Oda bibliotēkām somijā, lasīšanai un runas brīvībai
Dr. arch. Zane Ramiņa    12.01.2021

 

 

Helsinku Centrālo bibliotēku “Oodi” projektēja 2005. gadā dibināta, Helsinkos bazēta un visā pasaulē ar izciliem būvprojektiem atpazīstamību ieguvusī somu architektu firma “ALA Architects”, kas uzvarēja starptautiskajā būvprojekta konkursā 2013. gadā.

 

Gatavojoties bibliotēkas projektēšanai, Helsinku publiskās bibliotēkas un pilsētas sabiedrība ilgstoši strādāja pie ideālā publiskās bibliotēkas projektēšanas uzdevuma. Sabiedrības līdzdalība programmas izstrādē tika izvirzīta par prioritāti, aicinot katru pilsoni izteikties par pakalpojumiem, kuŗus viņš vēlas saņemt jaunajā bibliotēkas ēkā, un telpām, kādas vēlētos redzēt bibliotēkā. Sākotnēji ikviens tika aicināts izteikt savas domas, idejas, sapņus par bibliotēku. Pilsētas iedzīvotājiem un viesiem lūdza atklāt, ko viņi vēlētos darīt bibliotēkā. Tika saņemtas visdažādākās idejas, no kuŗām liela daļa arī iekļauta bibliotēkas projektā. Jaunajā ēkā cilvēki vēlējās redzēt nekomerciālu, brīvi pieejamu vietu, kur satikties un gūt zināšanas. Iedzīvotāji vēlējās bibliotēku visām maņām, bibliotēku ar jauniem pasākumiem katru dienu. Vēlējās vietu, kur mācīties, apgūt jaunas prasmes, izmēģināt jaunas technoloģijas, piedzīvot neredzētas un baudīt ikdienišķas, somiem tradicionālas lietas, veidot izglītotu, zinošu un uz sadarbību vērstu sabiedrību.

 

Helsinku Centrālā bibliotēka “Oodi” atrodas pašā Helsinku centrā, pretī Somijas parlamenta ēkai, kas simboliski parāda varas un tautas sadarbošanos un vienotību. Kopā ar modernās mākslas mūzeju “Kiasma”, Helsinku mūzikas centru un koncertzāli “Finlandia” bibliotēka veido Kansalaistori laukumu kā aptverošu, kultūrai un mākslai veltītu apbūvi. Neapbūvēts zemes gabals galvaspilsētas centrālajā daļā 21. gs. sākumā ir bijusi ārkārtīga veiksme, meklējot vietu jaunajai Helsinku Centrālajai bibliotēkai. 98 miljonus eiro vērtā architektoniski izteiksmīgā ēka tika uzbūvēta uz pēdējā neapbūvētā zemes gabala Helsinku centrā...

 

“Oodi” kā izcila Somijas 21. gs. sākuma architektūras zīme, publiska un brīvi pieejama bibliotēka, ir būvēta no Somijā iegūstamiem būvmateriāliem ar somiem raksturīgu skrupulozu attieksmi pret apkārtējo vidi, klimatu, mentalitāti, pasaules sabiedrības attīstības aktuālitātēm. Ēkas architektūrā ņemti vērā Somijai raksturīgie klimatiskie apstākļi un ar tiem saistītie cilvēku dzīves ritma paradumi.

 

Bibliotēkas ēkas nesošo konstrukciju shemā ir izmantoti innovatīvi risinājumi. Ēkas nesošās konstrukcijas sastāv no tērauda kopnēm un sijām, divām masīvām metalla arkām, kas veido asimetrisku tilta konstrukciju ar 100 metru laidumu pāri pirmā stāva plašajai vestibila telpai. Šī konstrukcija dod iespēju brīvi veidot telpas interjeru bez kolonnām un saglabā iespēju nākotnē būvēt zem ēkas pazemes tuneli. 

 

17 250 kvadrātmetrus plašajā bibliotēkā lielākā daļa ir paredzēta dažādām publiskām aktīvitātēm, piemēram, kinoteātrim, individuālām un grupu mūzikas nodarbībām, izstāžu un pasākumu telpām, kafejnīcai un restorānam, pašvaldības un Eiropas Savienības informācijas telpām. Ļoti plašajā bibliotēkā ir samērā mazs grāmatu krājums – 100 tūkstoši, jo “Oodi” piedāvāto pakalpojumu klāstā ļoti nozīmīgu vietu ieņem bibliotēkas e-katalogs un grāmatu rezervācija tīmeklī pirms bibliotēkas apmeklējuma, kā arī grāmatu šķirošanas roboti, kas dod iespēju lasītājiem piedāvāt pieeju 3,4 miljonu vienību lielai grāmatu krātuvei.

 

“Oodi” ir trīs virszemes stāvi un viens pazemes stāvs, kas atvēlēts personāla vajadzībām. Katrā bibliotēkas stāvā valda sava, unikāla gaisotne, kas rada apmeklētājiem viegli uztveramu vidi un ļauj ātri atrast meklēto.

 

Bibliotēkas pirmais stāvs ir vienmēr mainīgs, brīvi transformējams, pielāgojams dažādām aktīvitātēm un veidots kā Kansalaistori laukuma paplašinājums iekštelpā. Trīs apmeklētājiem paredzētās ieejas dod iespēju atvērt pirmā stāva vestibilu pret ielu vai Kansalaistori laukumu, izvedot bibliotēkas funkciju ārtelpā un publiskos ārtelpas pasākumus ievedot bibliotēkā. Te var apmeklēt konferenci, noskatīties kinofilmu, baudīt nebeidzamus uz telpas baltajām sienām projicētus digitālās mākslas priekšnesumus, izteikties par aktuālām tēmām īpašā Helsinku Informācijas centrā, uzzināt ko jaunu par klimata aktuālitātēm, apmeklēt restorānu un, protams, saņemt konsultācijas no bibliotekāriem un atdot grāmatas atpakaļ bibliotēkai.

 

“Oodi” otrais stāvs ir izveidots par ērtu vietu darbam un dažādām aktīvitātēm, kas rēgulāri tiek mainītas. Te ir vieta apmācībām, piemēram, somu valodas apguvei cittautiešiem, un praktiskām nodarbībām, piemēram, ēstgatavošanā, kā arī innovatīvu technoloģiju pašrocīgai apguvei, piemēram, 3D printeru iemēģināšana. Šajā stāvā ir dažāda lieluma telpas ar atšķirīgu iekārtojumu, kas dod iespēju organizēt apmācības, darba grupas, seminārus, individuālās nodarbības, klusas studijas, mūzicēšanas telpas, satikšanos ar kolēgām, draugiem vai ģimeni. 

      

Trešais stāvs ir atvēlēts grāmatām. Lieltelpas griestu forma, materiāla virsmas struktūra un virsgaismas rada plašuma un viegluma sajūtu. Visas ārsienas no grīdas līdz griestiem ir stiklotas, paveŗot apmeklētājiem skatu uz Helsinku pilsētu un nodrošinot vizuālu saikni ar ārtelpu. Tā ir brīnišķīga telpa, kuŗā ar mēbeļu izkārtojuma palīdzību ir izveidotas vietas, kur atpūsties, lasot grāmatu ērtā atpūtas krēslā ar skatu uz Somijas parlamenta ēku, iegrimt grāmatu pasaulē ērtās lasīšanas oāzēs, rotaļāties ar bērniem bērnu bibliotēkā, klausīties pasakas noslēpumainā pasaku istabā, vērot pilsētu, apmeklēt bibliotēkas kafejnīcu, lasīt periodiku, klausīties akustiskās mūzikas priekšnesumus, brīvpieejas plauktos paņemt iepriekš rezervētās grāmatas, saņemt bibliotekāra konsultācijas vai nopietni pievērsties studijām. Tas viss ir apvienots vienā telpā, katrai funkcijai radot ērtu vidi. Telpas plānojums ir viegli pārredzams, bet dažādo mēbeļu iekārtojums dod iespēju cilvēkiem atrast sev piemērotāko vietu, kur uzkavēties, lasīt, sarunāties, mācīties vai vienkārši atpūsties.  

      

Visās bibliotēkas brīvpieejas telpās ir pievērsta uzmanība telpas dizainam, kas nodrošina vides pieejamību, funkcionālitāti un telpas akustisko kvalitāti – visi stāvi ir pieejami no lifta, grīdas segumā ir iestrādātas reljefas zīmes vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, informācijas norādes ir veidotas ar kontrastējošām krāsām, un apzīmējumos tiek lietots Braila raksts. Telpas ir iekārtotas ar mēbelēm, kas piemērotas kā bērniem, tā pieaugušajiem. Telpu apdarē un iekārtojumos ir lietoti dažādi skaņu absorbējoši virsmu materiāli un interjera elementi, lai nodrošinātu augstu akustiskā komforta līmeni.

      

Būtiska nozīme telpu interjerā ir krāsai. Ir lietoti dabiski krāsu toņi un salikumi, kas harmoniski nojauc robežu starp iekštelpu un ārtelpu. Pirmā stāva grīda un griesti ir melnā krāsā, ko notušē griestu plaknēs lietoto Somijas egles līstīšu tonis. Melnā krāsa kontrastē ar baltajām antresola stāva sienām, uz kuŗām tiek demonstrēti digitālās mākslas darbi. Otrajā stāvā dominē tumšie toņi, bet trešais stāvs apmeklētājiem atveras bezgalīgi gaišs, cerīgs un viegls.

 

Ēkā ir vietas, kuŗās racionalitāte un funkcionalitāte ir piekāpusies ēkas idejas, architektūras un nesošo konstrukciju priekšā, vietām radot grūti izmantojamus vai vispār neizmantojamus grīdu kvadrātmetrus. Tādi zemo griestu dēļ ir pirmajā stāvā, nefunkcionālas vietas un grūti pamanāmas nesošās konstrukcijas cilvēka auguma līmenī ir ēkas otrajā stāvā, bet trešajā stāvā ir plašas, slīpas grīdas plaknes, kuŗas nav pieejamas visiem apmeklētājiem. Minēto trūkumu novēršanai tiek pārkārtots telpu funkcionālais aprīkojums vai lietotas mēbeles, kas novirza bibliotēkas apmeklētāju uz drošu ceļu. Kā atzinuši “Oodi” bibliotēkāri, apmeklētāji ienes jaunas idejas bibliotēkas iekārtojumā, un dažas šobrīd telpās redzamās mēbeles vai to izkārtojums ir radies ēkas lietošanas laikā, pielāgojot to jauniem priekšlikumiem. Piemēram, trešā stāva lieltelpa ir papildināta ar krēsliem gar stikloto fasādi, jo cilvēkiem ļoti patīk tur uzturēties un baudīt skatu pa logu. Gar trešā stāva austrumu fasādi, tuvu pie bērnu literatūras nodaļas ir novietoti paklāji, kur vecāki var atstāt bērnu ratiņus.

 

2019. gada 27. augustā Starptautiskajā bibliotēku asociāciju federācijas (IFLA) Pasaules bibliotēku un informācijas kongresā Atēnās Helsinku Centrālā bibliotēka “Oodi” tika izvēlēta par “2019. gada publisko bibliotēku”. Tā arī tika atzīta par labāko 16 visas pasaules publisko bibliotēku ēku konkurencē! Bibliotēkas direktore Anna Marija Soininvāra (Anna-Maria Soininvaara) atzina, ka “Oodi” tika projektēta ilgā laika posmā kopā ar bibliotēkas lietotājiem. Darba laikā tika saņemti vairāk nekā 2000 ierosinājumu, kas iedvesmoja “ALA Architects” architektus. Uzreiz pēc atklāšanas bibliotēkas lietotāji “Oodi” ir pieņēmuši kā savu bibliotēku un ļoti lepojas ar to. Anna Marija Soininvāra to uzskata par lielu veiksmi. Gada publiskās bibliotēkas tituls parāda, ka “Oodi” ir pamanījusi un augstu novērtē arī pasaules sabiedrība.