PBLA rosina veidot piemērotu tālmācības programmu
   20.01.2015

 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības Izglītības padomes (PBLA IP) izpilddirektore Anta Spunde un Eiropas diasporas izglītības koordinātors Māris Pūlis tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili, lai pārrunātu diasporas izglītības aktuālākos jautājumus. Ministre tika iepazīstināta ar diasporas audzēkņu sasniegumiem, diasporas skolotāju aptaujas rezultātiem un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

 

PBLA IP pārstāvji ministrei nodeva pateicību no diasporas izglītības organizācijām par 2014. gadā no valsts budžeta saņemto financiālo atbalstu diasporas skolu darbības un izglītojošo pasākumu nodrošināšanai, uzsveŗot nepieciešamību 2015. gadā financējumu saglabāt un palielināt proporcionāli skolēnu skaita pieaugumam ārvalstīs. Tika uzsvērta līdzšinējā veiksmīgā sadarbība ar Latviešu valodas aģentūru (LVA) diasporas izglītības vajadzību nodrošināšanā. Turpmākajā sarunā tika apspriesta nepieciešamība definēt valsts nostāju saistībā ar diasporas izglītības turpmākās attīstības jautājumiem, iekļaujot to Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajās izglītības pamatnostādnēs nākamajiem gadiem. Sarunās  tika uzsvērta vajadzība veidot tālmācības programmu, kas būtu piemērota skolēniem (un atbalstoša skolotājiem) gan latviešu nedēļas nogales skolās, gan atsevišķiem individiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, kultūru, vēsturi un literātūru jebkuŗā kontinentā.

Līdzšinējā sakopotā informācija liecina, ka Latvijā ir vairāk nekā 70 mācību iestāžu, kas piedāvā tālmācības pakalpojumus. Diemžēl diasporas skolēnu mācību mērķiem neviena no tām nav piemērojama bez ievērojamu izmaiņu veikšanas, jo šīs programmas piedāvā Latvijas izglītības sistēmai atbilstošus materiālus un bieži - pilnu Latvijas izglītības programmu.

 

Pēc aptuveniem datiem, 2014./2015. mācību gada sākumā diasporas latviešu nedēļas nogales skolās ārpus Latvijas zināšanas apgūst aptuveni 3000 bērnu un jauniešu, tie ir tikai 10 % no kopējā ārzemēs reģistrēto bērnu skaita. Šie dati liecina, ka dažādu apstākļu dēļ ne visas ārpus Latvijas dzīvojošās ģimenes apmierina latviešu nedēļas nogales skolu piedāvājums ārzemēs. Sarunas nobeigumā vienojās par turpmāku rēgulāru sadarbību diasporas izglītības jautājumu risināšanā.