Par sociālajiem tīkliem un uzticēšanos valstij
Sallija Benfelde    01.09.2020

 

 

Par to, ka sociālajos tīklos atrodamā informācija ne vienmēr atbilst patiesajiem faktiem, rakstīts jau ne reizi vien. Nereti fakti tiek sagrozīti apzināti, reizēm nezināšanas dēļ, bet reizēm – paviršības vai situācijas neizpratnes dēļ.

 

Kā zināms, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir beigušās, deputāti ievēlēti, un ļoti iespējams, ka beidzot Latvijas galvaspilsētai būs godīgi un kārtīgi saimnieki. Tomēr vēlēšanām jau tagad ir, ja tā var sacīt, vairāki blakusefekti, kuŗu varēja nebūt, ja vien vēlētāji un arī dažs jaunievēlētais deputāts zinātu vismaz nedaudz par likumiem un dažādu institūciju funkcijām.

 

Pirmdienas rīts sākās ar skandalu sociālajos tīklos, jo Marsa parkā sākās koku zāģēšana, un tā turpinājās līdz vakaram. Droši vien kaut nedaudz jāpaskaidro lasītājiem, kas ir Marsa parks, kādēļ tajā tika izzāģēti koki, kādēļ nu jau vismaz pusgadu ap to ir tik daudz kaislību un kādēļ tajā notikušais dienu pēc vēlēšanām pamatīgi iebelza pa tikko ievēlēto deputātu reputāciju.

 

Rīgā, Brīvības ielā,  netālu no Gaisa tilta atrodas territorija, kuŗā līdz 1940. gadam atradās riteņbraukšanas biedrības „Marss” mītne, sporta laukums un koka  velotreks. Padomju okupācijas laikā līdz 1985. gadam tur darbojās sporta biedrības "Daugava" velotreks, 50. gados – sporta biedrības "Spartaks" velotreks. Pēc 1989. gada., atjaunojoties riteņbraukšanas klubam "Marss", tur atradās šī kluba, kas darbojās līdz 2008.gadam, mītne. Velotreka jau sen vairs nav, territorija ir ne pārāk rūpīgi nožogota un nekopta, bet tajā auga lieli un skaisti koki. Saskaņā ar aktuālo Rīgas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006. gada, zemesgabals Brīvības gatvē 207 visu laiku bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr ir bijusi plānota būvniecība, šī vieta nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. 2017. gadā valdība pieņēma lēmumu šeit būvēt Valsts drošības dienesta (VDD) ēku. Kad informācija par plānoto būvniecību nonāca atklātībā, sabiedrībā sākās plaši protesti, tika savākti aptuveni 15 tūkstoši parakstu pret ēkas būvniecību un par to, lai territorija tiktu sakopta un tajā  izveidots parks. Pārmetumi valdībai bija arī par to, ka par šīs vietas izmantošanu nav rīkota sabiedriskā apspriešana, bet viss noticis slepus un klusiņām. VDD gan uzsvēra, ka līdz šim nebija tiesīgs publiskot informāciju par ēkas būvniecību, lai nepārkāptu likuma "Par valsts noslēpumu" normas. Ņemot vērā sabiedrības interesi,  lēmums par daļēju informācijas atslepenošanu saistībā ar plānoto VDD attīstības projektu tomēr taču esot pieņemts. Taču sabiedrība bija satraukta, notika piketi, tika savākti paraksti, karstas debates notika arī starp partijām, līdz maijā valdība nolēma, ka ēka t.s Marsa parkā tiks celta, jo to prasa drošības intereses – Drošības dienesta pašreizējā ēkas ir nolietojušās un vairs nav izmantojamas. Vēl jāpiebilst, ka šī zeme pieder valstij, bet būvatļauja un koku ciršanas atļauja ir Rīgas domes ziņā. Pēc Rīgas domes atlaišanas un līdz jaunievēlēto deputātu pilnvaru apstiprināšanai, domi vada iecelti administrātori.

 

Kaislības  pieklusa, Marsa parkā nekas nenotika, pat tika solīts, ka kaut ko varētu darīt citādi, bet tad, dienu pēc vēlēšanām, ātri un saskaņoti koki tika nocirsti, lai sāktu būvdarbus. Sociālajos tīklos sākās sašutuma vētra! Cilvēki nebija “pamanījuši”, ka jaunievēlēto deputātu pilnvaras netiek apstiprinātas tajā brīdī, kad balsis saskaitītas. Tāpat sašutušie nezināja, ka domes vienīgā funkcija šajā stāstā ir bijusi būvatļaujas un koku ciršanas atļaujas izsniegšana un ka par to nelēma nupat ievēlētie. Daži pat dusmīgi apgalvoja, ka rīkojumu cirst kokus devis premjērs Kariņš, nesaprotot, ka šādi rīkojumi nekad nav bijuši un nav premjēra ziņā. Jā, droši vien nekādi darbi priekšvēlēšanu laikā netika veikti, jo partijas, kuŗas valdībā balsoja par VDD ēkas būvniecību un piedalījās arī domes vēlēšanās, negribēja nokaitināt savus vēlētājus. Jā, var brīnīties, kādēļ koku ciršana, kas tik ļoti nokaitināja cilvēkus, bija jāorganizē jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām, tomēr ir skaidrs, ka galvenais ir ne jau tas, ka nocirta kokus, bet tas, ka kārtējo reizi tika “nocirsta” cilvēku uzticēšanās savai valstij. Daudzi no tiem, kuŗi  informāciju lielākoties smeļas sociālajos tīklos, droši vien tā arī nepamanīja, ka deputātu pagaidām vēl nav un viņus nekādi nevar vainot koku izciršanā. Viņu acīs vara ir melīga un negodīga. Vai šie cilvēki līdz nākamajām vēlēlēšanām to aizmirsīs un piedalīsies vēlēšanās?

 

Saistībā ar nupat aizvadītajām vēlēšanām izskanējis vēl kāds stāsts, kas pavairots sociālajos tīklos un ieguvis pavisam nejauku nokrāsu.

 

Partija Progresīvie līdz šim nevienās vēlēšanās nebija tikusi līdz piecu procentu atzīmei. Rīgas domes ārkārtas  vēlēšanās tā piedalījās kopīgā sarakstā ar partiju apvienību Attīstībai/Par! un ieguva vairākas vietas. Jau nākamajā dienā pēc vēlēšanām Krievijas ziņu aģentūrā parādījās sarunas atstāsts ar partijas Progresīvie līdzpriekšsēdi Antoņinu Ņenaševu. Jautājumi un atbildes patiesībā maz skāra Rīgas domē darāmos darbus. Kaimiņvalsts interesi runāt par ļoti jūtīgām temām var labi saprast, jau grūtāk saprast Ņenaševas atbildes, kas vietējo skandālistu atstāstā sociālajos tīklos izskatījās pavisam slikti. Acīmredzot partijas līdzpriekšsēdētāja nav sapratusi, kādu iespaidu gribēja panākt Krievijas ziņu aģentūra un, iespējams, nezināja, kas īsti ietilpst domes funkcijās. Proti, viņai tika jautāts, ko viņa un partija domā par Uzvaras pieminekli Rīgā, pie kuŗa katru gadu tiek svinēta uzvara pār fašistisko Vāciju un Lielā Tēvijas kaŗa beigas, izliekoties neredzot to, ka Eiropa 8. maijā atzīmē Otrā pasaules kaŗa beigas un ka 9. maijs Latvijai ir jaunas okupācijas sākums.

 

Tā vietā, lai paskaidrotu, ka šī pieminekļa pastāvēšana nav atkarīga no Rīgas domes nekādā veidā, ka tas ir starpvalstu līgums saistībā ar okupācijas armijas izvešanu no Latvijas, Ņenaševa skaidro, ka partijas programmā par to nekas nav rakstīts, bet progresīvie, protams, nekādus pieminekļus nenojauks. Tāpat arī partija neplānojot kaut ko darīt saistībā ar 16. martu, jo šādi jautājumi tikai šķeļ sabiedrību. Partija arī neplānojot aizliegt ierēdņu komūnikāciju ar iedzīvotājiem krievu valodā. Patiesībā partija to nemaz nevar izdarīt, jo ierēdņiem nav aizliegts sazināties ar apmeklētājiem citā valodā, nevis latviešu. Ja darbinieks to vēlas, viņš var ar apmeklētāju sarunāties arī angļu, vācu vai jebkuŗā citā valodā, ja to prot. Līdzpriekšsēdētāja arī norādījusi, ka viņi gan nevarot ietekmēt krievu skolu pārēju uz apmācību latviešu valodā, kas, protams, tā ir. Ar vārdu sakot, tā vietā, lai skaidri un nepārprotami pateiktu, ka Rīgas dome risina saimnieciskus jautājumus, nepieņem un neatceļ likumus, Ņenaševa vairāk vai mazāk ir nodarbojusies ar vispārīgām atziņām, kuŗas var viegli interpretēt pēc vajadzības un par dažām lietām nav pat zinājusi. Rezultātā partija izskatās ne visai jauki, un pārstāsts sociālajos tīklos partijas tēlu padara vēl sliktāku. 

 

Tādēļ tomēr jāatgādina, ka sociālie tīkli labi noder, lai sazinātos, apmainītos viedokļiem, bet tos nevar uzskatīt par drošu un ticamu informācijas avotu. Pretējā gadījumā paša neziņas dēļ var viegli zaudēt uzticību valstij.