MIRKLI, APSTĀJIES…
JURIS GRIŅEVIČS    13.10.2020

 

 

Jaunajā dzīves reālitātē, kuŗā esam jau vairāk nekā pusgadu, mūzika  iegūst aizvien elitārāku raksturu - un ne jau mūziķu gribēšanas vai negribēšanas dēļ. Koncertu ir ļoti maz, un to klausītāju loks arī ierobežots- zāles labākajā gadījumā ir pusaizpildītas un klausītāji attālināti cits no cita. Bet tauta ir izslāpusi arī pēc augstās mākslas, kas spētu pacelt pāri baisajai reālitātei, kur neviens nav drošs par rītdienu. Un pat vislabāko ierakstu klausīšanās nespēs aizvietot kopā būšanu, tiešo kontaktu ar mūziķiem un arī  līdzcilvēkiem, jo pat klusējoši domubiedri ir nepieciešami…

 

Latvijas koncerti šo padrūmo gaisotni cenšas mazināt ar Rudens Kamermūzikas festivālu, kam tiešām saturīgu un daudzveidīgu programmu. Tomēr liekas, ka kulminācija bija 2.un 3.oktobŗa koncerti Liepājā un Dzintaros (Latvijā kamermūzikai visatbilstošākajā zālē), kad mūzicēja Artemis - stīgu kvartets no Berlīnes. Ansamblis darbojas jau 30 gadus un šajā laikā būtiski mainījies arī mūziķu sastāvs, bet,liekas, augstākā virsotne tika sasniegta, kad kvarteta priekšgalā nostājās latviete ,prestižā Briseles konkursa uzvarētāja Vineta Sareika. Viņa iedvesa jaunu dzīvību toreiz  nedaudz vecišķajā gaisotnē un drīz vien mūziķu grupa iemirdzējās īstā spožumā, ko, piemēram, apliecināja visaugstākās balvas par gada nozīmīgāko ieguldījumu kameransamblī. Par to atgādināja piedevās atskaņotā Mendelsona kvarteta lēnā daļa, ar ko iesākās V.Sareikas uznāciens kvarteta diskografijā..Tomēr šogad  sastāvs jau bija daļēji mainījies,bet spēles meistarība ir apbrīnojama, it visos aspektos sagādā patiesu baudu. Un pat altists ir dzirdamas ne tikai solo epizodēs vien!

 

Tomēr šoreiz par atskaņotājiem daudz būtiskāka bija pati mūzika,ko radījuši divi dižgari - šā gada jubilārs Ludvigs van Bēthovens un Pēteris Vasks, kuŗam bija jaundarba pirmatskaņojums Latvijā. Viņa Sestais stīgu kvartets pirmatskaņojumu piedzīvojis Porto (Portugale), kam sekojis atskaņojums Esenē (Vācija). Nu latvieša mūziku dzirdēja arī komponista tautieši. Sestais kvartets (pēc komponista vārdiem - beidzamais), iespējams ir visaugstākais sasniegums mūsu meistara kamermūzikā. Esmu pārliecināts, ka pēc nošu materiāla  izplatīšanas un skaņu ieraksta publicēšanas to pasaulē spēlēs bieži. Mūzikas norise tā aizrāva, ka neatradās vieta profesionālai analīzei, kas ciniskiem recenzentiem tā arī var negadīties pat reizi mūžā. Šī mūzika izstrāvo milzīgu garīgu enerģiju. Tas jūtams, pat abstrahējoties no komponista programmas (Atvadīšanās Atskatīšanās Aiziešana Satikšanās). Bez saistības ar konkrētām skaņu konstrukcijām tas nevarētu suģestēt, jo tamlīdzīgu skatījumu pasaules mūzikas literatūrā netrūkst. Piemēram, te nav nekā no Richarda Štrausa simfoniskās poēmas “Nāve un apskaidrība” teatrālisma. Tikai retie Dieva izredzētie un ne jau visos darbos spēj tuvoties Mūžīgajam. Te nav racionālisma sausuma, bet arī visbiežāk sastopamās banālitātes, salkanuma. Un tāda mūzika uzrunā cilvēkus visos laikos. Šoreiz P.Vaskam tas  izdevās Sestajā kvartetā. Par laimi radio KLASIKA koncertu ierakstīja un ar nepacietību  gaidīsiem atkalsastapšanos ēterā.

 

Koncerta otrajā daļā (ar Sujoenu Kimu pirmās vijoles partijā - unikāls gadījums kvarteta spēles vēsturē, jo parasti primariuss nekad nelaidīs otro vijoli komandēt parādi), L.van Bēthovena  priekšpēdējais - 15. kvartets la minorā (1825) – cita garīguma virsotne. Pat skolēniem zināms, ka Bēthovens ir vēlīnā klasicisma pārstāvis, bet te no tādas stilistikas maz kas palicis. Bet tas nav arī romantisms, kaut arī šajā laikā aktīvi  darbojās F.Šūberts. Šedevrus parasti neizdodas novietot kādā parastā stilistikas plauktiņā. Tāpat, piemēram arī P. Vaska Sestais kvartets neiegulsies minimālisma gultiņā. Bet tādu šedevru visā mūzikas literatūrā ir ļoti maz.

 

Arī Bēthovena mūzikā Artemis pārliecināja ar īpaši pārdomāto dramaturģiju. Protams, par tās reālizāijas kvalitāti runāt lieki. Kaut arī pati koncepcija ar oriģinālitāti neizcēlās, mūziķi spēja pārliecināt. Protams, ja to ierakstītu izdošanai, konkurence būtu milzīga, bet mūziķiem izdevās Bēthovena idejas  aiznest klausītājiem, ļaujot pacelties pāri ikdienai.

 

Paldies Artemis mūziķiem un Latvijas Koncertiem. Tāds notikums ir unikāls jo sevišķi Latvijā, kur gan kvartetu literātūra, gan arī ansambļa māksla ir visai neattīstīta (atkal banālajā salīdzinājumā ar kaimiņiem - Lietuvu un Igauniju!) Joprojām nav pilna laika  ansambļa un atsevišķi koncerti balstās tikai uz mūziķu entuziasmu,bet ar to kvalitātei nepietiek.