“Mēs lībieši. Mēs latvieši”
Inese Raubišķe    06.08.2019

 

 

Lībieši – tas ir stāsts par Latviju un latviešiem pirms Latvijas un latviešiem. Latvijas rakstītā vēsture sākas ar Indriķa hroniku, kas vispirms vēsta par Livoniju – Līvzemi, lībiešiem un viņu kaimiņiem mūsdienu Latvijā – latgaļiem, zemgaļiem, sēļiem un kuršiem. Un šajā stāstā sava svarīga loma ir arī Gaujas lībiešiem un Turaidai. Šodien šeit pat, Turaidā, mēs atskatāmies atpakaļ un cenšamies izprast, kā no šīm senajām ciltīm izauguši latvieši un Latvija un kā lībieši ir spējuši gan atstāt savu mantojumu latviešos un Latvijā, gan paši saglabājušies daudzu gadsimtu gaitā. Tāds bija LU Lībiešu institūta vadītāja Valta Ernštreita sveiciens šī gada lībiešu festivāla dalībniekiem. 

 

Jūlijs Turaidā iezīmējās ar skaistiem svētkiem “Mēs lībieši. Mēs latvieši”, kuŗus sarīkoja Turaidas mūzejrezervāts sadarbībā ar Latvijas Folkloras biedrību un biedrību “Randalist”, godinot Vidzemes un Kurzemes lībiešus, kā arī populārizējot un vairojot lepnumu par viņu valodu. Tas bija emocionāls vēstījums par lībiešu kultūras mantojumu un saitēm ar baltu mantojumu, akcentējot Gaujas lībiešu kultūrvērtības, kā arī folkloras un valodas radošās izpausmes mūsdienās.

 

Lībiešu svētki sākās ar izstādes “Līvzeme. Randali/jūrmalnieki” atklāšanu mūzejrezervāta izstāžu zālē. Kopš 2013. gada Mazirbē notiek biedrības “Randalist” un mākslinieču Agnijas Ģērmanes un Ievas Liepiņas organizētais mākslas plenērs “Līvzeme” (no 2015. gada jau starptautisks). Profesionāli mākslinieki (no Latvijas, Igaunijas, Somijas, Ungārijas, Lietuvas, Baltkrievijas un pat no tālās Dienvidkorejas) izzina un izbauda unikālo dabu, jūrmalnieku un lībiešu dzīves ritumu un to visu dokumentē savos darbos. Izstādes organizētāji (Līvu krasta biedrība kopā ar gleznotājām Liepiņu un Ģērmani) pieteikuši izstādi kā veltījumu Latvijas simtgadei, līviem, kas senatnē apdzīvoja gandrīz visu Latvijas territoriju, un Latvijas cilvēkiem, kuŗi vēl sīksti turas pie savas zemes, kopjot un audzējot vērtību tam, kas pieder mums kā atmiņas vai dzīvesstāsti, gan vide un ainava. Kopīgais un vienreizējais – mūsu identitāte. Papildu dimensiju un klātesamības sajūtu izstādes vēstījumam piešķīra dokumentālā filma “Randali” (rež. Anete Lesīte), kuŗas pamatā ir sarunas ar portretētajiem cilvēkiem un kas jau demonstrēta starptautiskā somugru filmu festivālā. 

 

Izstādes atklāšanā Ariana Župika (Ungārijas Goda konsule Latvijā) pateicās plenēra un izstādes organizētājiem, tai skaitā Veronikai Millerei, kuŗa visus gadus bijusi atsaucīga namamāte māksliniekiem Mazirbē, un reizē arī izteica nožēlu, ka šobrīd Turaidā apskatāma tikai daļa darbu, jo lielākā daļa ekspozīcijas šobrīd atrodas Budapeštā, lielākajā Ungārijas universitātē, kur septembra otrajā nedēļā noritēs somugru pasākumu cikls, un stāstījums par lībiešiem sāksies tieši ar izstādes atklāšanu un pagājušā gada plenēra laikā tapušās dokumentālās filmas rādīšanu. Pasākumu cikls noslēgsies ar zinātnieku tikšanos. Pagājušajā gadā šāds cikls noritēja Igaunijā (noslēdzās Tartu universitātē), pēc tam izstāde tika pārvesta uz Ungāriju, bet nākamgad tā jau ceļos uz Somiju.

 

Uzrunājot svētku dalībniekus, Turaidas mūzejrezervāta direktore Anna Jurkāne uzsvēra, ka lībiešu pētniecība ir mūsu mūzeja darbības pamatā un ekspozīcijai “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas iekārtota restaurētajā Turaidas muižas dārznieka mājā, garām nepaiet neviens apmeklētājs. 

Ekspozīcija par Gaujas lībiešiem ir Turaidas materiālā kultūras mantojuma tūkstošgades stāsta senākā daļa – interesants vēstījums par Gaujas lībiešiem, kuŗi 12. gs. beigās apdzīvoja plašu territoriju Gaujas lejtecē, turklāt Turaidas muzejrezervāts atrodas Gaujas lībiešu senā pilsnovada centrālajā daļā. Lībiešu kultūras liecības glabā Turaidas pilskalns, kur atradusies lībiešu koka pils, Baznīckalns, kur apglabāti pirmie kristītie lībieši, Dainu kalns jeb Jelgavkalns – senā lībiešu ciema vieta. 

 

Ekspozīcija stāsta, ka apmēram pirms 5000 gadiem somugru ciltis apmetās Latvijas territorijā, ka ar 11. gs. lībieši ienākuši Vidzemes lielākās upes krastos, mūsdienās viņus dēvē par Gaujas lībiešiem, jo galvenie apdzīvotības centri atradušies Turaidas, Krimuldas un Siguldas apkārtnē. Šeit ir stāsts arī par to, kā līdz ar kristietības ienākšanu lībiešu zemēs izplēnēja Gaujas lībiešu neatkarība... 

 

Lībiešu svētku brīvdabas koncertā “Mēs lībieši. Mēs latvieši” skanēja gan lībiešu, gan latviešu valodas, mijoties ar lībiešu, latgaļu un latviešu tautasdziesmām un melodijām. Kā emocionāls papildinājums tam visam bija ik pa brīdim izsauktie spēka vārdi – Lai dzīvo līvi! Ar saviem stāstiem par lībiešiem dalījās Vidrižu folkloras kopa DELVE, Rīgas folkloras draugu kopa SKANDINIEKI, lībiešu dziesmu ansamblis LĪVLIST, Rīgas folkloras kopa GRODI, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE, Salacgrīvas folkloras kopa CIELAVA, Jūrkalnes folkloras kopa MAĢIE SUITI... 

     

Svētku dalībnieki un apmeklētāji tika aicināti piedalīties lībiešu valodas mācību stundā kopā ar lībiešu kultūras darbinieci skolotāju Zoju Sīli.

 

Svētku laikā paralēli notika radošās darbnīcas bērniem: Gaujas lībiešu putniņu un Kurzemes lībiešu zivtiņu veidošana, kā arī etnografisko zīmju iepazīšana.

 

Jūlijs Turaidai ir īpašs mēnesis, jo pirms 34 gadiem (7. jūlijā) tika atklāts Dainu kalns, lībiešu dziesmas skanējušas arī toreiz. Un tādēļ likumsakarīgi, ka arī šī gada lībiešu svētki noslēdzās ar dziesmotu gājienu uz brīnumaino kalnu. Pirms kāda laika spēcīgie vēji Liepu aplī nolauzuši vienu no diženajām liepām, tādēļ šodien šajā enerģētiski spēcīgajā vietā tika iestādīta jauna liepiņa un veikti spēka rituāli – folkloras kopa DELVE caur zemes, uguns, gaisa stihijām savienoja tagadni, pagātni un nākotni.

 

Ielādēju...