Nāciet visi!
Kārlis Streips    20.04.2021

 

 

16., 17. un 18. aprīlī septiņās vietās Latvijā tika piedāvātas vakcīnas pret Covid-19 vīrusu ikvienam, kuŗš to vēlējās saņemt.  Bija divi vakcinācijas centri Rīgā un pa vienam Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī.  Pirmās dienas rītā rakstīju tekstu savam televīzijas raidījumam "Vēlais ar Streipu" un paudu cerību, ka ļaudis vakcinācijas centrus gāzīs riņķī –, tik daudz viņu būtu.  Bildu, ka es arī labprāt paņemtu brīvdienu tajā piektdienā un dotos pēc vakcīnas, bet nebija vajadzības, jo es savējo saņēmu jau Lieldienās.  Otra deva būs 6. jūnijā, tas jau sarunāts.

 

Tas, cik lielā mērā ļaudis izmantoja piedāvāto iespēju, bija atkarīgs no tā, kur viņi atradās.  Rīgā visu trīs dienu gaŗumā rinda beidzās vien tad, kad beidzās vakcīnas.  Cēsīs bija tik daudz vakcinēties gribētāju, ka jau sestdien centrs paziņoja, ka svētdien vakcināciju nebūs – ja nav devu.  Savukārt Rēzeknē, kā  sociālajos tīklos rakstīts, visas dienas gaŗumā bija ieradušies tikai kādi 25 cilvēki.  Visticamāk tāpēc, ka tie, kuŗi informāciju mūsu valstī galvenokārt saņem krievu valodā, ir kaimiņvalsts propagandas iespaidoti un gaida Krievijas vakcīnu Sputņik.  Galu galā piektdien, 16. aprīlī, vakcinēti 3250 iedzīvotāji.  Sestdien, 17. datumā -- mazliet vairāk nekā 5000.  Šo komentāru rakstu svētdien pa dienu, dati, protams, vēl nav apkopoti.

 

Viens iemesls, kāpēc Veselības ministrija nolēma aizgājušajās brīvdienās organizēt "vakcināciju bez robežām," bija tāds, ka divas nedēļas nogales pirms tam, kad bija gaŗās Lieldienu brīvdienas, uz vakcinēšanos neieradās vairāk nekā puse cilvēku, kuŗiem bija pienākusi kārta. Es zvanu par vakcīnas iespēju saņēmu dienu pirms Lieldienām ar piedāvājumu doties potēties pašās Lieldienās. Pēc Lieldienām noskaidrojās, ka daži cilvēki vienkārši negribēja potēties svētku dienā, gribēja svinēt svētkus.

 

Kā zināms, vakcīnas AstraZeneca lietošana uz pāris dienām tika apturēta un pāris nedēļas pēc tam arī Johnson & Johnson  ražotāji paši paziņoja par tās apturēšanu sakarā ar ziņām par trombu veidošanos. Johnson & Johnson gadījumā bijuši seši šādi gadījumi uz 6,8 miljoniem dozu, kasjau bija izmantotas.  Apmēram tādas pašas proporcijas arī AstraZeneca gadījumā, un daudzviet pasaulē valstis nolēma ieturēt pauzi vai attiecīgās vakcīnas izmantošanu apturēt pavisam.

 

Man tas liekas visnotaļ „aptrakoti”. Seši gadījumi no 6,8 miljoniem, tātad apmēram viens no septiņiem miljoniem!?  Atbilstoši Amerikas drošības padomes datiem, iespēja, ka cilvēkam iespers zibens, 2019. gadā bija viens no 138 849.  Vai, gatavojoties iet uz darbu, mēs pārdomāsim, ja debesis ir mākoņainas, vai pat, ja ārā ir negaiss?  Katrā ziņā, kad man pateica, ka plecā durs tieši AstraZeneca vakcīnu, bez jebkādas minstināšanās piekritu, un man nekādas problēmas ar asins recēšanu nav radušās.  

 

Kā zināms, vakcinācijas process mūsu valstī bijis tāds lēnīgs. 18. aprīlī ziņu aģentūra LETA apkopoja datus un secināja, ka vismaz vienu poti pret Covid-19 bija saņēmuši apmēram 178 tūkstoši cilvēku. Procentuāli starp Eiropas valstīm Latvija bija otrajā vietā no apakšas.  Šonedēļ, trīs nedēļas vēlāk, varu pateikt, ka Latvija joprojām atrodas otrajā vietā no apakšas, zemāks iedzīvotāju procents vakcinēts tikai Bulgārijā.  Visveiksmīgākā Eiropas valsts šajā ziņā ir bijusi Lielbritanija, vismaz daļēji tāpēc, ka pēc izstāšanās no Eiropas Savienības, tai vairs nebija jāgaida kopējais Eiropas zāļu aģentūras secinājums par to, kuŗu vakcīnu iegādāties un kuŗu ne.  Taču vērts atzīmēt, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija sarakstā ir 6. un 7. vietā attiecīgi ar 25,79 un 25,33 procentiem iedzīvotāju, kuŗi saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu.  Nevaru spriest, vai kaimiņvalstīs polītiķi ir kompetentāki, bet procesa lēnums mūsu valstī nudien krīt uz nerviem, jo ir taču pagājuši jau mēneši kopš vakcīnas ir bijušas pieejamas.

 

Tikmēr pandēmija netaisās rimties. Komentāra rakstīšanas dienā Slimību profilakses un kontroles centrs vēstīja, ka iepriekšējā diennaktī reģistrētas 337 jaunas infekcijas, miruši pieci pacienti. Kopumā Latvija bija 87. vietā pasaulē attiecībā uz kopējo infekciju skaitu.  Vienu vietu virs Norvēģijas, vienu vietu zem Dienvidkorejas.  Latvijā ir vairāk nekā 110 tūkstoši inficēto, virs 2000 mirušo skaits pārkāpa jau pirms pāris nedēļām.

 

Aizgājušās brīvdienas bija pirmās patiešām siltās un jaukās dienas šī gada pavasarī.  Vienam no maniem mazajiem radiniekiem Latvijā sestdien bija dzimšanas diena.  Uzrakstīju viņa mammai īsziņu ar apsveikumu, paudu cerību, ka varbūt uz viņas 50. dzimšanas dienu atkal varēsim pulcēties viesībās.  Viņa atbildēja, ka cer. Es arī ceru.

 

Tāpēc vēdergraizes man rada tie daudzie cilvēki, kuŗi Facebook un citur ziņo, ka saka, ka viņi nekādu vakcīnu neakceptēs, neviens viņus nevar piespiest potēties, ka tā ir viņu individuālā lieta u.tml. Manā izpratnē šie cilvēki ir vienkārši savtīgi egoisti. Kamēr mūsu valstī būs vakcinēts mazāk nekā 10 procenti iedzīvotāju, dzīve nevarēs atjaunoties. Vasarā paredzēti Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, organizētāji patlaban vēl braši sola, ka svētki būs.  Bet, ja tobrīd pandēmija joprojām plosīsies, vai būs prāta darbs uz skatuves pulcēt jauniešu tūkstošus, kuŗi sparīgi dziedās?  Liels pulks jauniešu enerģiski dejos tautas dejas un svīdīs...  Līdzīgs, tikai daudz apjomīgāks jautājums ir par Olimpiskajām spēlēm Japānā, kas reiz jau pandēmijas dēļ ir atliktas, un tāpēc arī Japānā organizētāji sola, ka būs, būs, būs.  Japāna komentāra rakstīšanas dienā pasaulē bija 38. vietā attiecībā uz infekcijām – vairāk nekā pusmiljons.  2016. gada Olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro piedalījās mazliet vairāk par 11 tūkstošiem sportistu.  Japānā paredzēts līdzīgs skaits, bet pandēmijas laikā lidot no Rīgas uz Tokiju un tad būtībā dzīvot kopmītnēs?  Plūs vēl sportot bez publikas klātbūtnes un urravām?!  Kaut kā nešķiet īpaši patīkami.

 

Tajā pašā Facebook aizvadītajās brīvdienās mana laba draudzene Amerikā priecājās, ka pirmoreiz gada laikā viņa kopā ar draudzenēm varējusi paēst restorānā. Es arī  gribu, bet pagaidām saprotu, ka Latvijā vēl līdz tam tālu.  Valdība ir braši solījusi, ka līdz vasaras beigām būšot sapotēti 70 procenti iedzīvotāju. Līdz vasaras beigām vēl tāds strēķītis laika.  Diemžēl tā vien šķiet, ka vasara Latvijā šogad būs tāda – nekāda...