem, kuŗi vēlas palīdzēt, lai "Dvēseļu putenis" taptu līdz valsts simtgadei, lūgums ziedojumus ieskaitīt

Swedbanka LV36HABA0551041185860

nodibinājums "3 āboli"

Reģ.nr. 40008178689

 

Visi ziedotāji, kuŗi būs financiāli palīdzējuši, tiks publiskoti filmas titros.

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA