Neatkārtojama mūzikālā nedēļa septembrī. Rīgā koncertē Mariss Jansons un Elīna Garanča
Gundega Saulīte    20.09.2016

 

 

Latvijas mākslas norišu kalendārā šīgada septembŗa vidus solīja un arī atnesa neatkārtojamus saviļņojošus notikumus. Tie saistījās ar pasaulē slaveno latviešu mūziķu koncertēšanu Rīgā, un šo koncertu nozīme un atbalsis sabiedrībā pārsniedza vienkārši laba un mākslinieciski augstvērtīga koncerta nozīmi.

 

Pirmais notikums bija pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona viesošanās savā bērnības pilsētā Rīgā, darbs ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, lai 16. septembŗa vakarā, atklājot rudens koncertsezonu, sniegtu neaizmirstamu koncertu, kas vēl arvien atbalsojas klausītāju sirdīs un atmiņās. Tika atskaņota H. Berlioza „Fantastiskā simfonija”, un gandrīz tūkstotis klausītāju Lielās ģildes koncertzālē un daudzi tūkstoši mūzikas cienītāju, kam bija iespēja koncertu klausīties gan radio tiešraidē, gan televīzijas ierakstā (tai pašā vakarā) pakļāvās mūzikas varai un Maestro Marisa Jansona personības fascinējošam spēkam. Līdz dvēseles dzīlēm bija iespējams izbaudīt aizrautīgi romantisko interpretāciju un diriģenta-radītāja visaptverošo maģisko spēku. Un Latvijas mūziķu – mūsu Nacionālā simfoniskā orķestŗa mūziķu –  iedvesmoto spēli, itin kā paceļoties jaunā, līdz šim neaizsniegtā iedvesmas augstumā.

 

Koncerta otrā daļa solīja atsevišķu intrigu, tai, kā zināms, ir īpaša priekšvēsture. Jau pirms vairākiem gadiem Mariss Jansons bija skaļi izteicis savu senu sapni – kādreiz spēlēt koncertā kopā ar Raimondu Paulu. Tagad, atskaņojot Dž. Gēršvina „Rapsodiju blūza stilā” ar komponistu pianista lomā, bija pietuvojies ilgi lolotā sapņa piepildījums. Savukārt Raimonds Pauls apliecināja, ka šim atbildīgajam uzdevumam gatavojies, vingrinoties visu vasaru ik dienu. Lieki piebilst, ka šo saspēli klausītāji gaidīja ar īpaši aizturētu elpu. Un nepievīlās! 

 

Sekoja Raimonda Paula svītu klavierēm un orķestrim „Teātris, kuŗā savas melodijas kopā ar Marisa Jansona smalkjūtīgi vadīto orķestri spēlēja pats autors. Viņiem pievienojās arī Valsts akadēmiskā koŗa „Latvija” dziedātāji, kas melodijām piešķīra vēl papildu dimensiju – dziļi izvērstu emociju plašumu. Koncerta beigu akords, kopā mūzicējot orķestrim, korim un abiem Maestro, izskanēja reibinošā vieglumā, klausītājos radot īstu laimes apjausmu.

 

Pirms koncerta Mariss Jansons apliecināja savu cienu un bijību pret  tautā iemīļoto komponistu: „Raimonds Pauls ir pasaules līmeņa komponists, un Latvija ar viņu patiesi var lepoties. Viena no Raimonda Paula mūzikas lielākajām vērtībām ir melodiskums, kuŗš pa spēkam tikai īsti talantīgiem skaņražiem.” Tad nu visi kopā elpojām to skaisto melodiskumu, ko uzbūra abi partneŗi – diriģents un pianists, ko atbalstīja orķestra atdevīgā spēle. 

 

Aizkustināja abu Maestro savstarpējā cieņa un mīlestība, kopā darbojoties un kalpojot vienai mūzai. Aizkustināja ne tikai divu talantu izcilā partnerība, bet jo īpaši emociju tiešums un patiesums, kas valdīja visa vakara gaitā.

 

Lai šāda nozīmīga tikšanās varētu notikt, daudz enerģijas un konkrēta darba pielikusi mūzikoloģe, Radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode. Īpaši augstu vērtējams tas, ka koncerts tika padarīts plaši pieejams arī tiem, kam Lielajā ģildē neizdevās iekļūt. Turklāt, atbalstot Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestŗa fonda ierosinājumu, divus koncerta ģenerālmēģinājumus bija iespēja apmeklēt sešiem simtiem mūzikas skolu audzēkņu no visas Latvijas. 

Arī otrajā notikumā, ko vēlos izcelt no tikko aizvadītās nedēļas norisēm, liela, varbūt pat izšķirīga nozīme ir Gundas Vaivodes lieliskajām dotībām savest kopā īstos cilvēkus, rosināt tos sadarbībai un vēl nebijuši jaunradei. 18. septembŗa vakars Latvijas Nacionālajā teātrī bija īpašs, tajā notika Elīnas Garančas un Raimonda Paula koncerts „Baltās paslēpes”. 

 

Maestro Paula un visā pasaulē atzītās un cildinātās operdziedones Elīnas Garančas satikšanās notikusi pirms kāda laika, gatavojot šūpuļdziesmas ierakstu radio studijā. Vērojot saskanīgo un profesionāli auglīgo darbošanos, Gundai Vaivodei radās ierosme turpināt abu mūziķu radošo kopdarbu. Šai idejai atsaucās Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, un 18. septembris jau vasaras sākumā tika afišā iezīmēts kā koncerts „Baltās paslēpes”. Šis nosaukums izvēlēts no viena Vizmas Belševicas dzejoļa, kuŗu līdz ar citiem Raimonds Pauls speciāli komponējis Elīnai Garančai. 

 

 

 

Koncertā, kas notika tikai divas dienas pēc dziedātājas četrdesmitās dzimšanas dienas, skanēja šīs jaunās kompozicijas, kā arī agrāk dzirdētas R. Paula dziesmas pavisam jaunā interpretācijā. Katru dziesmu Elīna pasniedza kā ainu no sievietes dzīves – atšķirīgu noskaņā, ritmā un saturiskā piepildījumā. Mūsu priekšā pasaules operteātŗu zvaigzne mirdzēja latviskā sirsnībā un vienkāršībā, apliecinot patiesa talanta ietekmīgo spēku un vērienu.

 

Visam vakaram īpašu noskaņu deva arī nepiespiestā saruna pie maza apaļa galdiņa skatuves priekšplānā, kad komponistu un dziedātāju izjautāja Gunda Vaivode un Ojārs Rubenis. Un pavisam aizkustināja brīdis, kad teātŗa skaņu režisors atskaņoja ierakstu –  bērna balstiņā iedziedātu dziesmiņu no I. Kalniņa mūzikālās izrādes „Princis un ubaga zēns”. „Tā esmu es, un man tad bija kādi pieci gadi,” atzinās slavenā dziedātāja. Tātad šai vakarā bija noslēdzies kāds loks – Elīna Garanča dziedāja uz savas pirmās skatuves. Viņa klausītājiem pastāstīja, ka bērnībā daudz laika pavadījusi teātrī, te par vokālo pedagoģi strādāja viņas mamma Anita Garanča, uz šejieni vedušas meitenes gaitas pēc mācību stundām Rīgas 2. vidusskolā.

 

Tiem, kas nebija klāt šajā balto atmiņu un gaišo domu koncertā, ir vērts zināt – visa koncerta programma ir ierakstīta tvartā. Meklējiet skaņu ierakstu veikalos „Baltās paslēpes”!