Par pulksteņiem
Kārlis Streips    27.10.2015

 

Pagājušajā svētdienā Latvijā pulksteņu rādītājus pagrieza vienu stundu atpakaļ. Cilvēkiem līdz ar to bija iespēja pagulēt  stundiņu ilgāk. Tas nozīmē, ka Saule ausīs agrāk nekā iepriekš, lai arī ziemas dziļumā tā tas gluži nebūs. Savukārt vasarā vakars būs par stundu gaŗāks, lai arī vasaras viducī tas neko daudz nenozīmēs, jo Saulgriežu laikā saule noriet ļoti vēlu un tad atkal uzaust pēc pāris stundām.

 

Latvijā katru gadu pavasarī un rudenī par šo lietu ir lielas diskusijas. Ir ļaudis, kuŗi apgalvo, ka pulksteņa grozīšana viņus pilnīgi izsit no ritma. Tam gan,  godīgi sakot, ir grūti noticēt, jo kā gan tas, ka rudenī cilvēki bauda vēl vienu stundu un pavasarī vienu  pazaudē, varētu būtiski ietekmēt cilvēka labsajūtu?  Laikam jābūt ļoti satrakotai nervu sistēmai, lai uzskatītu, ka tas traucē cilvēka organismam. 

 

Pagājušajā nedēļā Normunds Grostiņš, kas mūsu valstī ir viskaislīgākais "eiroskeptiķis",  kādā portālā rakstīja, ka "kamēr pastāvēja neatkarīga Latvijas valsts, no šīm muļķībām kādu laiku bija atteikušies. Pēc tam Latvija, pieskaņojoties ES prasībām, atkal ieviesa pulksteņa grozīšanu rudeņos un pavasaros. Sen jau pierādīts, ka ekonomisku efektu šī ākstīšanās neveicina. Toties jauc bērnu un daudzu citu bioritmu, rada papildu slodzi veselībai pusei Latvijas iedzīvotāju. Ja Latvija atkal atgūtu neatkarību, no muļķīgu ES normu izpildes varētu atkal atteikties. Kā savulaik atteicāmies no šādas PSRS prakses". Diez vai nu veselai pusei Latvijas iedzīvotāju šis process rada veselības problēmas! No ārstu puses nav dzirdēts, ka pēc pulksteņa grozīšanas piepeši sāktos milzīgs pacientu pieplūdums. Visticamāk tās būs iedomātas kaites. Turklāt es Latvijā esmu dzīvojis kopš pašiem atjaunotās Latvijas pirmsākumiem, bet neatceros, ka būtu bijis jel gads, kad pulksteņi nebūtu grozīti. Varbūt kļūdos? 

 

Pulksteņa grozīšana ir process ar gaŗu bārdu. Pirmais ieteikums nāca no kāda zinātnieka Jaunzēlandē, tas bija tālajā 1895. gadā. Džordžs Hadsons bija entomologs (kukaiņu speciālists) un astronoms, un viņš uzskatīja, ka papildu Saules gaisma vakaros viņam palīdzēs ar entomoloģiju nodarboties aktīvāk, vēl jo vairāk tāpēc, ka ir  daudz kukaiņu, kuŗi parādās tikai tad, kad Saule sāk jau rietēt. Pirmās valstis, kuŗas ieviesa pulksteņa grozīšanu pavasarī bija Vācija un Austroungārijas imperija, tas bija 1916. gada 30. aprīlī. Drīz vien tas pats notika daudzās citās valstīs, piemēram, Lielbritanijā attiecīgo likumu pieņēma tajā pašā 1916. gadā. Daudzus gadus vēlāk, 1933. gadā, Dž. Hadsons par savu darbu saņēma pirmo medaļu no Jaunzēlandes Karaliskās apvienības. Šī  valsts pulksteņa grozīšanu ieviesa 1927. gadā.

 

Amerikā pulksteņa grozīšanu ieviesa 1918. gadā, starp citu, gaŗāki vakari nozīmēja, ka lauksaimnieki  varēja strādāt  stundu ilgāk. Pēc Pirmā  pasaules kaŗa Kongress no šīm laika maiņām atteicās, to atkal atjaunoja Otrā pasaules kaŗa laikā. Pēc kaŗa federālā valdība atteicās no noteikumiem, kas saistīti ar pulksteņu grozīšanu, un atsevišķas pavalstis  un pat pilsētas varēja pašas  lemt,  vai grozīt,  vai negrozīt. 1954. gadā tikai Kalifornija un Nevada praktizēja laika maiņas Rietumos  no Misisipi upes, un 1964.  gadā 21 no toreizējām 48 pavalstīm pulksteņa grozīšana nenotika vispār.

 

Iemesls, kāpēc Amerika atgriezās pie pulksteņa grozīšanas bija tāds, ka transporta uzņēmumi sāka izteikt neapmierinātību par to, ka vienā vietā pulkstenis rādīja vienu, bet cituviet -- citu laiku. 1967. gadā Vašingtona ieviesa tā dēvēto "apvienoto laika likumu",  un pulksteņa grozīšana tika atjaunota visā Amerikā, izņemot Arizonu un Havaju salas.

 

1973. gadā, kad Amerikā bija naftas produktu krize, Kongress eksperimentālā kārtā vienu gadu vasaras laiku atstāja visa gada gaŗumā. Iemesls – cerība,  ka gaŗāks vakars nozīmēs mazāku energoresursu patērēšanu, arī spuldzes mājās un citur būs jāiededz stundu vēlāk. Taču cilvēki raizējās, ka bērniem tāpēc ziemā būs jādodas uz skolu melnā tumsā. Man toreiz bija 14 gadi, un  es atceros - lai arī skola no mājas īpaši tālu nebija, iešana tumsā patīkama nelikās. Laikā pēc eksperimenta speciālisti konstatēja, ka nekādas milzīgas ietekmes laika maiņām tā arī nebija. 1986. gadā Kongress noteica, ka pulksteņi jāgroza ik gadu aprīļa pirmajā un  oktobŗa pēdējā svētdienā.  2005. gadā Kongress procesu mainīja atkal, nosakot, ka pavasarī pulksteņi jāgroza marta otrajā, bet rudenī -- novembŗa pirmajā svētdienā. Atsevišķi Kongresa locekļi starp citu  bilda, ka tādējādi Helovīna svētkos bērniem būs iespēja staigāt  no mājas uz māju un diedelēt konfektes gaišākā diennakts stundā...

 

Mūsdienu Eiropā laika maiņu  procesu nosaka Eiropas Savienība, un  tas ir obligāts visām ES dalībvalstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Baltkrievijā pulksteņa grozīšana nenotiek vispār, Krievija no tās kādu laiku atteicās, bet pēc tam atkal to atjaunoja. Tā kā Latvijā pulksteni pārgroza agrāk nekā Amerikā, laika atstarpe starp manām mājām Rīgā un māsu mājām Čikāgā uz brīdi būs lielāka,  taču  nekāda  traģēdija tā tiešām nav. . Šo komentāru rakstu tieši tajā svētdienā, kuŗā pulksteņi bija jāgroza, un  man  tā papildu stunda nu  ļoti patīk,  lai arī mazliet ķēpa ir dzīvoklī pārgrozīt visus pulksteņus. Labi, ka datorā un telefonā, kuŗi ir pieslēgti pasaules tīklam, tas notiek automatiski.

 

Pulksteņa grozīšana, lai arī ko par domātu Normunds Grostiņš un viņam līdzīgie, nudien nekāda  traģēdija nav. Tiesa, patlaban vēl pulkstens nav pieci pēcpusdienā un ārā jau ir gandrīz tumšs, bet kam gan radīta elektrība. Un, kā jau minēju, tā papildu gaismas stunda no rītiem nemaz par sliktu nenāks.