Mīlestība, ieausta dzīparos
Ligita Kovtuna    28.04.2015

 

Līdz 16. maijam Valmieras mūzeja Izstāžu zāles abos stāvos (turpat, kur pirms dažiem gadiem notika trimdas latviešu mākslinieku izstāde, kas bija pirmais ceļa posms uz Pasaules latviešu mākslas centra izveidi Cēsīs), skatāma Vidzemes profesionālo mākslinieku darbu izstāde. Šī ir viena no trim viņu izstāžu  vietām Valmierā (vēl arī Kultūras centrā un bibliotēkā), kur vairāk nekā septiņdesmit Vidzemē dzīvojošo mākslinieku nodevuši skatītāju vērtējumam savu jaunāko veikumu.

 

Jaunpiebalgu pārstāv tekstilmāksliniece Dzintra Vilks, kuŗai pirms 20 gadiem bija personālizstāde Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā. „Viņa dzīvo saskaņā ar dzīves spēku, kas plūst caur visām dzīvām radībām un dabas parādībām. Tālab visā, ko Vilks dara, jūtama cieņa pret dzīvi,” tā tekstilmākslinieces Dzintras Vilks personību un reizē arī daiļradi raksturo rakstniece un mākslas kritiķe Gundega Repše. Un vēl – „Kā jau latvietei, viņas radu raksti un senču likteņi ir lugu un romānu vērti. (..) Ir pārāk saldi literāri, tomēr tā ir patiesība – Vilks piedzimst dabas apogejā dienā, Līgo dienā, 23. jūnijā. Bet – 1948. gadā. Un tas savukārt nemaz nav nedz saldi, nedz literāri.”

 

Dzintras tēvs Kārlis Āboliņš bija valmierietis, izdienējis flotes jūrnieks krievu-japāņu kaŗā. Viens no viņa brāļiem kļuva par prāvestu Sietlā, ASV, otrs miris Sibirijā. Māte Mirdza Meldere piedzima Sibirijā. Uz kuģa, kas 1944.gadā vestu uz Vāciju, viņa pēdējā brīdī neuzkāpa... Palika Rīgā. Abas viņas meitas izauga, izskolojās un kļuva katra savā speciālitātē ievērojamas: Dzintra – par tekstilmākslinieci ar plašu izstāžu ģeografiju arī ārpus Latvijas, mākslas maģistri, māsa Maija Baltiņa ir valodniece, filoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe. 

 

Šopavasar Dzintras daiļrades ceļš aizvijies uz tēva pilsētu Valmieru, kur Vidzemes mākslinieku jaunāko darbu izstādē piedalās arī divi viņas tekstilmākslas lieldarbi – gobelēni ”Ziema”un „Pavasaris”. Veltījums Gundegai. „Protams, Gundegai Repšei, kuŗa savulaik uzrakstījusi 10 esejas par Dzintras darbiem, kas līdz ar viņas mākslas darbu reprodukcijām ietilpinātas skaistā 120 lappušu izdevumā „Vilka albums”. (Interesenti to var iegādāties, arī sazinoties ar redakciju.)

 

Māksliniece strādā technikā, kuŗā apvienotas klasiskā persiešu paklāja aušana ar t. s. ziemeļniecisko. Kā skaidro viņa pati: „Ar persiešu paklājiem mēs saprotam tos tekstildarbus, pa kuŗiem staigājot, jūtams patīkams, mīksts paklāja slānis zem kājām – tas tāpēc, ka blīvi austs. Manā „Ziemā” arī pamats veidots blīvs, bet diegu sējums ziemeļniecisks – retāks un gaŗāks.” Savukārt  „Pavasaris”...” – sulīgi zaļš ar dzidri baltu, nosēts ar maziem, dzelteniem gundegu ziediņiem. Dzintra saka: „Kuŗš gan nezina, ka no gundegām jāuzmanās, taču Gundegu (Repši) esmu iepazinusi kā ārēji skaudru personu, kuŗā dziļi paslēpta maiga dvēsele.” Abas mākslinieces nepārprotami vieno patiesa cieņa un mīlestība pret to, kas dzīvs, un abu radošās inspirācijas pamatā ir daba un viss tas, kas paceļ pāri sīkam, nenozīmīgam, kas liek domāt un sajust.

 

Dzintra: „Dzīvojot savās mājās - Jaunpiebalgas „Tīrumjānēnos”, kur līkumus met Tulejas upīte un blakus Tulejas pilskalns, jūtu, ka Piebalga paceļ, iedvesmo, tur pie veselības un dzīvības. Jūtu, ka šī vide veido mani.”

 

Viņas „Tīrumjānēni” ir iekļauti arī Lauku ceļotāja maršrutos kā viena no vislabāk sakoptajām un iekārtotajām lauku sētām. Mākslinieces radošajās iecerēs ir gadalaiku temas turpinājums -  kā noprotams, taps vasaras un rudens temas, ieaustas dzīparu, zīda un dabas materiālu rakstos.