Mūsu mantojums – pagātnes un nākotnes satikšanās
Inese Raubišķe    02.10.2018

 

 

Šis gads Eiropai un tās kultūras mantojumam ir simbolisks un vēsturiski nozīmīgs, jo iezīmē virkni svarīgu notikumu… pirmkārt, protams, atzīmējama simtā gadadiena kopš Pirmā pasaules kaŗa beigām. Karš, kuŗā tika sagrautas Vācijas, Austroungārijas un Krievijas impērijas, deva iespēju daudzām Eiropas nācijām veidot neatkarīgas valstis. Arī mums savu – Latvijas valsti.

 

Lai atklātu un iepazītu Eiropas kultūras mantojumu un stiprinātu piederības izjūtu kopīgai Eiropas telpai, 2018. gads pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (EKMG), kuŗa viens no kultūras mantojuma nozares plašākajiem un skaistākajiem pasākumiem (kulminācija!) ir Eiropas kultūras mantojuma dienas, kas notiek 50 Eiropas kultūras konvencijas valstīs no augusta līdz oktobrim. Tiek lēsts, ka šogad tajās piedalās apmēram 30 miljoni cilvēku. 

 

Eiropas kultūras mantojuma dienas ir tematisku kultūras pasākumu programma, kuŗu veidojuši mantojuma vietu saimnieki, entuziasti un speciālisti. Mērķis – tuvinot cilvēku kultūras mantojumam, vairot izpratni par pieminekļu aizsardzību – aizsargājamo pieminekļu dažādību, vērtību apzināšanu, saglabāšanu, kā arī kultūras mantojuma resursu ilgspējīgai attīstībai.

 

Pirmās Eiropas kultūras mantojumu dienas Latvijā notika 1995. gadā un to tematika bija saistīta ar koka mantojumu. Šogad šīs dienas – ar devīzi Mūsu mantojums – pagātnes un nākotnes satikšanās – tematiski bija veltītas mūsu valsts izveidošanai un attīstībai un noritēja 64 vietās visā Latvijā.

 

Izcili plašā pasākumu programma piedāvāja iepazīties ar vietām un notikumiem, kas cieši saistīti un liecina par valsts idejas rašanos un nozīmīgiem idejas attīstītājiem un virzītājiem, par nozīmīgākajām brīvības cīņu norisēm, par starpkaŗu periodā sasniegto valsts pārvaldē un tautsaimniecībā, par valsts neatkarības atjaunošanas nozīmīgiem procesiem utt. 

 

Rīdzinieku un pilsētas viesu uzmanību piesaistīja kultūras mantojuma dienu pasākums pie Brīvības pieminekļa: plīvo Latvijas valsts, Rīgas un Eiropas kultūras mantojuma dienu karogi, uzstājas koris “Sapnis” un visus klātesošos uzrunā “Rīgas pieminekļu aģentūras “ direktors Guntis Gailītis, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris un Sv. Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis. Šodien visiem, kuŗi vēlas, ir iespēja ieiet Brīvības pieminekļa Goda telpā un ierakstīt savu vēlējumu Latvijai Goda grāmatā. Kā dāvinajums no Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes tiek pasniegta grāmata “Eiropas kultūras mantojuma dienas 2018.

 

Latvijas valsts izveidošana un attīstība”, kuŗā ietverti 100 objekti, kas vislabāk reprezentē mūsu valsti, valsts pastāvēšanas būtību. Lokā pie pieminekļa pakājes izvietota fotoizstāde “Brīvības piemineklis 100 fotografijās” – veltījums mūsu valsts Simtgadei – ar unikālām lielformāta fotografijām, kuŗās iemūžinātas valsts svētku svinības un dažādu ceremoniju norises pie pieminekļa 80 gadu garumā. Fotomateriāls atlasīts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu archīvu, Aizsardzības ministriju, Valsts kanceleju, 1991. gada barikāžu mūzeju, Valsts policiju, Rīgas vēstures un kuģniecības mūzeju, vēsturniekiem un profesionāliem fotografiem. Izstādes rīkotājs – Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra” sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldi. Tiek lēsts, ka šo izstādi dienas laikā apmeklējuši apmēram 30 000 cilvēku.

 

Nedrīkst nepieminēt vēl vienu īpašu notikumu, kas norisinājās šī gada kultūras mantojuma dienu pašā noslēgumā: 15. septembra vēlā vakarā svinīgi tika izgaismoti Rīgas Brāļu kapi – īstenots nozīmīgais un ilgi gaidītais memoriāla territorijas elektroapgādes un apgaismošanas izbūves projekts, kuŗu financējušas A/S “Latvenergo” (l00 000 eiro) un Kultūras ministrija (78,194 eiro). Darbus veica SIA “Doma-būve”. Tagad Brāļu kapi ir apgaismoti pa visu territorijas perimetru, sākot no centrālajiem ieejas vārtiem. Apgaismotas ir uzejas uz Varoņu terases, ieejas centrālajā Kapu laukā, Kapu lauka Varoņu epitāfijas, Piemiņas arka, depozitāriju fasādes … un, protams, Mātes Latvijas un kritušo dēlu skulptūras un meža fons aiz šīm skulptūrām. Apgaismojums veidots ļoti pārdomāti, delikāti. Pasākuma nozīmīgumu akcentēja godasardze pie Svētās uguns altāra un Nacionālo bruņoto spēku štāba orķestra mūzikālais pavadījums.