Par vēl vienu baltvācu pienesumu Latvijai
   14.04.2015

 

Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeja Kolonnu zālē 31. martā risinājās  Rīgas vēsturiskajam mantojumam nozīmīgs notikums – mūzejs saņēma vērtīgu dāvinājumu no vācbaltiešu Agtes (Agthe) ģimenes – Karla Aleksandra Augusta Agtes (1886-1974) atmiņas sešos sējumos. Agtes dzimta to uzticējusi saviem sadarbības partneŗiem Latvijā - advokātei Baibai Plaudei un uzņēmējam Aldim Plaudim, lai tieši viņš Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam nodotu šo unikālo dāvinājumu.

 

Karls Aleksandrs Augusts dzimis Rīgā 1886. gadā Rīgas pilsētas galvenā inženiera Gustava Ādolfa Agtes (Gustav Adolph Agthe) (1850-1906) ģimenē. Savos memuāros Karls Agte stāsta par savu tēvu un viņa nozīmīgo veikumu Rīgas labiekārtošanā, kā arī detalizēti apraksta Agtes dzimtas dzīvi Rīgā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā. Memuārus papildina vērtīgas oriģinālfotografijas, dokumenti un Karla Aleksandra Augusta Agtes jaunākā brāļa Gustava Ādolfa (1889-1917) zīmējumi. 

 

Gustavs Ādolfs Agte (1850-1906), Rīgas Doma ērģelnieka Johana Kristofa Agtes vecākais dēls, divdesmit gadus (1879-1899) bija  Rīgas pilsētas galvenais inženieris. Viņš ir viens no pazīstamākajiem Rīgas Politechnikuma Inženieru nodaļas absolventiem. Pēc augstskolas beigšanas savas inženieŗa prasmes un zināšanas viņš dažus gadus pielietoja praksē Šveicē. 1879. gadā Gustavs Ādolfs Agte atgriezās Rīgā un turpmākos dzīves gadus un savu darbu veltīja Rīgas attīstībai un komūnālās saimniecības modernizācijai. Viņa darbības laikā  tapušas vairākas nozīmīgas būves, piemēram, lielie spīķeri Daugavmalā, pontonu tilts pār Daugavu, kājāmgājēju tiltiņš pār pilsētas kanāli pie Bastejkalna u.c. Viņa darbības laikā tika veikta arī pilsētas kanalizācijas pārprojektēšana un uzlabošana. 1882. gadā Rīgā sāka darboties zirgu tramvajs, bet 1899. gadā Gustavs Ādolfs Agte kļuva par uzņēmuma „Rīgas tramvaji” direktoru un Rīgas Būvbiedrības priekšsēdi. 1901. gadā Rīgā sāka kursēt pirmais elektriskais tramvajs, un tas ir arī G. Ā. Agtes nopelns. Inženieŗa Agtes vārds saistāms arī ar Mežaparka apbūvi un attīstību. 

 

Pēc G. Ā. Agtes nāves Rīgas Būvbiedrību vadīja viņa brāļa dēls Oskars Heinrichs Agte. Latvijā un Eiropā darbojušies arī vairāki citi šīs dzimtas pārstāvji. Agtes dzimta  pirms Pirmā  Pasaules kaŗra pārcēlās uz dzīvi Šveicē, Cīrichē. Agtes kunga atmiņu pieraksti ietiecas arī šajā laika posmā, kur ģimenei ir bijušas draudzīgas attiecības ar vairākām izcilām personībām, piemēram, Kārli Gustavu Jungu, psīchiatru un filozofu. 

 

Karla Aleksandra Augusta Agtes atmiņas un tām pievienotās fotografijas, zīmējumi, plāni  būs jauns, vērtīgs izziņas avots gan par Rīgas pilsētas šodienas vizuālā tēla veidošanas un labiekārtošanas vēsturi, gan par Rīgas un rīdzinieku dzīvi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, kā arī spilgta liecība par Rīgā dzīvojošas baltvācu  dzimtas dzīvi un likteņiem.

 

„Mūsu zeme, ko 20. gadsimtā ir postījuši divi pasaules kaŗi, ir ārkārtīgi daudz pazaudējusi no savas dokumentētās  vēstures,” uzsvēra architektūras doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas  akadēmiķis Jānis Krastiņš, tāpēc katrai šādai liecībai esot īpaša nozīme. Par to viņš pārliecinājies, strādājot pie Liepājas architektūras vēstures  izpētes, kuŗas laikā trīs četri nelieli, no privātiem krājumiem apritē ienākuši dokumenti ļāvuši  izdarīt apvērsumu priekšstatos par pilsētas architektūras vēsturi.     

 

Ielādēju...