24.11.2020
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) balva šogad pēc nāves piešķirta izcilajam latviešu dzejniekam Jurim Kronbergam par viņa mūža ieguldījumu latviešu literātūrā, dzejas jaunradē un tulkošanā, kā arī latviešu valodas uzturēšanā un populārizēšanā pasaulē.
Juris Kronbergs dzimis 1946. gada 9. augustā Stokholmā, Zviedrijā, gleznotāja un aktieŗa Rūdolfa Kronberga ģimenē. Topošais dzejnieks no 1966. līdz 1972. gadam studējis Stokholmas universitātē ziemeļu un baltu valodas un to literātūras vēsturi. Tai laikā arī tapušas pirmās Juŗa Kronberga dzejas publikācijas. 1970. gadā publicēta dzejlapa Pazemes dzeja, bet 1971. gadā Kopenhāgenas latviešu grāmatu apgādā Imanta izdots Juŗa Kronberga pirmais oriģināldzejas krājums Iesnas un citi dzejoļi.
60. gadu otrajā pusē un 70. gadu sākumā Juris Kronbergs arī spēlēja bungas un rakstīja dziesmu tekstus trimdas latviešu mūzikas grupās Saules brāļi un Dundurs, kā arī rokgrupā Prusaku ansamblis.
Juris Kronbergs no 1991. līdz 1993. gadam bija Latvijas PEN kluba priekšsēdis, 90. gados strādājis par kultūras atašeju Latvijas vēstniecībā Stokholmā.
Pēc smagas slimības dzejnieks Stokholmā aizgāja Mūžībā 2020. gada 6. jūlijā.
Juris Kronbergs izdevis dzejoļu krājumus Biszāles (1976, apgāds Daugava, Stokholmā), Par īstenību, četrām sāpēm un bezizejas istabu (1989, apgāds Zinātne, Rīgā), Tagadnes (1990, apgāds Daugava, Stokholmā), Laiks (1994, kopā ar dzejnieku Uldi Bērziņu, apgāds Zinātne, Rīgā, piešķirta Zinaīdas Lazdas godalga), Mana latviskā ikdiena (1994, apgāds Teātŗa anekdotes, Rīgā), Vilks Vienacis/ Varg Enögd (1996, apgāds Minerva, Rīgā, latviešu un zviedru valodā), Notikumu apvārsnis (2002, apgāds Jumava, Rīgā), Rudens mani raksta (2005, apgāds Valters un Rapa, Rīgā), Peti-ŠU (2005, apgāds Neputns, Rīgā), Ik diena (2011, apgāds Mansards, Rīgā) un Uz balkona/bet ja visu laiku (2016, apgāds Dienas grāmata Rīgā).
Juŗa Kronberga dzejai raksturīgs sociāli un psīcholoģiski ass, brīžiem sarkastisks un ironisks laikmeta tēlojums, konkrētība, kas uzdzirkstī ar oriģinālām metaforām, un rotaļīga, delikāta ekstravagance. Latviešu valoda ir Kronberga īstās mājas, tomēr tajās spēcīgi piemājo pasaules elpa. Man pašam vissvarīgākais tas, kas veicina rakstīšanas procesu: ka spēju pats sevi pārsteigt. Jo dzeju rakstīšana ir arī rotaļa brīžiem visai nopietna, bet rotaļa, tā savu radošo darbu savulaik raksturojis Juris Kronbergs.
Juris Kronbergs tulkojis zviedru valodā Imanta Ziedoņa epifānijas un dzeju, Vizmas Belševicas dzeju un prozu (Bille tulkota zviedru valodā 1997. gadā), Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes, Knuta Skujenieka, Dzintara Soduma, Guntara Godiņa, Edvīna Raupa, Montas Kromas u.c. latviešu autoru dzeju. Juris Kronbergs sakārtojis un tulkojis zviedriski latviešu literātūras antoloģiju Nära rӧster ӧver vatten (Tuvas balsis pāri ūdeņiem, 1997), atdzejojis zviedru valodā latvju dainu izlasi Blåa blommor, gyllne dagg (Zili ziedi, zelta rasa, 1994).
Juris Kronbergs tulkojis latviski L. Frika un Ž. Kārlbranda bērnu grāmatu Vai aļņi ēd suņus? (1983, apgāds Atvase, Stokholmā) atdzejojis latviski mūsdienu zviedru autoru izlasi Mani zviedri (2000, apgāds Nordik, Rīgā) un Nobela prēmijas laureāta literatūrā Tomasa Transtremera izlasi Dzeja (2011, apgāds Mansards, Rīgā, kopā ar Guntaru Godiņu) u. c.
Jurim Kronbergam piešķirta Ojāra Vācieša prēmija (1989), Zinaīdas Lazdas fonda balva (1995), Dzejas dienu balva (1998), Latvijas Rakstnieku savienības tulkotāju balva (1999), Aleksandra Čaka balva un PBLA Kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmija (abas 2005), Anšlava Eglīša un Veronikas Janelsiņas fonda balva (2007, ASV), Poesias pavasaris balva (2010, Lietuva) un Zviedru akadēmijas tulkošanas godalga (2014).
Juris Kronbergs bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis kopš 2003. gada, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998) un Zviedrijas Polārzvaigznes ordeņa kavalieris (2000).
PBLA 2020. gada balva dzejniekam Jurim Kronbergam post mortem tiks pasniegta dzejnieka dzīvesbiedrei Mārai Rozītei.
Atpakaļ
.jpg)
