Par tikumību
E.V.Upelnieks    20.10.2015

 

Nesaprotu, kāpēc tikumības jēdziens tiek nonivelēts līdz seksa un geju problēmām un dažu nepieklājīgu svešvārdu lietojumam kādā dzejā. Mūsu bērniem un mazbērniem šo necenzēto leksiku vairs nav jānolasa no sētām un pavārtēm, viņi to apgūst legālos interneta komentāros un sociālajās vietnēs tādā apjomā, kāds mums ne sapņos nerādījās. Nu un tad?

 

Taču tikumības jēdziens patiesībā ir ļoti plašs un balstās gan uz Mozus baušļiem, (tikumīgs cilvēks ciena un godā savus vecākus, sabiedrību, kurā dzīvo un savu valsti, nenokauj ne miesu ar dunci, ne garu ar vārdu, nepārkāpj laulību un nejauc ģimeni, nepamet savus bērnus bez uztura līdzekļiem, nezog, nemelo, neaprunā, netenko, nesniedz nepatiesu liecību, neiekāro ne svešu sievu, ne svešu mantu, nav nenovīdīgs un skaudīgs, gan vēl daudz plašākā apjomā un vieglāk saprotamā veidā no mūsu pašu tautas dziesmām.

 

Tā, piemēram, darba tikums, kā arī jēdziens par godu un negodu, simtiem gadu bija jaunatnes tikumiskās audzināšanas pamatu pamats. Un šie pamata postulāti tiešām būtu steidzami jāievieš mūsu jaunatnes audzināšanas darbā visu līmeņu skolās.Taču mūsdienu moralizētāju kultūras līmenis acīmredzami tālāk par seksu un tā atribūtiem (seksīgs apģērbs, seksīgas cepures utt.) nesniedzas.

 

Tāpēc arī tikumības jēdziens tiek diskreditēts, lai pēc kārtīgas "izbļaustīšanās" presē un televīzijā pašu jaunatnes tikumiskas audzināšanas problēmu kā "noietu etapu" atkal "paslaucītu polītikas pieputējušajā pagultē".