Sallija Benfelde 07.07.2020
Piektdienas, 3. jūlija pēcpusdienā Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) vēra savas durvis, kas līdz šim bija slēgtas apmeklētājiem pandēmijas dēļ, ar trimdas mākslinieka Rolanda Kaņepa gleznu izstādi Tēlu karuselis. Izstāde būs skatāma no 3. jūlija līdz 11. septembrim.
Rolands Kaņeps (1925-2011) bija latviešu trimdas gleznotājs, dzimis rīdzinieks, bet savas dzīves ceļu viņš beidza Ņūdžersijas štatā, ASV.
Kaņeps jau agri sācis apgūt glezniecības pamatus, pamatskolas laikā viņš mācījās pie gleznotāja Jūlija Matisona, vēlāk Jāņa Tillberga studijā. Mākslinieka studijas pārtrauca Otrā pasaules kaŗa notikumi 1944. gada rudenī viņu uz ielas sagūstīja vācu žandarmi un aizveda uz ostu, lai kuģī vestu uz Vāciju. Rolanda māte par to uzzināja, paspēja atnākt uz atvadīties. Tā bija pēdējā reize, kad Kaņeps redzēja savu māti, Latvijā viņš nekad vairs neatgriezās.
Rolanda Kaņepa glezniecība ir ievērojama ar figurālām kompozīcijām, kuŗām raksturīgs provokātīvs saturs. Dzīves laikā Kaņeps ir mainījis savu glezniecības valodu, un viņa pirmie, jaunībā gleznotie darbi ir pavisam citā rokrakstā, tajos var saskatīt viņa skolotāju un gleznotāju Jūlija Matisona, Jāņa Tillberga, Kārļa Brencēna, Jēkaba Strazdiņa ietekmi. Astoņdesmito gadu beigās sākās, iespējams, Kaņepa glezniecības veiksmīgākais periods. Mākslinieks gleznoja figurālas kompozīcijas, kas balstītas uz Bībeles un antīkās mitoloģijas sižetiem, viņa varoņi bija it kā bezmiesīgas, kalsnas būtnes.
1997. gadā Rolands Kaņeps saņēma PBLA Kultūras fonda Goda diplomu glezniecībā.
PLMC, veidojot Kaņepa izstādi, ieguldījis nopietnu un lielu darbu gan sākot ar to, ka bija jāuzzina, pie kuŗiem tautiešiem un kuŗā vietā atrodas gleznotāja darbi, jāvienojas par darbu atsūtīšanu uz Cēsīm, gan beidzot ar praktiskiem un techniskiem darbiem. Gleznu ietvaru līstīšu krāsošanu, audeklu uzstiepšanu veica PLMC direktors Kārlis Kanderovskis, izstādes iekārtošanā palīdzēja arī izstāžu kuratore Lelde Kalmīte un izstāžu zāles vadītāja Baiba Eglīte. Īpašs un vērtīgs ar tajā ietverto informāciju ir izstādes katalogs, kuŗa redaktors ir Dainis Mjartāns, bet plašā un izsmeļošā teksta autors dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Izlasot katalogu un apskatot gleznu reprodukcijas, var iegūt nopietnu ieskatu gleznotāja dzīvē un glezniecībā. Katalogā ir arī izstāžu saraksts, kuŗās Kaņepa darbi bijuši skatāmi, sākot no1940. gada.
Izstāde ir kā Rolanda Kaņepa augšāmcelšanās, sacīja B. Eglīte, atgādinot, ka atsevišķi Kaņepa darbi ir piedalījušies daudzās izstādēs, bet vienkopus tik daudz gleznu un tik plašas informācijas par gleznotāju līdz šim nevienā izstādē nav bijis. Jāpiebilst, ka attāli Kaņepa radinieki, kuŗi dzīvo Rīgā, uzzinājuši par izstādi, atveda uz tās atklāšanu vairākus gleznotāja darbus, kas tapuši, kad gleznotājs vēl bija pusaudzis un kas jau toreiz bija guvuši ievērību un gleznoti pavisam citā stilā kā vēlāko gadu darbi.
Izstādes atklāšana pulcēja gan cēsiniekus, gan pilsētas viesus. Kultūras ministriju pārstāvēja ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, kuŗa nolasīja kultūras ministra Naura Puntuļa uzrunu:
Godātie izstādes veidotāji, apmeklētāji, Centra darbīgā komanda!
Sūtu sirsnīgus sveicienus, jaunās izstādes durvis verot! Pirms sešiem gadiem kāda vērtīga ideja pārtapa īstenībā, un Cēsu vecpilsētā uz pastāvīgu mājvietu iekārtojās Pasaules latviešu mākslas centra galerija. Pavērās plašs darba lauks, kuŗā lieti noderējis par galerijas simbolu izvēlētais mākslinieka Jāņa Kalmītes gleznotais arkls. Ar to šajos gados ir uzarts jau krietns lauks no plašā, daudzveidīgā, Latvijā mazpazīstamā diasporas mākslinieku radītā mantojuma. Plašas publikas kultūrapziņā ir ienākuši jauni, līdz šim tikai mākslas speciālistiem zināmi vārdi un darbi, kas radīti tālu no savas dzimtenes un tagad atkal uzņemti mājās, bagātinot latviešu mākslas kopējo ainu.
Ņujorkas Elles ķēķa mākslinieks Rolands Kaņeps ir viena no šīm mazpazīstamajām personībām spilgts mākslinieks, meklētājs un sava ceļa gājējs, kas dzīves laikā izpelnījies gan publikas neizpratni un nosodījumu, neierakstoties latviešu trimdas mākslas koptajā tradicijā, gan arī guvis atzinību, saņemdams PBLA balvu glezniecībā.
Tagad katram izstādes apmeklētājam ir dota iespēja pašam ar laika distanci novērtēt šī izcilā mākslinieka devumu un izveidot savu viedokli par viņu.
Pasaules latviešu mākslas centrs ir ražīgi strādājis visus šos gadus, apliecinādams savu profesionalitāti, enerģiju, radošumu, sadarbības spējas. Man ir patiess gandarījums, ka arī Kultūras ministrija ir bijusi uzticams partneris šajā kopdarbā, kas ļāvis Cēsīm, Latvijai un visai pasaulei iegūt šo mūsu kultūras kopainai tik nepieciešamo elementu.
Paldies izstādes veidotājiem un visai Pasaules latviešu mākslas centra komandai! Lai spoži panākumi arī turpmāk!
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
