Muzejs „Latvieši pasaulē” būs Cēsīs
   26.10.2012

Šādu vēsti izdzirdēja „Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības centrs” (LaPa-MPC) sapulces dalībnieki, kas 8. oktobŗa pēcpusdienā bija sanākuši „Mākslas mūzeja Rīgas Birža” telpās.

Sapulci sasauca LaPa galvenie dzinējspēki Maija Hinkle un Ints Dzelzgalvis, kas tikko atgriezušies no gadskārtējas starptautiskas konferences Krakovā, ko angliski sauc Association of European Migration Institutions Annual Meeting and Conference, 2012, bet ikdienā lieto tikai pirmo burtu salikumu AEMI.

Kad sapulces kvorums (17 dalībnieki) ir sanācis, valdes priekšsēde Maija Hinkle atklāj sapulci ar pāris apsveikuma un pateicības vārdiem un tūlīt arī ķeŗas pie paredzētās darba kārtas. Veikli tiek ievēlētas sapulces vadītāja Vita Ozoliņa un sekretāre Maija Krūmiņa, kā arī divi jauni valdes locekļi un revidente. Valdē darbu sāks Valdis Bērziņš, kas  tikai pagājušā rudenī atteicās no Latviešu fonda padomes priekšsēža amata, un Antra Celmiņa no Kanādas, kas jau Muzejā LaPa ir pazīstama kā centīga darbiniece. Seko revidentes Ināras Reines ievēlēšana, un mēs esam nonākuši pie darba kārtas interesantākiem punktiem.

Vispirms priekšsēdes kopsavilkums par pagājušā gada darbību. Tas man liekas gana bagātīgs un interesants. Padarīts ir daudz, bet kā vienmēr vēl darāmā ir daudz vairāk. Pagājušā gada nogalē Nacionālā archīva telpās sarīkota izstāde „Latvieša stāja svešumā”, kuŗas mērķis bija parādīt būtisku trimdas vēstures posmu – latviešu bēgļu dzīvi DP nometnēs. 2011. gadā radās tīmekļa izstāde ”Latviešu pēdas pasaulē”, ko atklāja Siguldas viesnīcā „Ezeri”. Tai pašā laikā plānoja arī izstādi ar dažādos vēstures posmos izceļojušo cilvēku dzīves stāstiem. To atklāja jau šā gada martā konferencē ”Mutvārdu vēsture: dialogs ar sabiedrību” Latvijas Universitātes telpās. Tiek plānots izvietot paliekamu eksponātu jaunās Gaismas pils telpās. Ir saņemti vairāki interesanti priekšmeti turpmākām izstādēm, piemēram, Anitas Caunes (Tēraudas) lācītis Tedis un Juŗa Rožkalna veidotais „rūnakmens”. Plašāka informācija par to, ko muzejs dara un kā latviešu sabiedrība par to visu var uzzināt, atrodama tīmeklī, mājaslapā www.lapamuzejs.lv.

Mūzeja valdes locekļi ir piedalījušies ar referātiem gan dažādās sanāksmēs, gan semināros un konferencēs. Izstādi „Latvieša koferis” ir paredzēts iekļaut 2014. gada sarīkojumos, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Par dalību pēdējā konferencē priekšsēde pastāsta sīkāk. Tur pieņemti vairāki interesanti lēmumi, kas svarīgi muzejam LaPa.

1. Asociācijas biedri ar prieku pieņēma LaPa piedāvājumu rīkot 2014. gada AEMI konferenci un Ikgadējo biedru pilnsapulci Latvijā septembŗa beigās. Konference vienmēr notiek septembŗa pēdējā nedēļā.
2. AEMI biedru organizācijas nolēma turpināt darbu ar ES projektu, kuŗa mērķis ir izveidot Eiropas migrācijas portālu Migraport, kas savienotu Eiropas migrācijas informāciju saturošas datu bazes. LaPa ir viena no deviņām partneŗorganizācijām projektā.
3. Viens no AEMI pamatmērķiem ir dot iespēju dalīborganizācijām iepazīties un veidot kopīgus projektus. LaPa šī konference bija sevišķi veiksmīga šādā tīklošanā, jo mēs atradām četrus jaunus partneŗus projektā par neseniem izceļotājiem no Latvijas uz Vāciju, Zviedriju, Ziemeļīriju, Austrāliju un Ālandu salām.
4. Klātesošo atsaucība bija liela arī LaPa plānotā izglītojošā kugīša braucienā 2015. gada vasarā pa Baltijas jūru uz Otrā pasaules kaŗa bēgļiem nozīmīgām Eiropas ostām.
5. Italijas Centro Altreitalie pārstāve iepazīstināja AEMI biedru organizācijas ar plāniem rakstīt kopīgu grāmatu par visu Eiropas valstu migrācijas vēsturi. LaPa ir partnere arī šinī projektā.

Savu ziņojumu Maija beidz ar apstiprinājumu jau iepriekš dzirdētām ziņām par muzejam paliekamu vietu Cēsīs kādas slēgtas arodskolas telpās. Mums tiek parādītas arī vairākas fotografijas, un dalībnieki vairākumā piekrīt, ka izvēle ir tiešām laba. Muzeja atklāšana un darbības uzsākšana jaunajās telpās paredzēta 2014. gada septembrī.

Kasieris Ints Dzelzgalvis ziņo, ka kases stāvoklis, tāpat kā visām brīvprātīgu latviešu organizācijām, ir gandrīz ciešams, bet noteikti varētu būt labāks. Pašlaik kasē pēc izdevumos reģistrētiem 23 887,08 latiem  un 25 388,71 latiem ieņēmumos ir atlikuši 1 501,63 lati. Kad mēs jau esam sapriecājušies par braucienu pa mums zināmajām ostām, revidente Ināra Reine nolasa savu ziņojumu, kas liecina, ka ar papīriem muzejam viss ir labākā kārtībā un saskan ar grāmatvedības noteikumiem Latvijā.

Mūsu sapulce tuvojas beigu punktam - dažādiem jautājumiem, un te nu par plānoto braucienu vairāk pastāsta Ints Dzelzgalvis. Brauciens paredzēts 2015. gadā, kas savā ziņā ir lielu pasaules notikumu atceres gads. Tas būs 70 gadu pēc Otrā pasaules kaŗa beigām un līdz ar to par Eiropas iedzīvotāju lielāko migrāciju, kad 24 miljoni cilvēku no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm bija spiesti atstāt savu zemi un meklēt patvērumu Rietumu Vācijā. Tai pašā laikā tika nodibināta Apvienoto Nāciju organizācija. Braucienā aicināti piedalīties ne tikai latvieši, bet visas tautības, kas bijušas iesaistītas šajos notikumos. Ints vēl piebilst, ka no Krakovas konferences 45 dalībniekiem pieci jau ir pieteikušies uz šo braucienu. Brauciena maršrutā paredzētas ostas, no kuŗām bēgļi devās pasaulē. Pieturas būs Rīgā, Tallinā, Ventspilī, Visbijā, Liepājā, Klaipēdā, Gdaņskā, Rostokā, Lībekā, Ķīlē, Hamburgā, un brauciena pēdējā osta būs Brēmene.

Programma uz kuģa galvenokārt notiks angļu valodā, tajā iekļaus ekskursijas ostas pilsētās, lekcijas par attiecīgās pilsētas pieredzi 1944. un 1945. gadā, pārrunas, muzeju apmeklējumus un citas izklaides. Brokastis paredzētas uz kuģa, turklāt našķi un dzērieni uz kuģa būs pieejami visu dienu. Vairāk informācijas par šo interesanto braucienu var iegūt pie LaPa mūzeja valdes locekļiem Inta Dzelzgalvja ([email protected]), Maijas Hinkles ([email protected]) un Mariannas Auliciemas ([email protected]).

Līdz ar to oficiālā sapulces daļa ir beigusies, vēl tikai jānofotografējas, un tad varam paviesoties pie kafijas, cepumiem un glāzes vīna.  Valters Nollendorfs pastāsta, ka 25. oktobrī ap pusdienas laiku Okupācijas muzejs uz pārbūves laiku veselā procesijā tiks pārvākts uz Amerikas vēstniecības bijušām telpām un man arī būšot jānes viens plakāts. Vēl pakavējos, iepazīstos ar Mariannu Auliciemu, kas ir muzeja LaPa biroja vadītāja un dara daudz, lai šis muzejs tiešām taptu. Apbrīnoju visu valdi, jo tikai dažos gados ir paveikts ļoti daudz. Atceros, ka dibināšanas sapulcē iecerētais man likās neiespējams, bet tagad  šaubu vairs nav. Muzejs par latviešiem pasaulē jau ir kļuvis  neapšaubāma īstenība, un atliek tikai novēlēt sekmes turpmākā darbā. Lai viņiem veicas, bet es sākšu krāt naudu, lai varētu piedalīties braucienā ar kuģīti pa kādreiz redzētām un dažām arī neredzētam ostām, un gaŗlaicīgi man nav nemaz.

Astrīda

Foto: Pirmā rindāa no kr.: Gundega Michele, Marianna Auliciema, Maija Hinkle, Juris Zalāns, Ints Dzelzgalvis, Astrīda Jansone. Otrā rindā: Vita Ozoliņa, Valters Nollendorfs, Laila Baumane, Lilija Treimane. Antra Celmiņa, Ināra Reine, Ieva Vītola, Maija Krūmiņa, Ineta Didrichsone-Tomaševska, Valda Liepiņa. Trešā rindā: Uldis Bruns, Andris Putniņš